Pirmdiena (otrā diena) – grūta diena

Darbaļaudīm pirmdienas esot grūtas dienas. Izrādās, arī basketbolistēm pirmdienas ir grūtas dienas.

Ne tāpēc, ka pirmdiena ir pirmdiena, bet gan tādēļ, ka šoreiz pirmdiena sakrita ar turnīra otro dienu, jeb, kā uzskata Latvijas izlases galvenais treneris Ainārs Zvirgzdiņš, tad tieši otrā diena esot visgrūtākā. Tālu no patiesības Zvirgzdiņš nebija, un, lai arī uzvarēts ar divciparu skaitļa pārsvaru, nemaz tik viegli otrā uzvara un ceļazīme uz otro posmu rokās nekrita.

Ungārija – puse no Eirolīgas

Nav pat īsti saprotams, kā tas varēja būt, ka Ungārija, kuru sieviešu Eirolīgā regulāri pārstāv uzreiz divas komandas un kuras regulāri iekļūst šā turnīra playoff, nespēja iekļūt divos Eiropas čempionāta finālturnīros pēc kārtas. Kaut kā neloģiski... Arī aizvadītajā sezonā maģārietes Eirolīgā bija priekšāpakaļā ne tikai savos "MiZo" un "MKB Euroleasing", bet arī citu valstu komandās. Un cik tālu ungārietes aizspēlējās? "MiZo" tika līdz ceturtdaļfinālam, bet "MKB Euroleasing" līdz pat "Final 4" pusfinālam. Ja pusfinālā nebūtu jāspēlē ar laukuma saimniecēm jeb pret Guntu Baško, būtu arī fināls. Būtu tikai loģiski, ja Ungārijas izlase vismaz uz pusi būtu piepildīta tieši no šo divu komandu spēlētājām, tomēr ne – izlases galvenais treneris Lāšlo Rātbērgers uz Liepāju aizveda tikai četras no "eirolīzinga" un tikai vienu no "MiZo". Laikam jau zināja, ko dara, jo arī spēcīgākie ungāru klubi nav iztikuši bez leģionāru pienesuma, atvēlot viņām spēlēšanu uz klavierēm, nevis to nešanu. Papildus pipariņu Ungārijas izlasei piebēra pats Rātbērgers: viņš tajā pašā Eirolīgā kopā ar Maskavas apgabala "Spartak" kļuva par čempionu. Īsta buķete, lai ja ne baidītos, tad vismaz cienītu šo izlasi un uz spēli neierastos baltos cimdos. Uz šā Eirolīgas fona mazliet pieticīgs bija Ungārijas izlases izvirzītais mērķis šajā čempionātā – iekļūt divpadsmitniekā. Vai būt pirmajām vai tikai divpadsmitajām – nekādu sīkāku paskaidrojumu. Arī pārbaudes spēlēs ungārietes šo to uzvarēja, šo to zaudēja. Ar Čehiju vien tika spēlētas četras spēles un trijās uzvarēts. Pat pret Krieviju tika piedzīvots pieklājīgs zaudējums (58:66).

Eirolīgas ziedu klēpis pamatīgi tika sapurināts jau čempionāta pirmajā dienā, kad grieķietes lika Rātbērgeram un visai Ungārijas izlasei pastāvēt pie ratiem. Grieķijas 59:43 uzvara čempionātā bija varbūt neliela, tomēr pirmā sensācija.

Jāekonomē arī basketbolā

Pēc tam, kad Latvijas izlase pirmajā dienā, var teikt, pārbrauca pāri Polijas izlasei, mūsu izlases treneri vēlākā vakara stundā varēja izdarīt vairākus secinājumus, kuriem var izrādīties tālejošas sekas. Vēl ilgi pirms turnīra treneri uzsvēra, ka ļoti liela nozīme būs tām spēlētājām, kuras laukumā iznāks kā rezervistes. Proti, cik lielas palīdzes viņas būs starta piecniekam. Jo vairāk palīdzības nākšot no rezervistēm, jo mazāk tiks nodarbinātas vadošās spēlētājas. Pirmajā dienā it kā nav būtiski, cik minūšu laukumā pavada viena vai otra basketboliste, taču ilgtermiņā jeb visa turnīra garumā katra lieki (ne)nospēlēta minūte var būt ļoti vērtīga. Līdz šim bija pierasts, ka, piemēram, Anete Jēkabsone un Gunta Baško laukumā pavada pat vairāk nekā 30 minūtes, un šādu slodzi divu nedēļu ilgā turnīrā ir tikpat kā neiespējami izturēt. Vēl pirms diviem gadiem bija jāiztiek ar tām rezervēm, kādas ir, taču tas bija pirms diviem gadiem, un pa šo laiku Daugavas ūdeņi nomainījušies vairākkārt un arī spēlētājas kļuvušas par diviem gadiem pieredzējušākas. Pret Poliju Jēkabsonei bija tikai 23 minūtes, Baško – par vienu minūti vairāk. Vēl drusku virs 20 minūtēm spēles laika bija Tārei un Krumbergai. Un viss. Pie minūtēm tika visas spēlēt varošās – visas vienpadsmit, un mazākais spēles laiks bija astoņas minūtes (Sabīnei Niedolai)...

Iespējams, tieši pret Poliju ietaupītās spēles minūtes noderēja mačā pret Ungāriju. Lai gan Anete Jēkabsone basketbola zālē ir gatava dzīvot 48 stundas diennaktī, viņa tomēr nav robots. Anetei spēles laiks pret Ungāriju strauji pieauga – līdz pat 37 minūtēm. Tāpat arī Jansonei (30), Tamanei (29) un Baško (26). Palielinot līderēm spēles laiku, Zvirgzdiņš atgriezās pie olimpiskā un iepriekšējā čempionāta modeļa, kad rezultātu taisa ierobežots spēlētāju loks. Tieši šīs četras spēlētājas arī uztaisīja šo spēli, četratā sametot 68 punktus...

Dubults neplīst

Līdzjutēji, būdami vēl pirmās spēles iespaidā, arī vakar gaidīja ātru un pretiniecēm nesāpīgu lietu nokārtošanu, taču šoreiz zibenskarš izpalika, un pat nepieklājīgi ilgi (uz iepriekšējās spēles fona) bija jāgaida pirmie punkti – 3:06 minūtes, kad līdz ungāriešu grozam izlauzās Gunta Baško (2:4). Vēl ilgāk bija jāgaida, kad latvietes iegūs vadību – teju līdz ceturtdaļas vidum, kad Baško trīspunktnieks deva 5:4. Aizsardzībā viss bija kārtībā: ungārietes 24 stundu laikā neko jaunu nebija izdomājušas un galveno akcentu lika uz savām smagnējām un neveiklajām centra spēlētājām. Iesākumā garajām ungārietēm izdevās izcīnīt kādu bumbu vairāk, taču, sākot ar trešdaļas vidu, kad Zvirgzdiņš minūtes pārtraukuma laikā sakārtoja uzbrukumu, maisa (groza) gals pats pavērās vaļā, un, pēdējai minūtei sākoties, Latvijas pārsvars bija jau dubultā – 18:9. Arī otrās ceturtdaļas beigu daļā bija dubults pārsvars, bet jau ar pavisam citu vērtību – ir tomēr starpība starp 18:9 un 40:19 (!!!). Šāds pārsvars sāka atgādināt spēli pret Poliju, jo viena komanda (Latvija) darīja, ko gribēja, bet otrai (Ungārijai) mazvērtības komplekss auga ģeometriskajā progresijā. Cilvēks ātri pierod pie labām lietām, un, ilgu laiku turot aptuveni 20 punktu pārsvaru, tā vien šķiet, ka līdzīgā garā turpināsies ja ne visu mūžu, tad līdz spēles beigām noteikti. Mazliet neomulīgi palika pēdējās ceturtdaļas sākumā, kad uz mirkli tika zaudēta modrība un arī iniciatīva – un, skat, vairs tikai +13 (59:46). Pašā laikā bija Tamanes un Jēkabsones abpusējā laipnība: viņas viena otrai dalīja piespēles kā konfektes, un divu uzbrukumu laikā drošā vadība bija atgūta (63:46) un arī nosargāta uz visiem laikiem.

***

LATVIJA - UNGĀRIJA

Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm

Latvija un Ungārija 76:59 (20:11, 20:7, 17:17, 19:18)

Latvija: Jēkabsone 25, Tamane 20 (11 atl. bumbas), Baško 14, Jansone 9, Krumberga 4, Tāre 2, Eglīte 2;

Ungārija: Vajda 16, Vida 10, Feģverneki 9, Nēmeta 5, Fireša 5, Krivaceviča 5, Ujheli 2, Horti 2, Horvāta 2, Bujdoša 2.

9/12 soda metieni 17/27

26/39 2.p. metieni 15/47

5/13 3.p. metieni 4/17

4/32-36 atl. bumbas 17/18-35

18 rez. piespēles 11

4 pārķ. bumbas 8

3 bloki 0

14 kļūdas 7

20 pers. piezīmes 15

***

Komentāri

Ainārs Zvirgzdiņš, Latvijas izlases galvenais treneris:

– Otrajās turnīru dienās vienmēr ir grūtāk. Mēs vēl neesam tāda TOP komanda, kas visu mača gaitu spēj diktēt noteikumus pretiniecēm. Bija kritumi, bet kopumā esmu apmierināts ar sniegumu, jo parādījām raksturu un spējām ar prātu nospēlēt galotnēs, kas ļāva uzvarēt. Labi, ka meitenes spēja lauzt spēli, kad tas bija nepieciešams. Parādījām komandas dvēseli. Katra spēle mums ir kā jauns sākums. Redzēsim, kā mums ies tālāk.

Gunta Baško, Latvijas izlases kapteine:

– Hmm, pat īsti nevaru pateikt, kāpēc pirmajās trijās minūtēs palikām uz nulles. Iespējams, bijām nedaudz satraukušās... Ungārietes noteikti spēlēja labāk par polietēm. Savādāk, bet labāk. Viņas bija izanalizējušas savu zaudējumu grieķietēm un pret mums spēlēja ar pavisam citu iedvesmu. Pirmajā ceturtdaļā man tik tiešām aizgāja spēle, bet vēlāk vairāk tiku uzmanīta, taču tad atbrīvojās rokas pārējām, bet tas ir mazsvarīgi. Uzvara ir izcīnīta un šodien jācīnās par trešo uzvaru. Gribas otro posmu iesākt ar maksimālo punktu skaitu.

Lāšlo Rātbērgers, Ungārijas izlases galvenais treneris:

– Mēs šo spēli zaudējām, un man kā izlases galvenajam trenerim tagad vajadzētu būt neapmierinātam. Protams, rezultāts mani neapmierina, bet par pašu spēli es nesūdzos. Esmu pat ar to apmierināts un tagad esmu sācis domāt par nākamo spēli – kā uzvarēt Poliju. Mūsu lielākais trūkums ir tas, ka neesam piedalījušies iepriekšējos divos čempionātos. Jā, regulāri spēlējam Eirolīgā, bet tie ir divi pavisam atšķirīgi turnīri.