Nekas tamlīdzīgs Latvijas basketbola vēsturē vēl nav bijis. Pēc Eiropas čempionāta no vīriešu izlases tiek nevis vienkārši atskaitīti, bet ar troksni izmesti un uz dažādu termiņu no spēlēšanas izlasē atstādināti pieci basketbolisti: Kristaps Valters, Andris Biedriņš, Kaspars Bērziņš, Armands Šķēle un Kaspars Kambala.
Var teikt, ka tā ir cīņa (turklāt vismaz nedaudz novēlota) ar sekām, taču jācer, ka tas ir arī sākums cīņai ar cēloņiem. Beidzot par šīm lietām basketbola sabiedrība sāk runāt atklāti un sāk rīkoties.
Vienu otru, iespējams, vajadzēja atstādināt no spēlēšanas izlasē jau gatavošanās posmā, taču vienmēr jau gribas domāt par cilvēku labāk, gribas cerēt, ka viņš beidzot sapratīs, kas ir savienojams ar gatavošanos Eiropas čempionātam un kas nav, pat ja vairākas reizes jau nav sapratis. Tagad vadzis acīmredzot ir lūzis. Nav gan īsti saprotams, kāpēc ir tik krasi atšķirīgi atstādināšanas termiņi no spēlēšanas izlasē, kāpēc vieni atstādināti nosacīti, bet citi –
bez nosacījumiem, taču acīmredzot šādam lēmumam ir bijuši kritēriji, un, iespējams, jau tuvākajā laikā mēs par tiem uzzināsim kaut ko vairāk gan no sodītajiem, gan no cilvēkiem, kas bija šajā izlasē ne tikai spēlētāju lomā. Var diskutēt par sodiem kā tādiem, taču šoreiz diezin vai vietā ir diskusijas par to, vai atkal vajadzēja aprobežoties ar trenera ziņojumu, notikušā konstatēšanu un sabāršanu. Pirmā bezdelīga jau ir parādījusies – Kristaps Valters savu viedokli diezgan plaši ir izklāstījis www.sportacentrs.com portālā. Tā ir plaša un diezgan interesanta lasāmviela, atsevišķās vietās Kristapam var piekrist, taču šoreiz negribas analizēt un vētīt viņa viedokli – katram no mums ir tiesības uz savu viedokli. Taču tā vien liekas, ka Kristapam – un droši vien vēl dažiem šīs paaudzes spēlētājiem – nav īsti skaidrs, ko nozīmē profesionāla attieksme un ka tā izpaužas ne tikai atnākšanā uz treniņu laikus un piedalīšanos tajā vai (tas gan attiecas uz spēlēšanu klubā) algas saņemšanu. Ja treniņnometnes laikā neesi kā nākas atpūties, ja atļaujies pavadīt laiku līdz rītam kazino vai naktsklubā, ja, maigi izsakoties, esi vairākas reizes bijis iereibis, tad treniņos paveiktajam nebūs vajadzīgā efekta, tad nevarēsi pietiekami efektīvi strādāt nākamajā treniņā, tad visam kopējam darbam nebūs vajadzīgās atdeves. Un tas nevar neizpausties arī spēlēs. Profesionāla attieksme – tas ir arī ikdienas režīms, ne tikai treniņu nekavēšana. Ja reiz tik ļoti patīk uzsvērt, ka esmu profesionālis, tad to vajadzētu zināt, ja ne, tad līdz profesionālismam ir ļoti tālu. Tas laikam tomēr nav normāli, ka gatavošanās laikā Eiropas čempionātam vairāki basketbola izlases spēlētāji vairāk redzami dzeltenās preses, nevis sporta vai ikdienas preses slejās, un ne tāpēc, ka par viņiem neviens neinteresētos vai viņi negribētu runāt ar žurnālistiem, bet gan tāpēc, ka viņi vairāk izceļas dzeltenās, nevis sporta preses žurnālistus interesējošos laukumos.
Pašam Kristapam gan it kā nevajadzētu vispār par kaut ko uztraukties, jo viņš taču paziņoja, ka izlasē vairs nespēlēs. Būtu interesanti izlasīt, kāda būs prasība tiesā pret LBS, ko pēc aprunāšanās ar savu aģentu Kristaps grasoties iesniegt. Aizskarts gods? Neies cauri, jo nekas taču nav samelots (kāpēc goda aizskaršana neuztrauca pēc daudzajām nebūt ne glaimojošajām publikācijām tā sauktajā dzeltenajā presē?). Kas vēl? Grūti iedomāties... Iespējams, ka tas bija tikai pirmo emociju iespaids. Un vispār jau ir labi, ka Kristaps uztraucas par notikušo, ja cilvēkam nav vienalga (kā tas izpaužas – tas varbūt šoreiz pat nav tik svarīgi), tad vēl ir cerība uz pārmaiņām uz labu. Tātad kaut kas ir aizķēris. Būtu daudz sliktāk, ja būtu pilnīgi vienalga. Taču, no otras puses, laikam jau diemžēl taisnība ir vienam no kolēģiem, kurš teica, ka šai izlasei par treneri var atvest pašu Filu Džeksonu, bet tas neko nemainīs, pirmkārt, nemainīs attieksmi pret savu darbu (profesionāļi taču) un, otrkārt, galvenais vaininieks negantības iznākuma gadījumā vienalga būs kāds cits (treneris vai kāds no treneriem, ārsts, žurnālisti, izlases direktors utt.), bet tikai ne paši.
Visiem pieciem ir iespēja spēlēt izlasē, varbūt pat krietni ātrāk nekā pēc gada vai trim. Viss atkarīgs no pašu attieksmes, no vēlmes un spējas saprast un izvērtēt notikušo. Nogriežam un aizmirstam? Diezin vai ar to būs līdzēts, un diezin vai no tā būs kāds labums. Ņemam vērā, izdarām secinājumus, maināmies un strādājam. Tā būtu labāk visiem, to skaitā arī nākamajiem potenciālajiem izlases spēlētājiem.
***
uzziņai
• Ceturtdien, 24. septembrī, notika Latvijas Basketbola savienības (LBS) valdes sēde, kurā galvenie izskatāmie jautājumi bija Latvijas nacionālo jauniešu un junioru izlašu starti Eiropas čempionātos un Latvijas nacionālā vīriešu izlase.
• Šajā vasarā Eiropas čempionātos startēja seši jaunatnes izlases dalībnieki, izcīnot 3., 7., divas 9., 10. un 21. vietu. Kopējā Eiropas jaunatnes izlašu reitingā Latvijas izlases ieņem 8. vietu. Latvijas nacionālo jaunatnes izlašu startus Eiropas čempionātā LBS valde novērtēja kā labus. LBS valde īpaši atzīmēja Aināra Čukstes un U-20 jauno sieviešu izlases paveikto, izcīnot 3. vietu.
• Latvijas nacionālā vīriešu izlase Eiropas čempionātā Polijā ieņēma 13. vietu, neizpildot LBS valdes doto uzdevumu, tāpēc komandas starts novērtēts kā neapmierinošs. Izvērtējot izlases treneru un personāla iesniegtos ziņojumus, LBS valde nolēma piedāvāt iespēju trenerim Ķēstutim Kemzuram turpināt darbu ar vīriešu izlasi, nosakot 15. oktobri kā termiņu līguma noslēgšanai.
• LBS valde nosodīja Kaspara Kambalas rīcību pēc Vācijas–Latvijas spēles, norādot, ka tā ir pilnīgi nesaderīga ar sporta ētiku un fair-play principiem un atbalstīja FIBA Europe pieņemto lēmumu par četru spēļu diskvalifikāciju.
• LBS valde, izvērtējot izlases treneru un personāla iesniegtos ziņojumus, masu medijos izskanējušo informāciju un ņemot vērā, ka nacionālās izlases basketbolisti ir paraugs tūkstošiem jauno sportistu, kuri ikdienā seko un atdarina savu elku uzvedības modeli, ka dalība nacionālajā izlasē ir iespējami augstākais valsts pārstāvniecības veids sportā, akcentēja nepieciešamību ilgtermiņā nodrošināt visa vecuma basketbolistu godprātīgu attieksmi pret treniņu procesu, komandas biedriem, treneriem un līdzjutējiem un nolēma diskvalificēt no dalības Latvijas nacionālajā basketbola izlasē: Kristapu Valteru uz 3 gadiem,
Armandu Šķēli uz 2 gadiem, Kasparu Bērziņu, Andri Biedriņu, Kasparu Kambalu – uz 1 gadu nosacīti.