Šonakt 2.30 pēc Latvijas laika tiksies un par uzvaru cīnīsies Ņūorleānas “Pelicans” un un mūsu tautieša Dāvja Bertāna pārstāvētā Sanantonio “Spurs”. “Pelicans” šobrīd atšķirībā no “Spurs” atrodas Rietumu konferences play-off zonā. “Pelicans” bilance ir 39 uzvaras un 28 zaudējumi, savukārt “Spurs” 38 uzvaras un 30 zaudējumi.
Dāvis Bertāns šogad ar savu sniegumu priecējis Sanantonio komandas fanus gan pašā Teksasā, gan Latvijā. Tas viņam ir sanācis pateicoties veiksmīgajam darbībām pēdējās spēlēs. Pret līgas grandiem Oklohomas “Thunders” un Hjūstonas “Rockets” viņš spēlēja teicami, atspēkojot uz sevi liktās cerības. Pret “Thunders” Bertāns atvēra visas slūžas un no trīspunktu līnijas sameta trīs no pieciem izdarītajiem metieniem. Pret citu Teksasas sāncensi “Rockets” Bertāns no šīs pašas distances iemeta trīs no sešiem tālmetieniem, kas arī ir ļoti cildināms rādītājs. Tas diemžēl nerezultējās komandas panākumā, taču Bertāns savu virves daļu noturēja teicami. Pēdējā spēlē pret Orlando “Magic” Dāvis neguva punktus, jo uz laukuma pavadīja deviņas minūtes un izmeta divus metienus.
Pat ar pēdējo spēli pret “Orlando” marts ir Bertāna labākais mēnesis viņa NBA karjerā. Šajā mēnesī viņš ir nospēlējis sešas spēles. Vidēji viņš ir spējis gūt apaļus 11 punktus, kā arī no savas iemīļotā punkta - perimetra - viņš lādējis ar 38,2 procentiem. Dažreiz garām paskrien tāds spēles elements kā soda metieni, kas dažreiz ir vitāli svarīgi. Bertāns no šīs līnijas ir metis ar 90 procentu precizitāti.
Šis var būt pēdējais nogrieznis šajā sezonā, kad varam runāt par Bertānu kā 19 minūšu, dažreiz pat starta piecinieka spēlētāju, jo, iespējams, spēlē pret “Pelicans” atgriezīsies ilgi gaidītais “Spurs” pazudušais dēls Kavaji Leonards, kuru šai komandai vajag kā ēst. Kā jau zināms, Sanantonio vienība pirmo reizi šajā sezonā ir ieguvusi etiķeti kā ārpus play-off zonas esoša komanda. Ja šāda paša aina būs vērojama aprīļa vidū, tad tā būs pirmā sezona pēc 21 gadu pārtraukuma, kad tā notiks. Kavaji Leonarda atgriešanās ir pēdējais salmiņš, pie kura “Spurs” ķerties. Ja tas būs neveiksmīgi, tad Sanantonio var gaidīt baigu vasaru.
Neskatoties uz šo agonisko periodu “Spurs” faniem un vienībai, var ieraudzīt arī kādu saules staru caur pelēko un drūmo “Spurs” neveiksmju logu. Iepriecinošu sniegumu pēdējā laikā rāda jaunie spēlētāji - Dejonte Murejs un Kails Andersons -, kuriem Gregs Popovičš ir devis lielu spēles laiku un vietu starta pieciniekā, ļaujot izpausties un slīpēt savu talantu. Kā stabila vērtība visas sezonas garumā ir bijis Lemarkuss Aldridžš, kurš vēl joprojām ir neapturams soda laukumā. Reti kāds no garā gala ir spējīgs viņu apstādināt. Viņš un jauno spēlētāju izaugsme ir vienīgā pozitīvā lieta “Spurs” netipiski sliktajā sezonā.
Ar pretinieku komandu ir gluži pretējs stāsts. “Pelicans” ir viens no šīs sezonas Pelnrušķītes stāstiem. “Pelicans” sezonas sākumā un sezonas vidū varēja cerēt un sisties par izslēgšanas spēļu zonu, kur nu vēl skaļi runāt par 4,5. vietu. Galvenais panākumu kaldinātājs Ņuorleānai ir tās zvaigzne Entonijs Deiviss. Viņš dara visu - ir teicams pie groza, zem groza, uz trīspunktu līnijas, no vidējās distances un aizsardzībā gan pie groza, gan perimetrā. Viņš ir šīs līgas nākotnes spēlētāju paraugs: garš, atlētisks, ātrs, mobils un labs no tālās distances. Protams, nekur un nekad viens nav cīnītājs. Ļoti labi komandā iederas Ražons Rondo un no Čikago “Bulls” sezonas vidū iegūtais Nikola Mirotičš. Mirotičš ir augstas klases snaiperis kā arī dažreiz pats spēj tikt līdz grozam, un Rondo ir teicams piespēlētājs, kurš ar aizvērtām acīm spēj apgādāt snaiperus un Entoniju Deivisu ar grandiozām piespēlēm.
Galvenais jautājums ir - cik gatavs būs un cik daudz spēlēs Kavaji Leonards. Tas ir šīs spēles x-faktors jeb nezināmais. Visticamāk, ja viņš spēlēs, tad šī būs tikai ieskriešanās un adaptēšanās spēle, kur viņš spēlēs maz. Tas nozīmē, ka abām komandām ir vienādas izredzes uz uzvaru.