Kristapa Porziņģa fanu sirdis Ņujorkā, Latvijā un citur pasaulē salūza, kad viņš pēc skaista bumbas trieciena grozā pāri citai jaunajai zvaigznei Giannim Antentekunmpo nokrita uz grīdas ar agoniskām grimasēm sejā, sāpēs saķerot celi. Nākamajā dienā ziņas apstiprināja sliktāko – Kristaps Porziņģis ir plēsis krusteniskās saites. Tas nozīmē, ka Kristaps šajā sezonā laukumā vairs neatgriezīsies.
Līdz liktenīgajai spēlei Ņujorkas komanda turējās virs ūdens jeb tā bija iekrājusi 23 uzvaras un 34 zaudējumus, ierindojoties 11. vietā Austrumu konferencē aiz Šarlotes “Hornets”. Tā bija piecu uzvaru attālumā no Austrumu konferences astoņām labākajām komandām.
Kristaps Porziņģis līdz traumai bija “Knicks” pārliecinošs līderis un balsts, uz kuru paļauties. Sezonas sākums bija spilgts pierādījums Kristapa Porziņģa spējām un talantam. Oktobrī viņš vidēji spēlē meta 29,9 punktus, kas kādu laika sprīdi ļāva Kristapam gozēties līgas labāko punktu guvēju zenītā. Likās, ka viņš bija neapturams vienradzis, kurš izsūcis labāko no visām līgas zvaigznēm. Tad slodze sāka izpausties mikrotraumu veidā, kas ietekmēja arī spēli - Porziņģis piedzīvoja lejupslīdi.
Oktobrī (sešās spēlēs) liepājnieks piecas reizes spēlē spēja iemest vairāk par trīsdesmit punktiem. Pārējās 42 spēlēs viņam tas izdevās tikai sešas reizes. Tas liek meklēt, kur tas suns ir aprakts - kādēļ tādas krasas izmaiņas. Pirmkārt, iemesls meklējams jau iepriekš minētajās mikro traumās: elkoņa un potītes traumas, kas kā ledains meža strauts atdzesēja Kristapu Porziņģi. Līdz pirmajai izlaistajai spēlei elkoņa traumas dēļ (8. novembris) viņš dominēja pār katru pretinieku, kas nāca pretī. Līdz pirmajai izlaistajai spēlei viņš sešās no desmit spēlēm meta ar 50 vai vairāk procentu precizitāti. Pārējās 38 spēlēs viņam tas izdevās tikai deviņas reizes. No tā var secināt daudz ko.
Ja rok tālāk, tad otrais cēlonis ir pārējās līgas Kristapa talantu novērtēšanas un Karmelo Entonija Ņujorkas pamešanas dēļ. Abas lietas lika pārējām NBA komandām vairāk koncentrēties tikai uz viņa neitralizēšanu. Vērojot spēles, ar neapbruņotu aci varēja redzēt, ka citu vienību garā gala aizsardzības speciālisti dažus vakarus ar agresīvu aizsardzību neļāva vienradzim izmest vieglus metienus, kas ietekmēja metiena procentu ne tajā labākajā veidā.
Izejot cauri “Knicks” spēlētāju sarakstam, grūti atrast kādu, kuram varētu uzspiest zīmogu: superzvaigzne vai kaut vai komandas līderis. Ir vairāki labi spēlētāji, kuri spēj būt labi papildinājumi, bet nav neviena, kurš varētu pateikt: ”Dodiet man bumbu un es parādīšu kā tas jādara”. Vienīgais ar dažiem spilgtiem individuālās meisterības uzpaliksnījumiem spēj būt Maikls Bīzlijs, taču viņš nav jaunā stila spēlētājs - Maikls spēj saņemt bumbu pāris metrus no groza un ar labu kāju darbību un agresivitāti izlauzt sev ceļu līdz grozam, taču viņš ir tikai viduvējs trīspunktu metējs un aizsargs. Var pieminēt arī centru Enesu Kanteru un saspēles vadītāju Frenku Nilikinu, taču tie arī nav spēlētāji, ar kuriem ir iespējams tikt līdz fināliem. Nilikina ir saspēles vadītājs ar izcilu aizsardzību un labu laukuma izjūtu, taču atkal nākas pieminēt trīspunktu metienu, kas ir zem viduvējā līmeņa. Kanters ir labs centrs ar ļoti labu groza izjūtu, taču viņš ir vecā stila spēlētājs, kurš ir lēns un slikts aizsardzībā. Klasiskie centri līgā vairs sen nav zelta vērtē.
Kā Ņujorkai būtu jārīkojas? Var droši teikt, ka tai bez Porziņģa ir niecīgas izredzes, lai sasniegtu izslēgšanas spēļu robežu. “Knicks” vadībai vajadzētu izvērtēt neapsakužamo situāciju, kur tā atrodas, un attiecīgi rīkoties. Džemsam Nolanam, Stīvam Milzam un Scotam Perijam - Nujorkas “Knicks” vadībai - ar treknu līniju savos plānotājos vajadzētu apvilkt 2018. gada vasarā notiekošo draftu, kur kā katru gadu NBA komandas izvēlēsies jaunos talantīgos un perspektīvos spēlētājus no visas pasaules. Ja “Knicks” sezonu pabeigtu tajā pašā vietā, kur tā atrodas šobrīd, tad tai iespēja iegūt pirmo drafta pozīciju būtu tikai 1,7 procenti, uz otro pozīciju: 2 procenti, un uz trešo izvēli: 2,4 procenti. Šajās pozīcijās izvēlēs pašus talantīgākos un labākos jaunos spēlētājus, starp kuriem būs arī Maikls porters juniors. Viņš ir ļoti atlētisks trešās, ceturtās pozīcijas spēlētājs ar izcilu metienu un aizsardzību jeb izcils jaunās ēras spēlētājs, ar kādiem nākotnē būs iespējams izcīnīt gredzenus.
Tas nozīmē, ka “Knicks” visprātīgāk būtu rīkoties kā Filadelfijas “76ers”, kura pirms pāris gadiem bija uzstādījusi mērķi - uzvarēt pēc iespējas mazāk, lai iegūtu tiesības uz pēc iespējas augstāku drafta izvēli. Daudzi to nosodīja un apmetāja Filadelfijas vadību ar tomātiem, taču rezultātu var redzēt, un tas ir izrādījies veiksmīgs.