Krievijas basketbola kluba Maskavas CSKA grieķu galvenais treneris Dimitris Itudis sniedza interviju portālam Eurohoops.net. Tajā tika apskatītas daudzas tēmas, taču piedāvājam izgriezumus no jautājumiem par šā gada Eiropas čempionātu un Eirolīgas formātu.
"Domāju, ka Slovēnija bija pelnījusi uzvarēt. Nav runas tikai par to, ka Slovēnija nezaudēja nevienā spēlē. Viņiem bija vienotība un stabilitāte. Viņi bija īsta komanda," teica Dimitris Itudis. "Kopumā turnīrā redzējām daudz labu sastāvu. Ticu, ka Latvija nākotnē daudziem sagādās problēmas, jo viņi ir savākuši baisu blici. Viņi visi var mest, radīt. Mani pozitīvi pārsteidza Peiners, kuram, nākot no soliņa, bija izšķiroša loma veidā, kādā viņš spēlēja aizsardzībā un uzbrukumā. Puika spēlēja PAOK, un viņa sniegums ir ar augšupejošu līkni."
Daudz vairāk un detalizētāk gan tika apspriesta Eirolīgas jaunā izspēles sistēma ar ilgu regulāro sezonu, saspringtu kalendāru un pārāk lielu nejaušības principu cīņā par trofeju: "Piemēram, mēs Eirolīgas iepriekšējā sezonā finišējām ar visvairāk uzvarām visās spēlēs, bet ne izcīnījām titulu, ne sasniedzām finālu. Tas mums neko nedeva, bet, ja paskatās uz skaitļiem, tad mēs pēc uzvaru un zaudējumu bilances bijām labāki gan par "Fenerbahce", gan "Real", gan visiem pārējiem.
Taču mēs nespēlējam bilances, bet gan trofejas dēļ. Tā ka tas mums ļauj citādi paskatīties uz lietām un to, ko regulārajā sezonā nozīmē atšķirība starp pirmo un ceturto vietu. Tā ir gandrīz nekāda… Kontekstā par mājas spēļu priekšrocības iegūšanu [ceturtdaļfinālā]. Taču arī "Panathinaikos", kas bija ceturtajā vietā, spēlēja ļoti labi un bija pelnījusi mājas spēļu priekšrocību, sērijā ar 0-3 zaudēja "Fenerbahce", kas bija labāka. Tā ka galvenais ir iekļūt astotniekā. Tāda ir Eirolīgas mācība. Perfekti būtu tikt četriniekā, lai būtu mājas spēļu priekšrocība, bet arī labāko astotnieks ir ideāls.
Vai jaunā sistēma, katram spēlējot pret katru, ir taisnīgāka? Tagad jūs mani provocējat. Manuprāt, basketbolā galvenās ir izslēgšanas spēles. Ierosināt ko tādu kā futbolā ir utopiski. Bertomeu kungam, pret kuru, tāpat kā pret Eirolīgu, izjūtu dziļu cieņu, izteicu divus ierosinājumus. Šāds spēļu maratons ir ļoti jauks faniem, kuri visu laiku var skatīties lielas spēles. 30 spēļu maratons ar iespēju vēl piecas aizvadīt izslēgšanas spēlēs. Kopā 35 spēles. 35 spēļu maratons, un tad visu izšķir, kā mēdz teikt, pēkšņā nāve. Visu izšķir viena spēle, kurā var notikt pilnīgi jebkas. Bet tas, ko būsi izdarījis iepriekšējās 35, var būt svarīgi, bet var arī nebūt svarīgi [ja zaudē "Final 4"].
Amerikāņi nav dumji. Ne tad, kad runa ir par ienākumiem. Ne tad, kad runa ir par izaugsmi, popularitāti, komandu progresu. Basketbolā galvenais ir izslēgšanas spēles. To saku ar lielu cieņu pret "Final 4", jo biju nozīmīga "Panathinaikos" daļa, kad izcīnījām piecas trofejas. Esmu galvenais treneris, un mēs gadu iepriekš ar CSKA trofeju izcīnījām pēc astoņu gadu pauzes. Pilnībā cienu "Final 4" un vēlos tajā spēlēt. Neuzskatu, ka zaudējums "Final 4" no kāda puses būtu jāuztver kā attaisnojums, taču basketbolā svarīgākais ir izslēgšanas spēles.
Ja nevēlamies mainīt sistēmu ar finālu, tad man ir vēl viens priekšlikums. 30 spēles regulārajā sezonā, piecas spēles ceturtdaļfinālā, kas jau ir 35 spēles, bet arī pusfinālā aizvadīt sēriju. Kādi pagājušajā sezonā bija pusfināli? "Olympiacos" pret CSKA un "Fenerbahce" pret "Real". Tikai pamēģiniet pateikt, ka šādām spēlēm nebūtu milzīgas mediju un publikas intereses un ka lielās halles netiktu piepildītas. Aizvadiet 40 spēles un tad variet mēģināt spēlēt arī finālu. Un lai šis fināls būtu pati pēdējā spēle sezonā, gluži kā [futbola] Čempionu līgā. Kad 2016. gadā Berlīnē triumfējām Eirolīgā, viens no tūkstošiem apsveikumu bija no [Slavas zālē uzņemtā] Džo Dumārsa. Viņš man teica, ka tagad varu atpūsties un uzpīpēt cigāru. Es atbildēju - kāda gan atpūta, man rīt ir spēle pret Himkiem. Viņš atvaicāja - kādiem vēl Himkiem, tu taču tikko izcīnīji trofeju! Un es atbildēju, ka mums vēl ir VTB līgas pusfināls un sezona vēl nav galā. Un mums visiem, arī "Olympiacos", Panathinaikos", "Fenerbahce", Madrides "Real"…, nākas pēc tam aizvadīt sērijas, kurās varam neparādīt savu labāko sniegumu, jo vai nu būsim vīlušies par Eirolīgas neuzvarēšanu, vai arī svinēsim triumfu…
Paskatieties uz vietējo čempionātu finālsērijām valstīs, kuras Eirolīgā bija pārstāvētas ar vismaz divām komandām. Izņemot Grieķiju, kas ir izņēmums, jo "Panathinaikos" un "Olympiacos" ir līmeni pārākas pār visām pārējām un abas iekļuva finālā. VTB līgā finālā bija CSKA un "Khimki", kas nespēlēja Eirolīgā un kuras dalība Eirokausā noslēdzās krietni agrāk. Tikmēr "Unics" spēlēja Eirolīgā un VTB līgā tika apēsta [jau ceturtdaļfinālā]. Spānijā finālā bija Eirolīgas komanda ("Real") un Eirokausa komanda ("Valencia"), un uzvarēja Eirokausa komanda. Izraēlā Eirolīgā spēlējošais "Maccabi" zaudēja finālā. Itālijā Milāna nebija pat finālā.
.
Grieķijā bez Eirolīgas grandiem ir arī AEK, "Aris", PAOK, bet mūsu līgās nav tikai piecu komandu. Man VTB līgā ir jābrauc uz Krasnojarsku, kur ir četru stundu atšķirība, bet ziemā - pat piecu. Tajā pašā valstī ir četru stundu starpība un ir vajadzīga aklimatizācija. Kad tur ir septiņi, Maskavā ir tikai trīs, un ķermenim nav viegli vienas dienas laikā pielāgoties. Arī Astanā ir trīs stundu starpība. Tas nav tas pats, kas "Olympiacos" lidot uz Salonikiem vai spēlēt Atēnās vai Halkidā - attālumi ir nelieli. Tādēļ Spānijas komandas arī grib pašas savu līgu, jo, piemēram, "Real" nākas no Maskavas doties uz Kanāriju salām. Vai "Real" ir tādi paši attālumi kā "Panathinaikos" vai "Olympiacos"? Medijiem ir jāsaprot visas šīs lietas, lai varētu par tām rakstīt un likt cilvēkiem saprast, ka viss nav tik vienkārši. Viņiem ir lielākais budžets, viņiem ir jāuzvar, bet viņiem ir mazs budžets un viņi ir varoņi…Taču jāsaprot arī apstākļi.
Mans piedāvājums būtu līdz pat beigām aizvadīt sērijas, taču alternatīvais variants ir viena finālspēle ar 20 dienu gatavošanās posmu. Iedomājieties, ja tāds fināls kā pagājušajā sezonā - "Olympiacos" pret "Fenerbahce" - notiktu arēnā, par spēlēšanu kurā būtu nolemts jau iepriekš, bet ar 20 dienu gatavošanās periodu gluži kā pirms "Final 4", lai abu komandu fani un visi, kuri mīl basketbolu, šo finālu varētu izbaudīt tāpat kā [futbola] Čempionu līgā. Aizvadīt vienu spēli, taču arēnā, kas ir pilna ar abu komandu faniem. Tagad mums ir "Final 4" ar 3-4 tūkstošiem fanu, un pārējie mēģina tikt vaļā no biļetēm, pārdot tās melnajā tirgū… Bet šādā variantā finālspēle būtu ilgi gaidīta ar milzīgu interesi."