Ainars Bagatskis: "Gribu piedalīties finālspēlē"

"Esam jauni, ātri, varam iemest no distances – tas ir jādara. Jāspēlē ātri, gudri, agresīvi, neaizmirstot par soda laukumu un metieniem no groza apakšas," Latvijas vīriešu basketbola valstsvienības galvenais treneris Ainars Bagatskis pēc treniņnometnes beigām uz sarunu ar žurnālistiem ieradās labā garastāvoklī.

"Šodien bija īss un kvalitatīvs treniņš. Beidzot bijām pilnā sastāvā - Kristaps Porziņģis aizvadīja pirmo nodarbību kopš 19. augusta spēles pret Lietuvu. Viņš piedalījās nepilnu laiku, taču ir ierindā un tas priecē.

Pirms treniņa tikāmies ar Oļegu Latiševu, kurš pastāstīja par tiesāšanas tendencēm Eiropas finālturnīros. Uztraukuma nav - varu uztraukties tikai par lietām, kuras varu ietekmēt. Pašam ir labs darba noskaņojums. Neuzskatu, ka mums ir zvaigžņu komanda. Ir Komanda.

Nav izdevies paveikt visu iecerēto divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, nevarējām trenēties pilnā sastāvā, arī šodien nācās pieskarties lietām, kuras parasti darītu sagatavošanās sākumā. Otrkārt, pilnvērtīgi sagatavoties traucēja savainojumi, taču tā ir mūsu darba specifika.

Nezinu, vai Kristaps Porziņģis ir apradis ar mani. Es esmu - man ar viņu ir viegli strādāt. Kristaps ir ļoti vispusīgs spēlētājs ar izcilu darba ētiku. Man bija bažas par viņa veselību - ārstiem nācās daudz atbildēt uz maniem jautājumiem. Sasitumi un savainojumi ir basketbola sastāvdaļa.

Man katrai spēlei ir vairāki plāni - ja plāns A pirmajās minūtēs nestrādā, vienmēr pa rokai ir plāns B un improvizācija. Pēdējo basketbolā neviens nav atcēlis. Trenerim jāiedod virziens - kā to izmantosim, būs atkarīgs no spēlētāju talanta un spējām.

Spēlēt pret serbiem ir viegli un grūti reizē. Viegli, jo visi spēlētāji Eiropas basketbolā ir labi zināmi. Bez (Miloša) Teodosiča tā ir smagnējāka komanda. Spēlētāji ar labiem augumiem, fiziski spēcīgi un atlētiski, kuri zina, kā spēlēt. Pašpārliecināti, nestreso, neskatās uz rezultātu. Kā visiem cilvēkiem, viņiem ir vājās vietas. Mēs tās zinām, tikai jāprot izmantot.

Līdz pirmajai spēlei jānomierinās. Jāatbrīvojas. Nešaubos, ka visi būsim uzvilkti, taču pirms spēles jānomierinās un jākontrolē savas emocijas visas 40 minūtes. Jāgaida iespējas un tās jāizmanto. Pārbaudes spēlēs emociju brīžiem bija par daudz, taču sports bez tām nav iedomājams.

Neuztraucos, pret ko būs jāspēlē. Mūsu stils ir basketbols, kurā metiens seko piespēlei un varam izmantot spēlētāju talantu. Esam jauni, ātri, varam iemest no distances - tas ir jādara. Jāspēlē ātri, gudri, agresīvi, neaizmirstot par soda laukumu un metieniem no groza apakšas. Ja liksim pretinieku aizsardzībai savilkties, būs iespējas tālmetieniem. Ar vienu elementu varam uzvarēt kauju, ne karu.

Baigi gribas piedalīties finālspēlē. Pārbaudes spēlē labprāt uzspēlētu pret “Chicago Bulls” (smaida), taču reāli mainīt notikušo nevaram. Plānot vari jebko, reālās iespējas ir citas - Helsinkos, Klaipēdā un Rīgā aizvadījām pārbaudes spēles trīs dažādos virknējumos. Ideālais variants būtu, ja astoņas vai deviņas spēles nospēlētu pilnā sastāvā.

Patīk "Fenerbahce" zāle - man viņa ir veiksmīga. Šogad tur izdevās uzvarēt divas reizes. “Sinan Erdem” arēnā vēl nav izdevies pabūt. Stambulā ir patīkama gaisa temperatūra, garšīgs ēdiens.

Ja izdotos saglabāt pašreizējo komandu, tā savu labāko basketbolu varētu parādīt pēc diviem trijiem gadiem. Šeit jāņem vērā bioloģiskās īpatnības - daļa spēlētāju tikai tuvojas briedumam. Nesen apskatījos divas spēles no 2010. un 2011. gada - esam kļuvuši pieredzējušāki, nosvērtāki, taču joprojām esam jauni un nedaudz traki."