Labākais saspēles vadītājs Latvijas basketbola izlases vēsturē Raimonds Miglinieks, iespējams, vēl tagad izietu laukumā, piemēram, spēlējošā trenera lomā, taču cirkšņa un gūžas traumas dēļ viņš diemžēl jau sešus gadus basketbolu nespēlē. Kā skrien laiks...
Liekas, tas bija pavisam nesen. Eiropas čempionātā Turcijā Latvijas izlase apakšgrupas spēlēs Ankarā minimāli zaudēja Turcijai, piekāpās Spānijai, bet tad izrāva uzvaru pār Slovēniju un sagrāva Lietuvu, iekļūdama astoņu labāko komandu vidū. Raimonds Miglinieks caurmērā spēlē izdarīja 7,3 rezultatīvas piespēles un pārliecinoši kļuva par labāko saspēles vadītāju Eiropas čempionātā. Otrais rādītājs bija Francijas izlases "diriģentam" Lorānam Skjaram – "tikai" 5,3 piespēles, sekoja vēlākais Grieķijas izlases un Maskavas CSKA lieliskais saspēles vadītājs Teodoros Papalukas (5,0), itālietis Andrea Menegins un nākamais Eirolīgas vērtīgākais spēlētājs un čempions lietuvietis Šarūns Jasikevičs (abiem – 4,8). Raimondam izcila bija spēle pret slovēņiem, kurā izšķīrās – brauksim mājās, vai turpināsim spēlēt Eiropas čempionātā. Miglinieks izdarīja 12 (!) rezultatīvas piespēles un guva 15 punktus. Raimonds savulaik bijis labākais saspēles vadītājs NCA-A čempionātā (caurmērā 8,5 piespēles sezonā Kalifornijas–Irvainas universitātes komandā) un FI-BA Eirolīgā (7,0) Polijas kluba Vroclavas "Zepter Idea Šlask""rindās, kā arī Maskavas CSKA vienībā Krievijas superlīgā. Īpaši cienīts un mīlēts Raimonds bija Vroclavā (vienu sezonu viņš spēlēja arī Vloclavekas "Anwil"), kur līdzjutēji viņu iesauca par Reju un viņam tika sarīkots atvadu mačs. Diemžēl ne Latvijā...
Viņš vēl paspēja uzspēlēt PSRS čempionāta augstākajā līgā un iegūt lielvalsts pēdējā čempionāta bronzas medaļu Rīgas VEF sastāvā ("vefiņā" aizvadītas 6 sezonas). Raimonds gandrīz taisnā ceļā no Amerikas ieradās uz Latvijai pirmo Eiropas čempionātu pēc valsts neatkarības atjaunošanas 1993. gadā Vācijā, un likās, ka izlasei uz vairākiem gadiem ir stabils pirmais numurs jeb spēles diriģents. Tā tas arī bija, taču šis laiks varēja būt vēl ilgāks. 2001. gada Eiropas čempionāts Raimondam Migliniekam kļuva par trešo un pēdējo šādu turnīru spēlētāja lomā.
"Ar galvu vēl jau varēju spēlēt un spēlēt, taču cirkšņa un gūžas traumas bija mani nobeigušas. Pēc turnīra Zviedrijā sapratu, ka nav ko mocīt sevi un velti likt lolot cerības citiem. Sapratu, – Eiropas čempionātā izlasei palīdzēt nevarēšu," Raimonds atceras 2003. gada skumjo rudens priekšvakaru. "2003. gada rudenī spēlēšanai pieliku punktu. Biju spiests to darīt."
2005. gada Eiropas čempionātā Raimonds Miglinieks bija Latvijas izlases direktors, bet pēc tam vairs ar basketbolu tieši nebija saistīts. Ja neskaita pāris mēnešus, kad viņš bija Rīgas ASK priekšteča BK "Rīga" trenera amatā.
"Uz basketbola spēlēm eju diezgan regulāri, pārāk daudz gadu basketbolā tomēr ir pavadīts, lai visu nogrieztu kā ar nazi. Es jau arī tagad uzspēlētu, bet fiziski tas, protams, vairs nav iespējams," saka Raimonds. "Gūžu vēl nemaz neesmu izārstējis. Man tiešais sakars ar basketbolu vēl ir tas, ka trenēju savu 11 gadu veco dēlu Leonardu. Viņš nodarbojas BS "Rīga". Vēl nevar pateikt, vai viņš arī būs saspēles vadītājs, jo šajā vecumā tik strikti pa pozīcijām nesadala, taču skaidrs, ka dēls būs aizsargs nevis garais spēlētājs. Tad jau redzēs, kas sanāks..."
Amerikā Raimonds studēja sociālās zinības, taču viņam pietrūka viena semestra (pēc mūsu rēķiniem), lai studijas pabeigtu. Pēc basketbolista karjeras beigām Raimonds darbojies vairākās sfērās, arī nekustamā īpašuma lauciņā – ne tikai kā pircējs un pārdevējs, bet kā cēlājs, un tas bijis papildu bizness.
"Pašreiz nedaru neko... Ir viena iecere, bet tā vairāk saistīta ar Ameriku. Vēl nav laiks par to stāstīt," tā Raimonds.
Latvijas izlases rindās Raimonds Miglinieks aizvadījis 56 spēles. Eiropas čempionātos viņa rēķinā ir caurmērā 6,2 rezultatīvas piespēles. Pēctečiem ir, uz ko tiekties.