"Bija sāpīgs aizvainojums, sajūta, ka Latvijā neesmu vairs nevienam vajadzīga. Laikam jau jāsaka atklāti, ka tajā situācijā mani par patrioti diemžēl nosaukt nevarēja, " atceroties pagātnes notikumus, intervijā žurnālā "Ieva" sacīja kalnu slēpotājas Dženiferes Ģērmanes mamma Ulla Ģērmane.
Ulla Ģērmane bija visu laiku izcilākā latviešu kalnu slēpotāja līdz viņas panākumus pārspēja meita Dženifera Ģērmane.
1992.gadā notikušās Albērvilas olimpiskās spēles Latvijai bija pirmās pēc neatkarības atgūšanas. Ulla Ģērmane atceras, ka Sporta komitejā toreiz strādājuši tādi jauni un enerģiski sporta dzīves organizatori - Žoržs Tikmers un Arnis Legzdiņš. Viņi vecākiem pirms Albērvilas spēlēm solīja, ka visu sakārtos.
" Kad spēles beidzās, tie puiši kļuva nesazvanāmi un nesastopami. Vecāki skatījās uz mani pilnīgā izmisumā - neviens no mums nesaprata, ko iesākt. Mana karjera bija tikko sākusies, vēl daudz ko būtu varējusi izdarīt. Varētu braukt vēl gadus desmit, ja ne vairāk. Bet mēs bijām nonākuši situācijā, kad inventāra nav, naudas nav, treniņu iespēju arī nav. Bija sāpīgs aizvainojums, sajūta, ka Latvijā neesmu vairs nevienam vajadzīga. Laikam jau jāsaka atklāti, ka tajā situācijā mani par patrioti diemžēl nosaukt nevarēja, " atceras Ulla.