Latvijas sportisti un treneri šajās olimpiskajās spēlēs saskārušies ar konfliktu, kas aizskar gan sporta taisnīgumu, gan morāles jautājumus. Viss sākās vēl pirms sacensībām – sportistiem likts parakstīt vienošanos ar iespējamām finansiālām sankcijām par “izlēcieniem” vai publisku Ukrainas atbalstu.
Protesti Austrijā
Gada sākumā Insbrukā Latvijas un Ukrainas skeletonisti protestēja pret Krievijas sportistu atgriešanos starptautiskajās sacensībās. Treneris Ivo Šteinbergs stāsta, ka protestu mēģināja apturēt spēļu organizatori, pat draudot iesaistīt policiju:
“Pēc asās vārdu apmaiņas es iekāpu automašīnā un devos prom un tad brauca žūrijas loceklis IBSF darbinieks. Burtiski nogrieza man ceļu priekšā mašīnai. Es jau sapratu ap ko lieta grozās. Man jau plakāts bija ielikts priekšējā logā. Es izkāpu ārā un prasīju - Nu, kas par lietu?
Viņš saka - atdod man plakātu, Tu nevari ar viņu braukāt. Es saku - tās pilnīgas muļķības, es tev šito neatdošu, un es ar viņu varu braukt un darīt, ko es gribu. Viņš teica, ka viņš esot runājis ar policiju un ka tā nedrīkstot.,” atceras Šteinbergs.
Diskvalifikācija Kortīnā
Itālijas Olimpiskajās spēlēs Ukrainas skeletonists Vladislavs Heraskevičs vēlējās startēt ar ķiveri, uz kuras uzzīmēti Krievijas okupantu nogalinātie ukraiņu sportisti. Tomēr Starptautiskā bosleja un skeletona federācija viņam to aizliedza. Šeit lēmuma tapšanā iesaistīti vairāki starptautiskās federācijas pārstāvji, tostarp Einārs Fogelis.
Sporta žurnālists Raimonds Rudzāts norāda: “Fogelis pats bijis tuvumā SOK prezidentei un varēja izteikt savu viedokli, tomēr izvēlējās klusēt.”
Finansiālās sankcijas un federāciju reakcija
Pirms olimpiskajām spēlēm sportistiem bijis jāparaksta līgums, kurā minētas iespējamās sankcijas - brīdinājums, atstādināšana, dalības anulēšana un pat 2500 eiro naudas sods. Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs Aleksandrs Samoilovs atzīst, ka IZM par šo vienošanos nebija informēta.
Morāles dilemmas un turpmākie protesti
Treneris Ivo Šteinbergs norāda, ka nākamajās sacensībās turpinās protestus, jo uzskata, ka klusēt nedrīkst: “Ir pienācis laiks mums pašiem rīkoties, lai krievi sacensībās vismaz jūtas neērti.”
Sporta žurnālists Rudzāts rosina pārskatīt arī Olimpiskās kustības vietu izglītībā, uzsverot, ka propagandas ideāli par vienlīdzību un godīgu sacensību vairs neatbilst realitātei.