Paralimpieši un viņu treneri par sasniegumiem paralimpiskajās spēlēs var pretendēt uz finansējumu 628 685 eiro apmērā, skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Rihards Snikus izcīnīja pirmo vietu paralimpiskajā iejādē, un par to varētu saņemt naudas balvu 142 288 eiro. Savukārt Snikus treneri varētu saņemt 71 144 eiro.
Uz naudas balvu 142 288 eiro apmērā var pretendēt arī Diāna Krūmiņa, kura izcīnīja pirmo vietu šķēpa mešanā. Par ceturto vietu disku mešanā Krūmiņa varētu saņemt 30 734 eiro. Savukārt viņas treneri varētu saņemt attiecīgi 71 144 un 15 367 eiro.
Aigars Apinis par izcīnīto sudraba godalgu diska mešanā varētu saņemt 85 373 eiro, bet viņa treneri - 42 686 eiro.
Emīls Dzilna par izcīnīto piekto vietu lodes grūšanā varētu saņemt 18 441 eiro, savukārt viņa treneri - 9220 eiro.
Latvijas Jātnieku federācija var pretendēt uz finansējumu 35 572 eiro apmērā. Šādu finansējumu varētu saņemt arī Latvijas Paralimpiskā komiteja.
Gada nogalē Latvijas Nacionālā sporta padome izvērtēs biedrību saņemtos iesniegumus par naudas balvu piešķiršanu. Precīzus naudas balvu apmērus pēc padomes ieteikuma noteiks valdība.
LETA jau rakstīja, ka Parīzes paralimpiskās spēles norisinājās no 28.augusta līdz 8.septembrim, un tajās sacentās aptuveni 4400 parasportistu no 186 valstu paralimpiskajām komitejām.
Latviju Parīzes paralimpiskajās spēlēs pārstāvēja Apinis, Krūmiņa, Emīls Dzilna un Raivo Maksims (visi - vieglatlētika), Oskars Gailišs (riteņbraukšana), Jurijs Semjonovs (peldēšana), Margita Kanopka (šaušana) un Snikus (paralimpiskā iejāde).
Vietu spēlēs bija izcīnījis arī paravieglatlēts Edgars Bergs, taču viņš veselības apsvērumu dēļ no starta Parīzē atteicās.