Valdību lūdz rast risinājumu sporta būvju elektroenerģijas izmaksu kompensēšanai

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisija vēstulē valdībai lūgs steidzami rast risinājumu sporta būvju elektroenerģijas izmaksu kāpuma kompensēšanai, otrdien nolēma apakškomisijas deputāti.

Apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš (K) uzsvēra, ka atbalsts nepieciešams ne tikai ledus hallēm, bet arī peldbaseiniem un cita veida sporta hallēm, turklāt risinājums nepieciešams steidzami.

Ekonomikas ministrijas (EM) Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktore Ilze Lore apakškomisijas sēdē atzina, ka atbalsts ledus hallēm ir nepieciešams, taču tas jāvērtē arī kontekstā ar citām nozarēm.

Patlaban EM strādā pie risinājuma, ka valsts kompensē pusi no izmaksām par elektroenerģijas cenu, kas pārsniedz 160 eiro par megavatstundu (0,16 eiro par kilovatstundu), taču šai idejai vēl nav visu politisko spēku atbalsta un par to notiek diskusijas.

Lore piekrita, ka atbalsts ir nepieciešams, taču ne tikai ledus hallēm, bet arī citiem objektiem ar lielu elektroenerģijas patēriņu. Viņa piebilda, ka, iespējams, oktobrī Eiropas Komisija veiks izmaiņas pagaidu regulējumā, un šāds EM piedāvātais atbalsta mehānisms tiks atbalstīts.

Riekstiņš atzīmēja, ka risinājumi ir nepieciešami ātrāk, jo daudzas ledus halles un citi objekti oktobri varot arī nesagaidīt.

Latvijas Ledus haļļu asociācijas vadītājs Ēriks Miļuns apakškomisijas sēdē sacīja, ka kopš marta elektroenerģijas rēķini pieauguši trīs vai četras reizes.

Kā piemēru Miļuns minēja paša vadīto "Volvo sporta centra" halli, skaidrojot, ka martā elektrības rēķins ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) bija 30 000 eiro, jūnijā - 98 000 eiro, bet jūlijā - 140 000 eiro, no tiem 24 000 eiro veidoja PVN.

Kā iespējamo īstermiņa risinājumu Miļuns minēja PVN atcelšanu vai samazināšanu uz noteiktu laiku un esošā elektroenerģijas cenu sadārdzinājuma kaut daļēju kompensāciju.

Savukārt kā ilgtermiņa risinājumu Miļuns rosināja slidošanas apmācību iekļaušanu skolu programmās, jo tad slidošanas stundu izmaksas segtu valsts vai pašvaldība, līdzīgi kā tas notiek ar peldēšanas nodarbībām.

Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta Panorāma" Miļuns sacīja, ka bez valsts atbalsta neviena vien ledus halle var pārtraukt darbu.

Viņš norādīja, ka elektrība ir ledus haļļu lielākā izdevumu pozīcija un, lai gan lielākoties visās ledus hallēs ledus īres maksa ir palielināta, tā nekompensē elektrības cenu kāpumu.

"Šīs lietas neatrisināšana var novest pie visas sistēmas un visu iepriekšējo sasniegumu zuduma," pauda Miļuns.

Viņš piebilda, ka apdraudētas ir arī pašvaldību ledus halles, jo esošie izdevumi ir lielāki nekā atvēlētais budžets.

Miļuns arī atzīmēja, ka bērnu, kuri apmeklē sporta nodarbības ledus hallēs, kļuva mazāk jau Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī esošo izmaksu pieaugumu ne visi vecāki var atļauties, jo ne visur ir pašvaldību atbalsts.

"Ilgtermiņā tas atstās zināmu iespaidu, tāpēc ir jādara viss, lai arī turpmākajos gados mēs varam lepoties ar sportistu sasniegumiem," sacīja Miļuns.

Jau vēstīts, ka hokeja haļļu un baseinu īpašnieki jau iepriekš ir norādījuši uz būtiskām problēmām nodrošināt šo iestāžu funkcionēšanu pieaugušo elektrības cenu apstākļos.