Bez valsts atbalsta neviena vien ledus halle var pārtraukt darbu, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Ledus haļļu asociācijas vadītājs Ēriks Miļuns.
Viņš norādīja, ka elektrība ir ledus haļļu lielākā izdevumu pozīcija un, lai gan lielākoties visās ledus hallēs ledus īres maksa ir palielināta, tā nekompensē elektrības cenu kāpumu. "Šīs lietas neatrisināšana var novest pie visas sistēmas un visu iepriekšējo sasniegumu zuduma," pauda Miļuns.
Viņš norādīja, ka lielo izmaksu dēļ darbību varētu pārtraukt neviena vien ledus halle, arī nesagaidot gada beigas. "Ja nebūs atbalsta, neviena vien halle var aizvērties," sacīja Miļuns, piebilstot, ka apdraudētas ir arī pašvaldību ledus halles, jo esošie izdevumi ir lielāki nekā atvēlētais budžets.
Pēc Miļuna teiktā, ir svarīgi tuvākajā laikā rast vismaz īstermiņa risinājumu. "Ļoti svarīgi tuvākajā laikā, nevis kaut kad tālā nākotnē, rast vismaz īstermiņa risinājumu, bet pēc tam arī ilgtermiņa risinājumu," viņš sacīja.
Tostarp asociācijas vadītājs minēja, ka īslaicīgs ātrākais risinājums būtu dotācija, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atcelšana, bet ilgtermiņā pašvaldības varētu īrēt ledu pa dienu, lai nodrošinātu slidošanas apmācības.
Viņš arī atzīmēja, ka bērnu skaits, kuri apmeklē sporta nodarbības ledus hallēs, jau Covid-19 pandēmijas laikā samazinājās, kā arī esošo izmaksu pieaugumu ne visi vecāki var atļauties, jo ne visur ir pašvaldību atbalsts. "Ilgtermiņā tas atstās zināmu iespaidu, tāpēc ir jādara viss, lai arī turpmākajos gados mēs varam lepoties ar sportistu sasniegumiem," sacīja Miļuns.
Jau vēstīts, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē deputāti otrdien spriedīs par ledus haļļu darbību energokrīzes apstākļos.
Hokeja haļļu un baseinu īpašnieki iepriekš ir norādījuši uz būtiskām problēmām nodrošināt šo iestāžu funkcionēšanu būtiski pieaugušo elektrības cenu apstākļos, kas līdz ar to ir palielinājušas uzturēšanas izmaksas.
