Latvija ar mieru uzņemt 2023.gada PHČ, taču ar nosacījumu - ja tajā nepiedalīsies Krievija un Baltkrievija

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Latvija ir gatava uzņemt daļu 2023.gada pasaules čempionāta hokejā, ja tajā nepiedalīsies sportisti un funkcionāri no Krievijas un Baltkrievijas un ja čempionāta rīkošanā nebūs iesaistītas jebkādas citas personas no šīm valstīm, par Nacionālajā sporta padomē ceturtdien lemto aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Sporta padomes sēdē šodien tika vērtēta Latvijas Hokeja federācijas iecere sadarbībā ar Somijas Hokeja federāciju organizēt 2023.gada pasaules čempionātu hokejā vīriešiem. Sākotnēji šī čempionāta rīkošana tika uzticēta Krievijai, bet tās sāktā kara dēļ šīs tiesības tika atņemtas un meklēti jauni potenciālie rīkotāji.

Sporta padome saskaņoja Latvijas iesaistīšanos čempionāta organizēšanā, kas paredzētu, ka Rīgā norisinās vienas apakšgrupas spēles un divas ceturtdaļfināla spēles.

Ja Starptautiskā ledus hokeja federācija (IIHF) pieņems lēmumu par čempionāta rīkošanu Latvijā un Somijā, IZM sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju sagatavos un trīs mēnešu laikā pēc attiecīga IIHF lēmuma pieņemšanas noteiktā kārtībā iesniegs izskatīšanai valdībā priekšlikumus par nepieciešamo turpmāko rīcību čempionāta organizēšanai.

Somijas Hokeja federācijas prezidents Harri Nummela iepriekš pauda nostāju, ka Latvija un Somija ir drošs variants, kur aizvadīt nākamo pasaules čempionātu hokejā.

Pašlaik notiek pasaules čempionāts Helsinkos un Tamperē. Tā kā iespēja organizēt vēl vienu pasaules čempionātu Tamperē nākusi negaidīti, Nummela teica, ka pagaidām detalizēts budžets turnīra rīkošanai nav izstrādāts, taču finansiālo atbalstu sniegtu ne tikai Somijas valdība, bet arī Tamperes pilsētas pašvaldība un citi turnīra sponsori.

Aprīlī IIHF Padome atņēma Krievijai tiesības rīkot 2023.gada pasaules hokeja čempionātu. Pasaules čempionātu tika plānots aizvadīt Sanktpēterburgā. Par nākamo meistarsacīkšu rīkošanu tiks lemts 26.maijā un 27.maijā gaidāmajā IIHF kongresā, un Latvija kopā ar Somiju ir iesniegusi savu kandidatūru šī turnīra uzņemšanai.

Jauna rīkotājvalsts tiks apstiprināta ikgadējā IIHF kongresā, kas notiks Tamperē šī gada pasaules čempionāta noslēdzošās nedēļas laikā. Jaunas rīkotājvalsts nozīmēšana būs kongresa prioritārais uzdevums.

Sports

Latvijas parasportisti Rīgā ielidoja pirmdienas vakarā un ar autobusu Brīvības pieminekli sasniedza apmēram 15 minūtes pirms pusnakts. Pie pieminekļa sanākušie skatītāji sportistu ielidošanu varēja vērot Latvijas Televīzijas tiešraidē uz lielā ekrāna, kas izvietots pie pieminekļa. Parīzes paralimpiskās spēles norisinājās no 28.augusta līdz 8.septembrim, un tajās sacentās aptuveni 4400 parasportistu no 186 valstu paralimpiskajām komitejām. Divas zelta godalgas Parīzes paralimpiskajās spēlēs paraiejādē izcīnīja Latvijas parasportists Rihards Snikus ar zirgu "King of the Dance", Diāna Krūmiņa kļuva par paralimpisko čempioni šķēpa mešanā, bet Aigars Apinis tika pie sudraba godalgas diska mešanā. Latviju Parīzes paralimpiskajās spēlēs pārstāvēja Apinis, Krūmiņa, Emīls Dzilna un Raivo Maksims (visi - vieglatlētika), Oskars Gailišs (riteņbraukšana), Jurijs Semjonovs (peldēšana), Margita Kanopka (šaušana) un Snikus (paralimpiskā iejāde). Vietu spēlēs bija izcīnījis arī paravieglatlēts Edgars Bergs, taču viņš veselības apsvērumu dēļ no starta Parīzē atteicās.

Svarīgākais