Latvijas sportistiem aizliegts piedalīties sporta pasākumos Krievijā un Baltkrievijā

Saeima šodien galīgajā lasījumā grozījumos Sporta likumā pieņēma deputāta Ralfa Nemiro priekšlikumu, kas aizliedz Baltkrievijas un Krievijas sporta aģentu sadarbību ar Latvijas sportistiem.

Kā informē Saeimas Preses dienests, ar grozījumiem Sporta likumā arī noteikts aizliegums Latvijā reģistrētām sporta spēļu komandām piedalīties Krievijas vai Baltkrievijas nacionālajos čempionātos un kausu izcīņās.

Kā iepriekš informēja izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (K) pārstāve Marta Mackeviča, aizliegums attiecas uz Latvijā reģistrētām sporta spēļu komandām, neatkarīgi no to juridiskā statusa. Likumā noteikts aizliegums piedalīties Krievijas vai Baltkrievijas nacionālajos čempionātos un nacionālo kausu izcīņās, kā arī komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kurās vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas vai Baltkrievijas.

Tāpat noteikts, ka sporta federācijas izpildinstitūcijas locekļiem jābūt Latvijas pilsoņiem. Tāpat par sporta izpildinstitūcijas locekli nevarēs būt persona, kura ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks un kura ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators.

Pēc Nemiro priekšlikuma likumā noteikts, ka Latvijā reģistrētām sporta organizācijām, Latvijas sportistiem un Latvijas sporta speciālistiem ir aizliegts sadarboties ar sporta aģentiem no Krievijas un Baltkrievijas.

Iepriekš aicināts skaidrot, kā šo normu aizstāvēt, ja personas pret aizliegumu iebildīs, Nemiro Saeimas atbildīgās komisijas sēdē norādīja, ka likumprojekts kopumā runā par nesadarbošanos ar Krieviju un Baltkrieviju. Deputāts akcentēja, ka tas ir politisks lēmums.

Viņa ieskatā, ir nepieciešams ne tikai pasargāt sportistus, bet arī sporta speciālistus. Turklāt Latvijai nav jāfinansē sporta aģenti no Krievijas un Baltkrievijas.

"Tas var radīt ne tikai politiskus riskus, bet arī ekonomiskus riskus kontekstā ar dažādām sankcijām pakļautām personām, kuras var parādīties sporta organizācijās. Krievijā sporta organizācijas bieži vien tiek izmantotas kā "maigās varas" instruments," sacīja Saeimas deputāts.

Deputāte, bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska iepriekš komisijas sēdē arī uzsvēra, ka priekšlikums ir laikā un vietā, jo tas nostiprina pateikto, kas attiecas uz sportistu, sporta komandu, sporta sacensību rīkošanu. Tāpat tas ierobežo arī "neredzamo varu", kas visu laiku darbojas, īpaši lielajos sporta veidos, piemēram, futbolā, kur sporta aģenti seko līdzi jauniešiem un pusaudžiem.

"Viņi vervē jauniešus un pusaudžus uz dažādām nometnēm, kur to saturs ne vienmēr ir tikai sportam atbilstošs, bet arī ideoloģiju paudošs," sacīja Šuplinska.

Tāpat grozījumi paredz, ka sporta federācijas izpildinstitūcijas locekļiem jābūt Latvijas pilsoņiem. Tāpat par sporta izpildinstitūcijas locekli nevarēs būt persona, kura ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks un kura ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs, runājot par prasību valdes locekļiem būt Latvijas pilsoņiem, norādīja, ka līdz ar to likumā būs noteiktas pilnīgi vienādas prasības gan federācijas vadītājam, gan valdes locekļiem.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone iepriekš komisijas sēdē aicināja ņemt vērā, ka runa ir arī par biedrībām un biedrošanās brīvību un atzīmēja, ka šī prasība ir nesamērīga. Viņa pauda neizpratni, kāpēc šī prasība tiek attiecināma uz visiem un kāpēc valdē nedrīkst būt Latvijas nepilsonis.

Severs uzsvēra, ka runa ir par Latvijā atzītajām sporta federācijām. Viņš akcentēja, ka atbilstoši likumam federāciju pārstāv ne tikai vadītājs, bet arī visa valde. Tāpēc katrai personai, kas reprezentē federāciju, ir jābūt vienādām prasībām.

"Ja federācijas vadītāji uzskata, ka viņi var nebūt pilsoņi, neviens viņiem neliegs biedroties, tomēr federācijas biedriem ir jālemj, vai šī federācija pārstāv vai nepārstāv valsti," sacīja IZM pārstāvis.

Viņš atzīmēja, ka Sporta likums nosaka gan pienākumus, gan tiesības vadīt un koordinēt sporta veidu Latvijā, gan pārstāvēt valsti starptautiskajās organizācijās attiecīgajā sporta veidā. IZM ieskatā, īstenojot starptautisko pārstāvniecību saiknei ar valsti jābūt vistiešākajā mērā ciešai, kas ir pilsonības fakts.

"Latvijas likumdošana paredz tiesības, kādā veidā personas var kļūt par pilsoņiem. Pilsonības likumā ir norma, kādā veidā to var darīt gan naturalizācijas ceļā, gan arī citos veidos. Mūsuprāt, tas ir samērojams. Mēs nerunājam par jebkuru sporta organizāciju Latvijā, bet tikai par atzītajām sporta federācijām, kas pilda valsts deleģētas funkcijas," teica Severs.

Saeimas deputāts Aigars Bikše (AP) jautāja IZM pārstāvim, vai ministrija apzinās iespējamo diskriminācijas faktu, jo Latvijas nepilsoņi, izņemot dažus ierobežojumus, ir tiesību subjekti. Viņš sacīja, ka nepilsonis, kurš nav bijis attiecīgajos dienestos un ir lojāls Latvijas valstij, vai šie cilvēki netiks "nostādīti nepareizā situācijā" attiecībā pret valsti.

Severs uzsvēra, ka tās būs dažas personas federācijā. Šī prasība nekādā veidā neierobežos personu tiesības darboties Latvijas sportā, sporta organizācijās, piedalīties sacensībās, paust savu viedokli citās biedrībās. Runa ir par Latvijā atzītas federācijas vadības pārstāvi, kurš gan pilda funkcijas Latvijā, gan nodrošina valsts starptautisko pārstāvniecību. IZM ieskatā, aicinājums paplašināt šo normu pašreizējā situācijā ir pamatoti.

Savukārt Šuplinska pauda nostāju, ja persona ir nepilsonis, bet ir Latvijas sportists un lojāls valstij, tas meklēs ceļu, kā kļūt par pilsoni.

Kā informē Saeimas Preses dienestā, ar grozījumiem Sporta likumā arī noteikts aizliegums Latvijā reģistrētām sporta spēļu komandām piedalīties Krievijas vai Baltkrievijas nacionālajos čempionātos un kausu izcīņās.

Noteikts arī aizliegums piedalīties sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kurās vairāk nekā puse komandu ir no Krievijas vai Baltkrievijas.

Tāpat aizliegts sportistiem un sporta darbiniekiem piedalīties sporta sacensībās, kas norisinās Krievijā vai Baltkrievijā. Tie, kas pārkāps minēto aizliegumu, nedrīkstēs tapt iekļauti valsts izlases sastāvā, kā arī nevarēs treniņu vai sacensību izdevumu segšanai saņemt valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļus.

Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā nedrīkstēs iekļaut sporta organizācijas amatpersonu, kas ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks. Tāpat šajā amatā nedrīkstēs būt persona, kura ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators.

Tāds pats aizliegums attiecināts arī uz Latvijas Sporta federācijas padomes, Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Paralimpiskās komitejas, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Augstskolu sporta savienības, kā arī atzīto sporta federāciju izpildinstitūciju locekļiem. Sporta federāciju padome būs tiesīga pieņemt lēmumu par atzītās sporta federācijas statusa atņemšanu, ja federācija pēc šī gada 1.oktobra neatbildīs minētajām prasībām.

Tas nepieciešams, lai Latvijas Nacionālās sporta padomes un sporta federāciju vadībā nevarētu nokļūt tādas personas, kas nav lojālas Latvijas valstij un Satversmei un kuras savas iegūtās pilnvaras varētu izmantot valsts drošības apdraudēšanai, teikts likuma anotācijā.

Kā akcentēts anotācijā, Krievijas militārā agresija un plaša mēroga iebrukums Ukrainā aktualizējis jautājumu par Latvijas sporta komandu dalību Krievijas un Baltkrievijas organizētās sporta sacensībās, it sevišķi nacionālajos čempionātos, ņemot vērā to, ka viens no Krievijas "maigās varas" izmantošanas virzieniem ir sports.