\\Sports

Grieķijā pirmdien iedegs ziemas olimpisko spēļu uguni

 
©Reuters/Scanpix/Leta

Senajā Olimpijā Grieķijā pirmdien tradicionālā ceremonijā tiks iedegta Pekinas olimpisko spēļu uguns, tomēr arvien skaļāki kļūst iebildumi pret ziemas olimpisko spēļu norisi Ķīnā.

Saistībā ar Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktajiem ierobežojumiem olimpiskās lāpas iedegšana Olimpijā notiks bez skatītājiem un arī klātesošo mediju pārstāvju skaits būs ierobežots.

Kā ierasts, olimpiskās uguns iedegšana notiks teatralizētā ceremonijā antīkā Olimpijas stadiona drupās, kur 776.gadā pirms mūsu ēras pirmoreiz notika olimpiskās spēles.

Jau nedēļas nogalē nelielajā pilsētiņā Peloponesas rietumos tiks izvietoti simtiem Grieķijas policistu, lai novērstu iespējamās nekārtības.

Otrdien Atēnās bez skatītāju klātbūtnes olimpiskā lāpa oficiāli tiks nodota Pekinas spēļu organizatoriem.

Tomēr, līdzīgi kā 2008.gadā pirms vasaras olimpiskajām spēlēm, pieaug protesti un aicinājumi spēles Pekinā boikotēt saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā.

2008.gadā tibetiešu aktīvisti ielavījās Olimpijā, lai pirms oficiālās ceremonijas aizdedzinātu savu lāpu, tādējādi aizskarot olimpisko spēļu organizatorus no Ķīnas.

Neskatoties uz stingriem drošības pasākumiem, arī pašu lāpas aizdegšanas ceremoniju tolaik iztraucēja aktīvisti, visā pasaulē pārraidītā pasākuma laikā izritinot plakātu ar nosodījumu cilvēktiesību situācijai Ķīnā.

Tāpat tika aizkavēts lāpas stafetes sākums Olimpijā, kam sekoja mēnešiem ilgi protesti visā pasaulē.

Anonīmi avoti cilvēktiesību organizācijās ziņu aģentūrai "Reuters" atklājuši, ka arī šoreiz tiek gatavotas protesta akcijas Grieķijā.

Tomēr Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) viceprezidents Džons Koutss trešdien noraidīja aicinājumus Pekinas ziemas olimpisko spēļu laikā pievērst uzmanību cilvēktiesību problēmām Ķīnā, sakot, ka tas nav SOK uzdevums.

"SOK uzdevums ir gādāt, lai saistībā ar spēļu norisi cilvēktiesību pārkāpumi netiek pieļauti nacionālajās olimpiskajās komitejās vai olimpiskajā kustībā," viņš paudis.

"Mēs nevaram doties uz valsti un pateikt, kas viņiem jādara," paziņoja SOK viceprezidents, uzsverot, ka "tas nav mūsu uzdevums".

SOK un tās dalīborganizācijas izraugās olimpisko spēļu rīkotāju un palīdz pasākuma organizēšanā.

Organizācija sevi pozicionē kā olimpisko spēļu aizgādni un sola "ar sporta palīdzību uzlabot pasauli".

Cilvēktiesību aizstāvju grupas un ASV deputāti ir aicinājuši SOK atlikt Pekinas spēles un pārcelt to norisi uz citu vietu, ja vien Ķīna neizbeigs vēršanos pret uiguru un citām musulmaņu minoritātēm.

Aktīvistu grupas aplēsušas, ka Ķīnas ziemeļrietumos esošajā Siņdzjanas reģionā kopš 2016.gada vismaz viens miljons uiguru un citu - galvenokārt musulmaņu - minoritāšu pārstāvju ir ieslodzīti piespiedu darba nometnēs. Tāpat Ķīna tiek apsūdzēta par cilvēktiesību pārkāpumiem Honkongā.

Ķīnas varasiestādes pārkāpumus noliedz, uzstājot, ka ir izveidoti arodapmācības centri cīņai pret ekstrēmismu.

Kopš 1949.gada Ķīnā valda Komunistiskā partija. Pēdējā laikā notikuši vairāki protestu pret esošo varu apspiešanas mēģinājumi, tostarp Honkongā, ar mērķi nostiprināt Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina autoritāti.

Šoreiz Covid-19 pandēmijas dēļ Pekinā olimpiskās spēlēs klātienē nevarēs vērot ārvalstu līdzjutēji.

Ķīnas galvaspilsēta, kur 4.-20.februārī notiks ziemas olimpiskās spēles, kļūs par pirmo pilsētu pasaulē, kas rīkojusi gan ziemas, gan vasaras olimpiskās spēles.