Reorganizējot četras nacionālās sporta bāzes, tiks veidots vienots Nacionālais sporta centrs

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi četru nacionālo sporta bāzu reorganizācijas plānu, paredzot tās apvienot un izveidot vienu kapitālsabiedrību - Latvijas Nacionālo sporta centru, informēja ministrijā.

Ministrijas ieskatā jaunais pārvaldības modelis ļaus sakārtot Latvijas sporta bāzu saimniecību, attīstot to jaunā kapacitātē. Ieguvumi būs gan profesionālā, gan amatieru sporta dalībniekiem, gan skatītājiem.

IZM ir valsts kapitāldaļu turētāja četrās nacionālajās sporta bāzēs - SIA "Sporta centrs "Mežaparks"", SIA "Tenisa centrs "Lielupe"", SIA "Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda"" un VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"". Ministrijā uzskata, ka līdzšinējā struktūra bija laikam neatbilstoša un neefektīva - pārklājās administratīvās funkcijas, nebija vienotas attīstības stratēģijas.

IZM valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs aģentūrai LETA atklāja, ka reorganizācijai izmantos esošos līdzekļus, līdz ar to par papildu līdzekļiem netiek runāts. Konkrētu summu ministrijas pārstāvis gan neminēja, taču gala lēmums par Latvijas Nacionālā sporta centra izveidi būs jāpieņem Ministru kabinetam.

Kā skaidroja ministrijā, centralizētajam nacionālo sporta bāzu pārvaldības modelim ir vairākas priekšrocības - vienota finanšu vadības, juridiskā atbalsta un iepirkuma funkcija, kā arī vienota informācijas tehnoloģijas (IT) pārvaldības sistēma. Efektīvāk tiks izmantoti arī resursi, optimizētas izmaksas. Plaša mēroga klientu un partneru piesaistei plānots veidot vienotas mārketinga aktivitātes - būs iespēja veidot jaunus pakalpojums, apvienojot atsevišķo struktūrvienību piedāvātās iespējas.

Plānots, ka Latvijas Nacionālais sporta centrs būs kapitālsabiedrība ar četrām struktūrvienībām, kas efektīvāk izmantos to rīcībā esošos un valsts piešķirtos finanšu resursus un varēs darboties sporta politikas mērķu īstenošanā, vienlaikus attīstot infrastruktūras kapacitāti un koordinēti plānojot noslodzi, lai uzlabotu treniņu un sacensību apstākļus profesionālās sporta pārstāvjiem, kā arī nodrošinātu infrastruktūras pieejamību sabiedrībai.

Apvienošanas rezultātā izveidojamās VSIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs" vispārējais stratēģiskais mērķis būs nodrošināt nacionālo sporta bāzu - Daugavas stadiona, Bobsleja un kamaniņu trases "Sigulda", Tenisa centra "Lielupe" un Sporta centra "Mežaparks" - pārvaldību un attīstību. Tiks radīti apstākļi Latvijas sportistu sagatavošanai startiem starptautiskās sporta sacensībās, nacionāla un starptautiska līmeņa sporta sacensību un kultūras pasākumu norisei, kā arī nodrošināta iespēja iedzīvotājiem iesaistīties organizētās sporta aktivitātēs, izmantojot sporta bāzu piedāvātās iespējas, apgalvoja ministrijā.

Centralizēta nacionālo sporta bāzu pārvaldības modeļa ieviešanas uzdevums ir veicināt IZM pārvaldībā esošo nacionālo sporta bāzu pārvaldības efektivitāti, novēršot Valsts kontroles ziņojumā identificētos valsts kapitālsabiedrību pārvaldības procesa trūkumus. Valsts sporta bāzu pārvaldības modeļa pilnveidi paredz gan Valdības rīcības plāns, gan Sporta politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projekts.

Reorganizācijas plāns ir pārrunāts ar nevalstiskajām sporta organizācijām un patlaban nodots saskaņošanai iesaistītajām ministrijām.

LETA jau ziņoja, ka IZM jau 2017.gadā rosināja apvienot tās pārvaldībā esošas četras nacionālās sporta bāzes, veidojot centralizētu pārvaldības struktūru un ietaupot līdzekļus. Arī toreiz tika piedāvāts veidot Latvijas Nacionālo sporta centru, kas būtu atbildīga par IZM pārraudzībā esošo nacionālo sporta bāzu attīstību, ekspluatāciju un uzturēšanu, vienlaikus izveidojot četras struktūrvienības.

Tolaik izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JV) bija pārliecināts, ka Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi nav nepieciešams iekļaut centralizētā pārvaldības modelī, jo tās saimniecība, pārvalde jau tad bija labi īstenota. To apliecināja gan visaugstākie panākumi bobslejā, skeletonā, kamaniņu sportā, gan tas, ka pēdējos gados ir notikusi starptautiska izaugsme, organizējot vairākus Eiropas un pasaules mēroga čempionātus.

Savukārt tā laika SIA "Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda"" direktors, skeletona treneris Dainis Dukurus nenoliedza, ka būtu nepieciešams rosināt diskusiju par efektīvākiem sporta bāzu pārvaldības modeļa risinājumiem un, ja tā ietvaros ir iespējas rast papildu finansējumu nacionālo sporta bāzu attīstībai, šāda diskusija būtu atbalstāma.

Iepriekš Ministru kabinetā saskaņā ar toreizējā premjera Māra Kučinska (ZZS) iepriekš sacīto par iespējamo sporta bāzu apvienošanu bijis par maz diskusiju. Kučinskis sacīja, ka "IZM uzmetums, šķiet, dod pozitīvu efektu, un plusi un mīnusi būtu apskatāmi, taču, kā teica Latvijas Olimpiskās komitejas pārstāvji, vēl nepieciešamas papildu diskusijas, jo, šķiet, kāds sapratnes posms ir pagājis garām".

Kučinskis tolaik norādīja, ka sporta bāzu apvienošana neskarot ne kvalitātes pieauguma, ne arī reformēšanās nepieciešamības jautājumu. "Te ir runa par racionālāku līdzekļu izmantošanu un lielākām iespējām bāzei attīstīties," pauda premjers, atkārtoti uzsverot, ka bāzu apvienošana nav pašmērķis.

2021.gada janvārī tika plānots sākt konsultācijas ar sporta nozari par sporta nozares kapitālsabiedrību pārvaldību un iespējamu šo kapitālsabiedrību apvienošanu.

Vēl pirms šo sarunu sākšanās Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) prezidents Jānis Kols skaidroja, ka iepriekš apvienot bāzes nav izdevies, jo no IZM puses nav pārliecinošu argumentu, kā šis modelis uzlabos pārvaldību, ko tas dos finansiāli un administratīvi un ko no tā iegūs sportisti.

"Apvienot visus četrus objektus vienkopus nav īsti tas pareizākais variants, jo tie viens no otra būtiski atšķiras. Trīs no tiem atrodas Rīgā un Jūrmalā un ir saistīti ar vasaras sporta veidiem, bet viens - Siguldā, kur notiek sacensības ziema sporta veidos. Siguldā ir nepieciešama nepārtraukta klātbūtne, jo grafiks ir saspringts un daudz kas atkarīgs no vairākiem ārējiem apstākļiem, kas liek lēmumus pieņemt ātri un uz vietas. Siguldā ir vajadzīgs cilvēks uz vietas ar pilnvarām pašam pieņemt lēmumus, nevis pirms tam konsultēties ar priekšniecību Rīgā," stāstīja Kols.

Kols arī toreiz pauda bažas, ka šādos amatos nereti tiek iecelti cilvēki, kas tajā brīdī ir tuvu valdošajām partijām, kuras pārvalda attiecīgo ministriju, kas, viņaprāt, būtu vissliktākais situācijas risinājums.