Lai Latvijā varētu norisināties Eiropas čempionāts jauniešiem Latvijas U-16 meiteņu volejbola izlasei, no 8.marta atļauts rīkot sacensības ne tikai Latvijas pieaugušo izlašu sportistiem, bet arī izlašu sportistiem vecumā no 15 gadiem, ievērojot visus epidemioloģiskās prasības un nosacījumus, ceturtdien lēma valdība.
Kā skaidroja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), rīkojuma projekts par ārkārtējās situācijas izsludināšanu patlaban paredz aizliegt un atcelt visus sporta pasākumus, tai skaitā sacensības, vienlaikus kā izņēmumu paredzot starptautisko olimpisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības, pieaugušo izlašu sportistiem, ja tās norisinās bez skatītājiem.
Lai gan no 7.janvāra jauniešu un junioru izlasēm, kas gatavojas dalībai Eiropas un pasaules čempionātos, ir atļauts trenēties, Eiropas un pasaules čempionātu kvalifikācijas sacensības tās var aizvadīt tikai ārvalstīs, jo Latvijā tās nedrīkst norisināties. Īpaši kritiski tas ir Latvijas U-16 meiteņu volejbola izlasei, kurai atbilstoši Eiropas Volejbola konfederācijas vēl 2020.gadā apstiprinātam starptautisko sporta sacensību kalendāram no 2021.gada 11.marta līdz 14.martam Latvijā, Daugavpilī, paredzēts aizvadīt Eiropas čempionāta jauniešiem kvalifikācijas EVZA zonas sacensības.
Lai minētās sacensības Latvijā varētu norisināties, rīkojumā precizēts, ka ir atļaujama ne tikai Latvijas pieaugušo izlašu sportistu, bet izlašu sportistiem vecumā no 15 gadiem sporta sacensības, pārējās prasības un nosacījumus saglabājot nemainīgus. IZM atzīmēja, ka Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai starptautiska sporta pasākuma organizatoram Latvijā nosaka īpašus pienākumus, kuru izpilde nodrošina epidemioloģiski drošu sporta sacensību norisi "burbuļa" formātā.
Tāpat kā izņēmums ir noteiktas komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu sporta sacensības, kurās piedalās tikai profesionāli sportisti, ja tās norisinās bez skatītājiem. IZM, izvērtējot līdzšinējo praksi komandu sporta spēļu augstāko līgu sporta sacensību organizēšanā, secināja, ka būtiski atšķiras sportistu un sporta klubu noslēgto līgumu veids un statuss, kā arī līgumu mantiskais raksturs. Tāpat ir atšķirīgs no līgumiem izrietošais sportistu statuss (profesionāls sportists vai sportists amatieris).
Ņemot vērā, ka papildus sportista līguma veidam un prasībai par profesionālu sportistu dalību ir paredzēta kvalificējoša pazīme - komandu sporta spēļu augstākā līga, kā arī to, ka tieši sportista piederība augstākā līgā startējošam sporta klubam ir pazīme par viņa sportisko līmeni, prasībai par līguma statusu nav izšķiroša nozīme. Tāpēc, saglabājot prasību par izņēmuma attiecināšanu uz komandu spēļu augstāko līgu sporta sacensībām, prasība par tikai profesionālu sportistu dalību, atcelta, vienlaikus nosakot, ka minētais ir attiecināms tikai uz tādām augstākajām līgām, kurās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem visaugstākajā līmenī.
Lai nodrošinātu iespēju sporta organizācijām pielāgoties regulējuma izmaiņām, lemts, ka grozījumi veicami ar 8.martu.