Krieviju no sporta pasākumiem diskvalificē uz diviem gadiem
Sporta arbitrāžas tiesa (CAS) ceturtdien, izskatot Krievijas vērienīgo dopinga skandāla lietu, lēmusi, ka lielvalsts sporta pasākumos piedalīties nedrīkstēs nākamos divus gadus.
Līdz ar ceturtdien pieņemto CAS lēmumu kļuvis zināms, ka Krievija nedrīkstēs piedalīties Tokijas olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs, kā arī 2022.gada Pasaules kausā futbolā.
Tāpat noskaidrojās, ka nākamajās divās olimpiskajās spēlēs un arī visu sporta veidu pasaules čempionātos nebūs redzams Krievijas karogs, kā arī neskanēs šīs valsts himna. Krievijai arī nākamajos divos gados nebūs iespēja uzņemt nozīmīgākos sporta pasākumus.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins būs tiesīgs apmeklēt lielākos sporta pasākumus, ja vien konkrētā rīkotājvalsts uzaicinās amatpersonu ierasties klātienē.
CAS lēmums bija paredzēts pavasarī, bet koronavīrusa izplatības dēļ tas tika pārcelts uz nenoteiktu laiku.
Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) Krievijas diskvalifikācijas lietu nodeva gada sākumā. Tāpēc CAS bija jālemj, vai apstiprināt Krievijas četru gadu diskvalifikāciju vai to arī to noraidīt.
WADA decembrī uz četriem gadiem diskvalificēja Krieviju, aizliedzot tai piedalīties pasaules lielākajos sporta notikumos.
Ceturtdien CAS norādīja, ka diskvalifikācijas samazināšanu nevajadzētu uztvert kā jebkādu Krievijas rīcības apstiprināšanu.
Lietas izskatīšanā viens no galvenajiem motīviem bija Krievijas puses nevēlēšanās sadarboties ar izmeklētājiem. To pierāda fakts, ka ar Maskavas laboratorijā esošajiem datiem tika veiktas manipulācijas pirms to nodošanas WADA.
WADA izmeklētāji datus no Maskavas laboratorijas ieguva mēnesi vēlāk no sākotnēji noteiktā laika. Saņemot datus noskaidrojās, ka tajos iztrūkst vairāki faili un būtiski e-pasti. Tāpat ar datiem veiktas cita veida manipulācijas.
Tāpat lietas izskatīšanā nolemts, ka Krievijas Antidopinga aģentūrai (RUSADA) būs jāsamaksā soda nauda 1,27 miljonu ASV dolāru apmērā.
Nākamajās vasaras un ziemas spēlēs Krievijas atlēti nedrīkstēs piedalīties zem valsts karoga un drīkstēs to darīt tikai tad, ja būs pierādīts viņu nevainīgums dalībā Krievijas dopinga sistēmā.
Tādā veidā 2018.gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā ne zem sava karoga startēja 168 Krievijas sportisti. Savukārt pēc Pasaules vieglatlētikas savienības ("World Athletics") lēmuma šāda kārtība Krievijas vieglatlētiem ir jau kopš 2015.gada.
Vairāki sportisti pagājušajā mēnesī lietas noklausīšanās laikā norādīja, ka nebūtu godīgi arī viņiem saņemt diskvalifikāciju, ja ir iespējams pierādīt savu nevainīgumu.
Citās sacensībās Krievija varēs startēt, piemēram, 2022.gada Pasaules kausa kvalifikācijas sacensībās, jo tās rīko Eiropā par futbolu atbildošā organizācija UEFA. Savukārt finālturnīrā Krievijas kā nācijas dalība būs liegta, jo to rīkos pasaules futbola organizācija FIFA.
Tāpēc arī nākamā gada Eiropas čempionāta ieplānotās četras spēles futbolā drīkstēs notikt Sanktpēterburgā, arī Krievijas valstsvienība drīkstēs čempionātā piedalīties. Tāpat 2021.gadā šajā pilsētā ieplānotais Čempionu līgas fināls paliek spēkā.