Sportists tā ir profesija. Ik gadu visā pasaulē jaunieši sapņo vai jau ir ceļā uz sava sapņa piepildījumu – apmaksātu sportista karjeru. Ikdienas treniņi, sacensības, ilgtermiņa mērķi, zaudējumi un uzvaras, kam līdzi seko skatītāji - tieši tāda ir sportista karjera. Tomēr ne visiem izdodas sasniegt kāroto – veiksmīgu, labi apmaksātu un ilgtermiņa karjeru. Pastāv risks gūt traumas un sportista karjerai ir arī zināms noilgums, tādēļ nereti rodas jautājums, ko darīt pēc tam? Profesionāls volejbolists, Biznesa augstskolas Turība absolvents Pāvels Jemeļjanovs dalās savā pieredzē par to, cik viegli vai grūti ir gūt augstus sasniegumus sportā un kā veidot sev drošības spilvenu.
Profesionāls sportists ir pats sev priekšnieks
Daudzi šim viedoklim nepiekritīs, jo ir taču treneru, menedžeru un ārstu pulks, kam ir kontrole un zināma ietekme pār sportistu.
Tomēr ir jāsaprot, ka visi šie cilvēki darbojas vienoti ar mērķi palīdzēt sportistam un komandai sasniegt maksimālo potenciālu. Sudējot uzņēmējdarbību, pamanīju līdzību, ka sportists principā arī ir “mazais uzņēmums”, kam jāveido savs vārds un zīmols. Cik daudz sportists iegulda sevī, tik daudz viņš arī saņem atpakaļ. Lai sportists gūtu peļņu, sevi jāpierāda katru dienu, jāattīsta savas spējas un jārāda stabils sportiskais veikums. Un arī ar to vien nepietiek, jo jāpiemīt vairākām rakstura īpašībām, kas neļaus padoties, mudinās darboties un sasniegt vairāk.
Komanda, kurai rūp nākotne
Volejbols gan Latvijā, gan pasaulē nav no tiem sporta veidiem, kur sezonas laikā sanāks nopelnīt septiņciparu skaitli. Absolvējot divpadsmito klasi stāvēju izvēles priekšā, noriskēt un turpināt karjeru ārzemēs vai palikt spēlēt mājās un studēt. Tajā laikā mocījos ar traumām, turklāt apzinājos, ka profesionālā sporta gaitām agri vai vēlu pienāks gals. Šos faktorus apzinājās arī treneris un kluba menedžeris, kurš jau no mazotnes, kad sākām spēlēt volejbolu, uzstāja, ka paralēli ir jāmācās. Treneris ir primārā persona, pie kuras vērsties pēc atbalsta, padoma un no kura var saņemt pamatotu rājienu. Tieši tāpēc ir svarīgi ieklausīties trenera vārdos!
Režīms un tā kontrole
Tikpat svarīgi saglabāt motivāciju un ievērot dienas režīmu, kas sportistam ir visnotaļ saspringts, īpaši sezonas laikā. Regulārā sezona notiek no oktobra līdz maijam un sezonas laikā tiek aizvadītas vairāk nekā 30 spēles. Lai katrā spēlē tiktu uzrādīts labākais sniegums, režīmam ir ļoti būtiska nozīme. Mans rīts sākas ar pamošanos plkst. 8.00 un vieglas maltītes ieturēšanu. Pirmais treniņš, kas notiek pusotru stundu, sākas plkst. 10.00, pēc tā seko kopīgas pusdienas ar komandu. Brīvāks laiks ir no plkst. 14.30 līdz plkst. 18.00 un jau plkst. 18.30 notiek otrs treniņš, kas ilgst no pusotras līdz divām stundām. Pēc tā atkal seko kopīga maltīte ar komandu un došanās mājās. Nedēļas nogalēs ir spēles un izbraukumi. Šāda ir sportista ikdiena vairākas nedēļas, mēnešus un arī gadus pēc kārtas. Tomēr, lai cik sarežģīti tas arī neizklausītos, ir iespējams pa vidu pagūt arī mācīties.
Komunikācija ir atslēga
Nodarbojoties ar sportu un paralēli studējot, ir būtiski komunicēt ar visiem procesā iesaistītajiem. Sportista un augstskolas gaitās tie ir treneri un pasniedzēji - tie, ar kuriem ikdienā jāsaskaras visbiežāk. Manā gadījumā tieši komunikācija ir atslēga daudzām situācijām. Savlaicīgi informēt augstskolu par gaidāmajām spēlēm un izbraukumiem, un arī otrādi - informēt treneri par gaidāmajiem augstskolas pārbaudījumiem, lai savlaicīgi sagatavotu pielāgotu treniņu grafiku. Viss ir iespējams, ir tikai jārunā!
Iesāktais vienmēr ir jāpabeidz
Ir zināmi gadījumi, kad cilvēki iesāk kādu lietu un pamet pie pirmajām grūtībām. Iesaku tā nedarīt, bet gan cītīgi un varbūt pat spītīgi iet pretī savu mērķu sasniegšanai gan sportā, gan citās jomās. Bez šaubām, būs brīži, kad būsi noguris un neko negribēsi, bet tādos brīžos jāatrod savas rakstura rezerves un jāpabeidz iesāktais!