Tikai trim politiskajiem spēkiem to īsajās priekšvēlēšanu programmās atrodams jēdziens "sports", kas gan arī minēts tikai vispārīgā saukļu līmenī.
Pusei partiju arī garajās programmās sporta tēma neeksistē, neraugoties uz problēmām, kas ap sporta finansēšanu un sistēmu samilzušas pēdējos gados. Arī priekšvēlēšanu diskusijās sporta jautājumi vai nu netiek analizēti, vai pieminēti vien vispārīgu frāžu līmenī, paši sportisti no politikas lielākoties norobežojas, izņemot tos nedaudzos, kas paši kandidē vēlēšanās. Vairāk listēs ir ar sportu saistītu cilvēku. Arī tādu, kas jau pabijuši Saeimas vai pašvaldību deputātu amatos, bet sistēmas ratu noturēt, piemēram, pret pērnā gada budžeta cirpieniem sportam, nav spējuši. Šī bēdīgā pieredze, kā arī Pasaules bankas ekspertu ieteikumi – pārtraukt no valsts budžeta finansēt sporta programmas –, pamudināja priekšvēlēšanu dienaskārtībā iekļaut funkcionārus.
Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) aicināja 10. Saeimā kandidējošās partijas atbalstīt sporta attīstības un finansēšanas pamatnostādnes. Aicinājumam atsaucās tikai Visu Latvijai/TB/LNNK, PLL un ZZS, kas atbalstījušas zināmas finanšu garantijas, līdzekļu nesamazināšanu, bet ne naudas iezīmēšanu no akcīzes vai citiem nodokļiem.
ZZS ieteikusi sporta finansēšanai piesaistīt ES fondu līdzekļus. LOK prezidents Aldons Vrubļevskis to uzskata par reālu, jo pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās no 2013. gada arī sportam paredzēti nopietni fondu līdzekļi, ko gan citas valstis spējušas izmantot jau līdz šim. PLL solījusi nostiprināt likumdošanā sporta finansēšanas sistēmu, kopā ar nozari noteikt prioritāri atbalstāmos sporta pasākumus un programmas. To darīt sola arī Vienotība, kas gan aicinājumam neatsaucās. Toties programmā un mutiski tā akcentē atbalstu bērnu un jauniešu sportam, neraugoties uz to, ka viņu vadītā valdība iepriekš krasi nogrieza finansējumu sporta skolām. Aptauju reitingu līderis Saskaņas centrs gatavs runāt par konkrētu procentu no budžeta gan sportam, gan citām jomām.