Vieglatlētikas savienība: Sportisti grib startēt un gaida valdības atļauju

© Romāns Kokšarovs/F64 Photo Agency

Latvijas vieglatlēti arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas ir gatavi piedalīties sacensībās un gaida no valdības puses, kad tā ar savu lēmumu tam dos "zaļo gaismu", sacīja Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs.

Jau ziņots, ka ar četru Latvijas skrējēju līdzdalību mačos Igaunijā sezonu atsākuši Latvijas vieglatlēti. Latvijā vēl jāsagaida valdības atļauja, ārkārtas situācijai valstī turpinoties līdz 9.jūnijam.

"Igauņi ir malači," kaimiņus slavēja Miļkevičs. "Viņi jau rīko mačus un aicināja arī mūsu sportistus piedalīties sacensībās mešanu disciplīnās. Tas ir apsveicami."

"Mūsu vieglatlēti ļoti grib startēt, taču Latvijā tas pagaidām nav iespējams," saka Miļkevičs, kuram joprojām pieder Latvijas rekords 800 metros. "Treneri federāciju katru dienu "bombardē" ar jautājumu, kad drīkstēs startēt. Gaidām valdības lēmumu, cik cilvēkiem drīkstēs rīkot sacensības."

Jau ziņots, ka 20.maijā notika Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētāja Sanda Riekstiņa (JKP) izveidotās darba grupas pirmā sanāksme, kas krīzes laikā apvieno sporta nozares pārstāvjus. Tajā piedalījās vairāk nekā desmit dažādu Latvijas sporta federāciju, organizāciju, pasākumu vadītāju un sporta bāžu pārstāvji, tostarp arī Miļkevičs.

Lai sarīkotu vieglatlētikas sacensības pēc 9.jūnija un ārkārtējās situācijas beigām Latvijā, kaut arī tas notiktu bez skatītājiem, nepieciešamais dalībnieku skaita limits vieglatlētikā ir līdz 300 cilvēkiem. Šādu priekšlikumu sanāksmē atbalstīja arī LVS ģenerālsekretārs.

"Pie nosacījuma, ja 9.jūnijā ārkārtējā situācija tiks pārtraukta, panākta vienošanās, ka varētu sākt organizēt sporta pasākumus ar ierobežojumu līdz 300 cilvēkiem," pēc sanāksmes teica Riekstiņš, uzsverot, ka veselībai labvēlīgos apstākļos jau no 1.jūlija sacensībās varētu piedalīties 1000 cilvēku.

"Jaunais sacensību kalendārs mums jau ir gatavs," saka Miļkevičs. "Ja viss būs kārtībā, ar jūliju esam gatavi sākt arī Latvijas čempionātus dažādās vecuma grupās."

Arī ar kolēģiem Igaunijā un Lietuvā jau ir izrunāts, ka kopēju čempionātu rīkošana šobrīd ir atkarīga tikai no Latvijas. "Kalendārā Baltijas sacensības ir. Kad varam sacensties, informējam kaimiņus, jo viņi sacensības rīkot un sacensties jau var."

Par spīti tam, ka daudzas lielākās starptautiskās sacensības Eiropā un pasaulē ir atceltas, Pasaules Vieglatlētikas asociācijas (WA) 2020.gada sacensību kalendārā joprojām ir daudzas sacensības, kuras nav atceltas.

"Ir kalendārs, bet nav disciplīnu, kādās notiks sacensības, un informācijas par to, cik cilvēki varēs piedalīties," saka Miļkevičs. "Turklāt tajās Latvijas sportistiem nebūs viegli iekļūt, jo visi gribēs startēt un kaut ko arī nopelnīt."

Tāpēc būtu labi, ja vispirms Latvijas sportisti sacensību garšu varētu sākt atgūt Latvijā, bet vēlāk labākie atjaunot zudušās izjūtas aiz Latvijas robežām.

Olimpisko kvalifikācijas normatīvu pildīšana atsāksies no 1.decembra. Tomēr starptautiskie mači profesionālajiem sportistiem noderētu arī sava finansiālā stāvokļa uzlabošanai, jo ienākumi startējot kopš ziemas sezonas viņiem ir liegti.

Sports

Šodien, 29.jūlijā Francijā, olimpiskajā Šateru šautuvē Eiropas čempionātā Lauris Strautmanis ar atkārtotu Eiropas rekordu - 583 punkti, izcīnīja zelta medaļu šaušanā ar mazkalibra pistoli 25 m distancē pa mērķi ar melno apli (t.i. 4 piecu šāvienu sērijas, katrai sērijai laiks 150 sekundes; 4 piecu šāvienu sērijas, katrai sērijai laiks 20 sekundes; 4 piecu šāvienu sērijas, katrai sērijai laiks 10 sekundes). Ernests Erbs ar 558 bija 16.vietā, Rihards Zorge ar 557 punktiem – 19.vietā, bet Emīls Vasermanis ierindojās 28.vietā ar sašautiem 552 punktiem, informē Latvijas Šaušanas federācija.

Svarīgākais