Arī peldbaseini, fitnesa centri un sporta zāles varēs atsākt darbu

Līdz ar valdības ceturtdien pieņemtajiem lēmumiem darbību atsākt varēs arī peldbaseini, fitnesa centri un sporta zāles, pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Kā vēstīts, valdība ceturtdien lēma, ka no 12.maija klātienē varēs notikt arī organizēti bezkontakta sporta treniņi vai nodarbības, ievērojot vairākus nosacījumus, tai skaitā būs jāievēro savstarpēja divu metru distance un vienā treniņgrupā vienlaikus nevarēs pulcēties vairāk kā 25 personām.

Severs skaidroja, ka valdības ceturtdien pieņemtais lēmums attiecas arī uz iekštelpu sporta norises vietām, kas ir arī peldbaseini, tomēr svarīgas būs epidemiologu drošības prasības.

Šobrīd ministrija ir pilnveidojusi iepriekš pašas sagatavotās rekomendācijas par sporta nodarbību norisi, atbilstoši ceturtdien pieņemtajiem lēmumiem, kas būs spēkā no 12.maija.

Šobrīd rekomendācijas tiekot saskaņotas ar Veselības ministriju un kad tas būs izdarīts, tad būs zināms, kā būs iespējama baseinu darbība. Pēc viņa paustā, ministrija šobrīd strādā pie nosacījumiem, kāds būtu atļautais cilvēku skaits celiņā, kā ievērot distances dušās un ģērbtuvēs, un kad tas būs zināms, tad ministrija jaunās rekomendācijas publiskos.

Jau ziņots, ka no 12.maija sporta treniņos vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti varēs pulcēties līdz 25 personām, ieskaitot sporta treniņa vadītāju un citus sporta darbiniekus,, liecina valdībā pieņemtie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Organizēti sporta treniņi tiks atļauti, ievērojot, ka treniņa dalībnieku skaits nepārsniedz 25 cilvēkus, ieskaitot treneri un citus darbiniekus, un treniņus jāvada personai, kura atbilst normatīvajos aktos par sporta speciālistu sertifikāciju noteiktajām prasībām.

Pieņemts lēmums, ka treniņa laiks iekštelpās nevar pārsniegt trīs stundas, bet treniņiem ārtelpās nav laika ierobežojuma.

Vienlaikus treniņu dalībniekiem jāievēro savstarpēja divu metru distance un nedrīkst pārklāties dažādu treniņgrupu plūsmas. Treniņa organizatoriem jānodrošina tā uzraudzība.

Nolemts arī, ka sporta nodarbībās nevar iesaistīties personas, kuras ir jaunākas par septiņiem gadiem, un visiem treniņa dalībniekiem jāievēro sporta norises vietas pārvaldnieka un treniņa vadītāja norādījumi, tai skaitā attiecībā uz personu plūsmu ierobežošanu atbilstoši sporta norises vietas ietilpībai.

Tāpat var tikt ievēroti arī citi noteiktie fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi.

Savukārt attiecībā uz sporta zālēm ceturtdienas preses konferencē veselības ministre Ilze Viņķele (AP) skaidroja, ka sporta nodarbības iekštelpās ir ierobežotas līdz trīs stundām un uz tām attiecas arī maksimālā cilvēku skaita ierobežojums.

Nodrošināt cilvēku skaita ierobežojumu ievērošanu iekštelpu nodarbības nevajadzētu būt problemātiski, tāpat kā arī dezinfekcijas pasākumu ievērošana nesagādātu īpašus izaicinājumus, pauda ministre.

Viens no pasākumiem, kurus sporta klubi varētu potenciāli ieviest, pēc ministres paustā, ir pierakstu sistēma, pēc kura varētu kontrolēt apmeklētāju daudzumu iestādē.

Tikmēr Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs klāstīja, ka līdz šim Latvijā ir konstatēts tikai viens gadījums, kad sporta aktivitāšu laikā notikusi inficēšanās ar Covid-19.

Tomēr, raugoties no epidemioloģiskā viedokļa, pastāvošos inficēšanās draudus var novērst, tikai vajadzētu pievērst papildu uzmanību koplietošanas telpām, piemēram, dušām un ģērbtuvēm, teica SKPC pārstāvis.