Atļauj sportot un rīkot pasākumus līdz 25 cilvēkiem

Līdz ar Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu mīkstināšanu tiek atļauti pasākumi līdz 25 cilvēkiem, savukārt to maksimālais pieļautais ilgums iekštelpās būs trīs stundas, kamēr uz āra pasākumiem laika limits neattieksies, ceturtdien lēma valdība.

Turpinot novērot kritumu Covid-19 saslimstībā, valdība ceturtdien lēma par sociālās distancēšanās pasākumu mīkstināšanu, tostarp atļaujot pulcēšanos gan iekštelpās, gan ārā organizētos, publiskos pasākumos.

Tāpat tiks atļauta organizēta reliģisko darbību veikšana.

Ierobežojumu mīkstināšanas rezultātā tiek atļauta sapulču, gājienu, piketu un privātu, kā arī organizētu reliģisku pasākumu rīkošana.

Vienlaikus pasākuma organizatoram noteikts pienākums nodrošināt ierobežojumu ievērošanu, tostarp fiziskas distances nodrošināšanu tā apmeklētājiem, un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību pasākuma dalībniekiem.

Savukārt uz pasākumiem, kuros apmeklētāji piedalīsies, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, neattiecas 25 cilvēku maksimālais limits.

No 12.maija būs atļauta arī kultūras pasākumu organizēšanu gan iekštelpās, gan ārtelpās, uzsver Kultūras ministrija (KM).

Kā aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, valdība vienlaikus noteikusi, ka dalībnieku skaits tajos nedrīkst būt lielāks par 25 personām. Iekštelpās organizētu pasākumu ilgums nedrīkst pārsniegt trīs stundas, un starp pasākuma dalībniekiem jānodrošina divu metru distance, kā arī dezinfekcijas līdzekļu pieejamība pasākuma norises vietā.

Ar valdības rīkojumu noteikts arī tas, ka kultūras ministram dotas tiesības atbilstoši tā sauktā sanitārā protokola prasībām reglamentēt kārtību, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami sociālās un fiziskās distancēšanās pasākumi un pasākumu norises vietu dezinficēšanas prasību ievērošana, nodrošinot dezinfekcijas līdzekļu pieejamību roku dezinficēšanai arī pasākuma apmeklētājiem.

Kokale norādīja, ka tāpat noteikts, ka kultūras un izklaides vietas darbu var uzsākt ne agrāk kā plkst.7 un beigt ne vēlāk kā plkst.24.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) izteicies, ka ar savu distancēšanās darbu esam nopelnījuši atvieglojumus, un tas ir būtiski, lai soli pa solim atgrieztos arī kultūras dzīves asinsrite.

"Arī turpmāk viss ir mūsu pašu rokās - ievērot fiziskās distancēšanās un citus drošas sadzīves noteikumus būs primārais uzdevums, un esmu drošs, ka mūsu nozare to paveiks ļoti atbildīgi," pauda ministrs.

Pēc Puntuļa sacītā, jau rītdien KM tikšanās ciklu ar kultūras organizāciju vadītājiem un pārstāvjiem, lai pārrunātu ceturtdien valdības sēdē pieņemto ierobežojumu atcelšanu un darba organizāciju.

"Ja mēneša laikā neradīsies epidemioloģiski šķēršļi, publisko pasākumu apmeklētāju skaits varēs tikt palielināts uz 50," akcentēja kultūras ministrs.

Pirmās kultūras iestādes, kas pēc 12.maija pakāpeniski gatavojas atsākt darbību, ir muzeji, bibliotēkas, Nacionālais arhīvs un privātās kultūrvietas, tostarp kultūras pasākumos, piemēram, kino vai koncertos, ko iespējams baudīt, atrodoties autotransportā.

KM un tās iestādes sadarbībā ar Veselības ministriju izstrādājusi tā saukto sanitāro protokolu, kas ar kultūras ministra rīkojumu tiks padarīts saistošs gan valsts un pašvaldību, gan privātajām kultūras institūcijām.

Kā pavēstīja Kokale, muzeji, bibliotēkas un arhīvs darbību uzsāks pakāpeniski, kolīdz katra institūcija būs pilnībā spējīga izpildīt sanitārajā protokolā noteiktās prasības. Turklāt muzeji durvis apmeklētājiem vērs, īstenojot informatīvu kampaņu, kuras ietvaros vienota satura un dizaina informatīvie materiāli uzrunās apmeklētājus, aicinot ievērot sanitārā protokola nosacījumus.

Kā ziņots, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš skaidroja, ka turpmāk par ieviesto ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu lems pēc "četri reiz četri" metodes, kas nozīmē, ka četru nedēļu laika posmā tiks vērtēta Covid-19 ietekme pēc četriem parametriem.

Šie nosacījumi iekļauj epidemioloģisko situāciju, veselības aprūpes sistēmas noslodzi, situāciju ārvalstīs un kopējo sabiedrības drošību, tostarp arī pasākumu kontroles iespējas, un sabiedrības psiholoģisko labklājību un noturētspēju.

Tādējādi, vadoties pēc šiem kritērijiem, četru nedēļu laikā būtu iespējams pārskatīt ieviestos drošības pasākumus.

Sporta treniņos vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti varēs pulcēties līdz 25 personām, ieskaitot sporta treniņa vadītāju un citus sporta darbiniekus, tomēr būs jāievēro savstarpēja divu metru distance, liecina valdībā pieņemtie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Organizēti sporta treniņi tiks atļauti, ievērojot, ka treniņa dalībnieku skaits nepārsniedz 25 cilvēkus, ieskaitot treneri un citus darbiniekus, un treniņus jāvada personai, kura atbilst normatīvajos aktos par sporta speciālistu sertifikāciju noteiktajām prasībām.

Pieņemts lēmums, ka treniņa laiks iekštelpās nevar pārsniegt trīs stundas, bet treniņiem ārtelpās nav laika ierobežojuma.

Vienlaikus treniņu dalībniekiem jāievēro savstarpēja divu metru distance un nedrīkst pārklāties dažādu treniņgrupu plūsmas. Treniņa organizatoriem jānodrošina tā uzraudzība.

Nolemts arī, ka sporta nodarbībās nevar iesaistīties personas, kuras ir jaunākas par septiņiem gadiem, un visiem treniņa dalībniekiem jāievēro sporta norises vietas pārvaldnieka un treniņa vadītāja norādījumi, tai skaitā attiecībā uz personu plūsmu ierobežošanu atbilstoši sporta norises vietas ietilpībai.

Tāpat var tikt ievēroti arī citi noteiktie fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi.

Savukārt attiecībā uz sporta zālēm ceturtdienas preses konferencē veselības ministre Ilze Viņķele (AP) skaidroja, ka sporta nodarbības iekštelpās ir ierobežotas līdz trīs stundām un uz tām attiecas arī maksimālā cilvēku skaita ierobežojums.

Nodrošināt cilvēku skaita ierobežojumu ievērošanu iekštelpu nodarbības nevajadzētu būt problemātiski, tāpat kā arī dezinfekcijas pasākumu ievērošana nesagādātu īpašus izaicinājumus, uzskata ministre.

Viens no pasākumiem, kurus sporta klubi varētu potenciāli ieviest, pēc ministres paustā, ir pierakstu sistēma, pēc kura varētu kontrolēt apmeklētāju daudzumu iestādē.

Tikmēr Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs klāstīja, ka līdz šim Latvijā ir konstatēts tikai viens gadījums, kad sporta aktivitāšu laikā notikusi inficēšanās ar Covid-19.

Tomēr, raugoties no epidemioloģiskā viedokļa, pastāvošos inficēšanās draudus var novērst, tikai vajadzētu pievērst papildu uzmanību koplietošanas telpām, piemēram, dušām un ģērbtuvēm.

Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs aģentūrai LETA klāstīja, ka kopš marta beigām, kad tika novērota maksimālā saslimstība ar Covid-19, jaunatklāto pacientu skaits krītas jau piekto nedēļu pēc kārtas, kamēr testēšanas apjoms pieaug.

Aizvadītajā diennaktī miris vēl viens Covid-19 slimnieks, bet saslimšana atklāta deviņiem cilvēkiem, liecina SPKC apkopotie dati.

Līdz šim Latvijā kopumā veikti 71 069 izmeklējumi - saslimušas 909 personas, izveseļojušās 464, bet 18 mirušas.