\\Sports

Hokejs ir beidzies. Darba kārtībā – Tokija

 
©Rodrigo Reyes Marin, ZUMA Wire/Scanpix/LETA

Sestdien notika tas, kam bija jānotiek – Starptautiskās hokeja federācijas prezidents Renē Fāzels beidzot paziņoja par 2020. gada pasaules čempionāta elites grupā atcelšanu. Atceļot šā gada čempionātu, tūlīt radās baumas par to, ka ir apdraudēts arī 2021. gada čempionāts, kuram vajadzētu notikt Rīgā un Minskā.

Fāzela baltais karogs

Lai ko pēdējo pāris nedēļu laikā publiski būtu teicis IIHF prezidents Renē Fāzels, viņa minstināšanās par pasaules čempionāta elites divīzijā atcelšanu vienubrīd sāka izskatīties pagalam nesmuki. Viņa pauzes un stostīšanos šajā sakarā varēja salīdzināt ar Krievijas sporta funkcionāru (Fāzels ir lielos draugos ar Krievijas sporta aprindām) nevēlēšanos pakļauties visā pasaulē pieņemtajai kārtībai un slēgt durvis visiem čempionātiem un sporta hallēm. Tiesa, laiku pa laikam IIHF darbības liecināja, ka šis brīdis agri vai vēlu pienāks. Starptautiskā federācija sāka ar mazākas nozīmes pasaules čempionātu atcelšanu, pēc tam (aizvadītās nedēļas viducī) runas tonis strauji mainījās, un kā nu ne, ja visi lielie pasākumi jau bija atcelti (ieskaitot Eiropas čempionātu futbolā), tikai Fāzels kā āzis bija iecirties - raug, cerība miršot pēdējā. Nomira. Sestdien nomira, kaut pēdējās pazīmes, ka tūlīt, tūlīt arī Fāzels izkārs balto karogu, bija jau piektdien.

Visticamāk, ka arī citās valstīs piektdien nacionālās hokeja federācijas izplatīja līdzīgus paziņojumus, taču šajā dienā no mūsu pašu hokeja funkcionāriem tauta uzzināja, ka tiekot atceltas nacionālās izlases pārbaudes spēles ar Šveices izlasi Rīgā un arī pārējās pirms pasaules čempionāta paredzētās pārbaudes spēles. Ja ir atceltas pārbaudes spēles, tad bez to esamības nav vērts doties uz pasaules čempionātu, un, ja nav šo pārbaudes spēļu, nav vajadzīgs arī pats čempionāts. Nākamajā dienā Fāzels pielika punktu savai garajai pauzei un oficiāli paziņoja par tā atcelšanu. Viņa kolēģi, piemēram, UEFA, līdz ar sava čempionāta atcelšanu uzreiz galdā lika nākotnes plānus, bet Fāzelam šobrīd īsti nav skaidrības par to, ko darīt ar šā gada čempionātu. Vai par to aizmirst uz visiem laikiem, vai arī, izdarot reveransu šā gada rīkotājai Šveicei, tai atdot šo turnīru kaut kad pēc gada vai citā pārskatāmā nākotnē.

Nekādu oficiālu paziņojumu šajā sakarā no Fāzela nav (nekā pārsteidzoša), taču hokeja aprindās jau klejo informācija par to, ka šveiciešiem būs iespēja pazaudēto čempionātu izspēlēt jau nākamajā gadā. Jā, jā, nākamajā gadā. Gadā, kad čempionāta rīkošana ir uzticēta Latvijai un Baltkrievijai. Pagaidām tā ir tikai spekulācija, taču no kaut kurienes šādas runas ir palaistas tautās. Tas gan nenozīmējot, ka Latvija un Baltkrievija paliks bez čempionāta. Nē, vienkārši pie mums un batjkas tas notiks gadu vēlāk. It kā loģiski… Lielāka skaidrība kļūšot zināma nākamajā IIHF kongresā. Parasti ikgadējais kongress notiek pasaules čempionāta laikā, taču čempionāta šogad nebūs. Kad būs kongress, arī nav zināms… LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols arī ir pārliecināts, ka tās ir tikai baumas:

«Pagaidām par šādu scenāriju vispār nevajadzētu runāt. Tās ir tikai baumas un nekas vairāk. Tas nozīmētu nevis tikai viena čempionāta pārcelšanu, bet arī vairāku nākamo turnīru pārcelšanu, kuriem jau piešķirtas rīkošanas tiesības. Tieši vakar (piektdien) runāju ar IIHF ģenerālsekretāru par šādu scenāriju un saņēmu atbildi, ka tas būtu pārāk sarežģīts process tieši organizatoriskajā ziņā, to būtu grūti fiziski paveikt. Turklāt runa ir nevis par viena gada periodu, bet vēl mazāku, jo šādu lēmumu tik un tā var pieņemt tikai IIHF kongresā, kas notiks vēlāk.»

Toties Fāzela balsī ir jaušamas šaubas par to, ka nākamgad čempionāts tik tiešām notiks Rīgā un Minskā: «Starptautiskajai hokeja federācijai ir līgums ar Baltkrieviju un Latviju par 2021. gada čempionātu, mums ir līgums ar Somiju par 2022. gada čempionātu. Līdzīgi līgumi ir līdz pat 2025. gadam ar vēl citām valstīm. Šodien statuss ir šāds: pēc gada pasaules čempionātam ir jānotiek Minskā un Rīgā, taču iespējami dažādi notikumu pavērsieni.»

Bahs sāk šaubīties

Vēl viens šā gada vasaras lielais sporta pasākums - olimpiskās spēles Tokijā - vēl turpina spirināties pretī vīrusam. Pagaidām it kā maliņā nostājies Starptautiskās olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs, olimpisko spēļu kontekstā ļaujot runāt un izrunāties pašiem spēļu rīkotājiem. Būtībā šī gada vasaras spēles jau ir sākušās, jo lāpa ir iedegta, tā jau ir nogādāta Japānā. Tiesa, tā tika sagaidīta bez tautas pūļiem, kā tas bija ierasts citos gados. Bez skatītājiem, bez pompas… Kamēr lāpa ceļoja uz Japānu, valsts augstākie amatvīri teju katru dienu atgādināja, ka spēles pie viņiem būšot, lūst vai plīst, bet būšot.

Olimpiskais rats pretējā virzienā tika pagriezts sestdien, kad ar publisku paziņojumu uzstājās Norvēģijas olimpiskā komiteja, kura lūdza savu jumta organizāciju atcelt olimpiskās spēles. Pēc norvēģiem līdzīgu aicinājumu izteica arī Slovēnijas olimpiskā komiteja, un tagad ir tikai laika jautājums, kad situācijas nopietnību atskārtīs arī pārējās nacionālās olimpiskās komitejas, ieskaitot Latvijas. Pat ja notiks brīnums un Tokijā viss notiks, būs ļoti daudz neskaidrību un vēl vairāk neapmierināto. Jau ir atcelti daudzi olimpiskās kvalifikācijas turnīri visos iespējamos sporta veidos, un vēl daudzi tiks atcelti. Jau šobrīd ir skaidrs, ka pilnvērtīgas kvalifikācijas nenotiks, un, kad būs jānoteic galīgais olimpiešu saraksts visos sporta veidos, tad tikai sāksies nesaprašanās. Nav pat izdomāti kritēriji, pēc kuriem noskaidros olimpiešus. Šobrīd, skaitot kopā visus sporta veidus, ir zināmi nedaudz vairāk par 50% jau kvalificējušos sportistu, bet vēl turpat puse ir jānoskaidro tuvāko mēnešu laikā. Sportiskā ceļā to praktiski vairs nav iespējams izdarīt, un tas nozīmē, ka būs jāizmanto cita vērtējuma skala. Kāda? Ir tikai minējumi, un, nosakot atlikušos sportistus kabinetos, noteikti neapmierināto būs daudz vairāk nekā apmierināto.

Norvēģija bija pirmā nacionālā olimpiskā komiteja, kura ieteica atcelt spēles, taču pirms viņiem to pašu ieteica vairākas ietekmīgas atsevišķu sporta veidu federācijas. Piemēram, ASV peldēšanas federācija un Lielbritānijas vieglatlētikas federācija arī iesaka atcelt šā gada spēles. It kā nav daudz šādu ieteikumu, taču minēto organizāciju ieteikums var iedrošināt arī citus. Var pat teikt, ka šis ir tikai sākums. Jau tajā pašā dienā šim aicinājumam pievienojās ASV vieglatlētikas savienība un Brazīlijas olimpiskā komiteja. Pēc šiem ieteikumiem SOK prezidents Tomass Bahs sācis kasīt pakausi un viņa izteikumos starp rindām var izlasīt pirmās šaubas par lietderību aizvadīt spēles. Pat G7 valstu līderi neklātienē apsprieduši šo problēmu, taču konkrētu ieteikumu vēl nav snieguši. Toties Japānas finanšu ministrs Taro Aso uzskata, ka šā gada spēles ir nolādētas. Pēc viņa domām, šādas spēles notiekot reizi četrdesmit gados, sākot no 1940. gada. Toreiz, 1940. gadā, spēles bija paredzētas Tokijā, taču Otrā pasaules kara dēļ tās atcēla. 1980. gadā Maskavā notikušās spēles boikotēja ļoti daudz valstu. Šogad, 2020. gadā, kad spēlēm jānotiek Tokijā, tās var nenotikt vīrusa dēļ.