Vai pēc Dukuriem skeletons Latvijā būs beidzies?

Ēriks Strauss schedule2.mar 2020

Altenbergā noslēdzies pasaules čempionāts skeletonā, un pirmo reizi kopš senseniem laikiem Martins Dukurs nav kļuvis par pasaules čempionu. Ne tikai palika bez zelta, bet palika vispār bez medaļas. Agri vai vēlu kaut kam tādam bija jānotiek, taču šoreiz mazāk jākauc par neizcīnītajām medaļām, bet gan par ko citu. Par daudz nopietnāku problēmu, par skeletona (ne)saimniecību Latvijā.

Pēc 20 gadiem

Kopš 2011. gada, kad Martins Dukurs pirmo reizi kļuva par pasaules čempionu, nākamajos čempionātos aktuāls bija tikai viens jautājums - vai Martins atkal būs čempions? Ja nebūs, tad kurš būs tas drosminieks, kurš atļausies vismaz uz īsu laiku kļūt par šī sporta veida karali pasaules čempionātu kontekstā. Viens drosmīgais atradās - krievs Aleksandrs Tretjakovs uzvarēja 2013. gadā Sanktmoricā, bet Martinam savu jau tobrīd prāvo medaļu kolekciju nācās papildināt ar sudrabu. Pēc tam atkal vecā dziesma. Pirms Tretjakova Martinam jau bija divi zelti, bet pēc vēl četri pēc kārtas. Piektais nesekoja, un nesekoja pat ne sudrabs un ne bronza, bet tikai ceturtā vieta (Martina kontekstā vārds tikai ir pareizais vērtējums). Visu pjedestālu paņēma vācieši, un vāciešiem šis bija pirmais zelts kopš 2000. gada Īglsas. Viņnedēļ Altenbergā notikušo uztvert par pasaules galu būtu muļķīgi. Tāpat ir muļķīgi meklēt iemeslu, kāpēc vāciešiem slīdēja labāk nekā Martinam, un meklēt vēl simt un vienu attaisnojumu. Beigu galā, cik tad ilgi tu būsi oligarhs šajā sabiedrībā. Agri vai vēlu, bet atradīsies kāds, kurš tevi izmetīs no zelta ratiem. Ļoti iespējams, ka pēc gada atkal priecāsimies par Martinu kā par pasaules čempionu, taču ne par to ir šis stāsts. Stāsts ir pavisam par ko citu, par to, kas ar skeletonu Latvijā notiks pēc tam, kad Martins un viņa brālis beigs vizināties ar skeletonu.

Pēc Dukuriem - tukšums

Precīzi neatceros, taču pirms saviem desmit gadiem pirmo reizi skaļāk parādījās runas par to, kas notiks, kad sportot beigs brāļi Dukuri. Pareizāk sakot, kas pēc tam notiks ar skeletonu Latvijā. Šī problēma šajos desmit gados uzpeldējusi vairākkārt, taču līdz kaulam tā nav apzināta līdz pat šai dienai, un ir visas pazīmes, ka tā arī netiks rasta atbilde uz šo jautājumu. Tā vien šķiet, ka ar skeletonu veidojas līdzīga situācija kā ar BMX. Mums ir divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs, bet kas ir aiz viņa? Tomēr BMX ir citā situācijā, jo ir masveidība, kuras nav skeletonā, taču masveidībai nav tā seguma, kādam vajadzētu būt valstī, kurā ir pirmais olimpiskais čempions. Loģiski būtu, ja aiz Štromberga būtu sastājusies garum garā rinda ar nākamajiem štrombergiem, taču rezultātu izteiksmē to nav, un nav pat pazīmju, ka tuvākajā desmitgadē būs. Ne obligāti olimpiskā zelta, sudraba vai bronzas izteiksmē. Pat ne pasaules čempionātu medaļu spīdumā, taču kopš Māra otrā zelta neviens BMX braucējs nav pat tuvumā lielajiem pjedestāliem.

Kaut kas līdzīgs veidojas arī skeletonā. Dukuru uzņēmums (skeletona kontekstā regulāri lietots apzīmējums) uz lielās skatuves pirmo reizi parādījās 2006. gada olimpiskajā Turīnā. Toreiz startēja tikai Martins (7. vieta), taču kopš četrpadsmit gadiem skeletons un Dukuru uzņēmums ir viens un tas pats. Šajos četrpadsmit gados brāļi uz Latviju ir atveduši visas iespējamās balvas, kādas vien skeletonā iespējams izcīnīt. Entās uzvaras pasaules kausos. Entās uzvaras Pasaules kausa kopvērtējumā. Tikpat daudz uzvaru Eiropas čempionātos un prāva kaudzīte uzvaru pasaules čempionātos. Plus vēl pilna soma ar sudrabiem un bronzām. Tiesa, šajā medaļu krātuvē pietrūkst paša galvenā, olimpiskā zelta, taču kopbildi tā iztrūkums nemaitā. Ļoti iespējams, ka šis robs pēc diviem gadiem tiks aizpildīts Pekinā, taču tas būs pēc diviem gadiem, un neviens nepateiks, vai nākamajā olimpiādē Martins vispār startēs.

Ja daudzas ziemas sezonas pēc kārtas katru nedēļas nogali Martins, kuram laiku pa laiku piepalīdzēja brālis Tomass, Latviju iepriecina ar kārtējo uzvaru (otro, trešo vietu) Pasaules kausa posmā, varētu šķist, ka šajā karaļnamā viss ir ideālā kartībā un visi dzīvo laimīgi, taču, ja paskatāmies, kas lācītim vēderā, bilde kļūst pavisam cita, bet apgalvojums, ka pēc Dukuriem skeletons Latvijā izmirs, kļūst ļoti ticams.

Par piemēru ņemam tikai pasaules čempionātus, kuriem līdzās varētu nolikt arī olimpiskās spēles. Raug, vācieši šajā pasaules čempionātā startēja ar četriem braucējiem. Normāli būtu, ja būtu trīs, taču ceturto kvotu vācieši saņēma par uzvaru pasaules čempionātā junioriem. Ar trīs braucējiem, kas ir maksimāli pieļaujamais, startēja korejieši, krievi, ķīnieši, briti… Šajā kompānijā ļoti labi iederētos arī Latvija, taču startēja tikai Martins un Tomass no Dukuru uzņēmuma. Kādam varbūt šķitīs, ka ar divu Dukuru sakrātajiem punktiem pietiek, lai Latvijas varētu nokomplektēt pilnu komandu, taču tad PK ranga kopvērtējuma pirmajā trīsdesmitniekā bija jābūt trim mūsējiem. Nebija un nemaz nevarēja būt, jo nav trešā braucēja. Nē, ir. TV ekrānos uzzinām, ka trešais labākais skeletonists atrodas Zaķusalā un komentē pasaules čempionāta braucienus. Labi, katram ir savs vaļasprieks un prioritātes, bet, ja trešais labākais pievērsies komentēšanai, tad it kā loģiski būtu, ja Altenbergā startētu ceturtais, piektais vai sestais labākais valsts skeletonists, bet nestartēja. Kāpēc nestartēja?

Nejaušība vai sakritība? Vai tomēr kaut kas cits, kam ir vistiešākais sakars ar Visu Dukuru uzņēmumam, bet pārējie… Par kādiem pārējiem ir runa, ja šo pārējo vispār nav. Nē, kāds jau ir, taču tikai kopbildei, lai radītu iespaidu, ka pēc Dukuriem skeletons Latvijā nebūs miris. Tas, ka Altenbergā startēja tikai brāļi, nav nekāda nejaušība. Arī iepriekšējos čempionātos mūsējo vairāk nav bijis. Tikai Martins un Tomass, un tā kopš 2006. gada olimpiskās Turīnas. Nav runa par atsevišķiem Pasaules kausa izcīņas posmiem, par junioru sacensībām un līdzīga līmeņa mačiem. Runa ir par pasaules (arī olimpiskajām spēlēm) čempionātiem. Ja 2006. gadā neviens nerunāja par Dukuru uzņēmumu, tad aptuveni pirms desmit gadiem gan runāja, jo pirms šiem desmit gadiem aiz Dukuru muguras bija tieši tāds pats tukšums, kāds tas ir šodien. Kāpēc šo daudzo gadu laikā nav sagatavots kaut viens skeletonists, kurš regulāri kā trešais startētu lielajās sacensībās (ieskaitot Pasaules kausa posmus)? Valsts, kurai ir sava trase, nespēj sagatavot trešo skeletonistu. Kā to visu nosaukt?

***