\\Sports

"Pafbet" atlētu sezonas plāni un mērķi

 
©Publicitātes foto

Otrdien jau otro gadu „Elektrum” Olimpiskajā centrā norisinājās „Pafbet” rīkotā preses konference, kurā viesi un mediju pārstāvji varēja uzdot sev interesējošus jautājumus „Pafbet” atlētiem.

Kā pirmie sadarbību ar „Pafbet” uzsāka pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Edgars Točs, sprintere Sindija Bukšua un motokrosists blakusvāģos Kaspars Stupelis. Laika gaitā atlētu skaits ir audzis - „Pafbet” komandai pievienojušies arī bijušais basketbolists, tagad treneris Kristaps Janičenoks, boksa pārstāvji Kaspars Kambala un Kristaps Zutis, kā arī Reinis Nitišs un „TTT Rīga” basketboliste Kitija Laksa.

Sportisti dalījās ar saviem sezonas plāniem un mērķiem.

„Pēc karjeras noslēguma sākotnēji plānoju vismaz gadu atpūsties un neko nedarīt, taču jau pēc diviem, trīs mēnešiem sāka kaut kas pietrūkt - laikam adrenalīns un vēlme kaut ko darīt, tāpēc arī atvēru savu basketbola skolu, kuru apmeklē jau kupls skaits bērnu. Mēs esam priecīgi, ka vecāki sūta bērnus pie mums, bērni arī ir priecīgi te atrasties, tāpēc prieks ir arī mums. Strādāsim, lai attīstītos,” tā Kristaps Janičenoks, kurš iepriekš centies nokļūt Latvijas basketbola vadības gaiteņos. Pirmajā piegājienā konkursā par vīriešu izlases ģenerālmenedžera amatu viņš palika pirmais aiz strīpas, bet nesen notikušajā Latvijas basketbola savienības kongresā viņa pārstāvētā Anetes Jēkabsones - Žogotas komanda neguva pietiekamu biedru atbalstu. „Es mēģināju jau divas reizes (nonākt vadībā), man pietika,” ar smaidu sejā sacīja Kristaps, kurš gan neizslēdza, ka ar laiku varētu mēģināt atkal.

Savukārt Kitija Laksa pastāstīja par to, kā viņa atgūstas no krustenisko saišu savainojuma un kāpēc nolēma pievienoties Rīgas komandai: „Šis gads man ir smags - nebaidos šī vārda. Atgūstos no traumas un vēl aizvien rehabilitējos. Pievienojos „TTT Rīga” ar augstiem mērķiem - tomēr pārstāvam Latviju Eiropas sieviešu basketbola spēcīgākajā turnīrā Eirolīgā. Atlikušajos mačos mērķis ir kvalificēties FIBA kausa izcīņai, lai varētu pagarināt eirokausu sezonu. Pašai iet kā pa kalniem, jo atlabšanas process ir drīzāk maratons nekā sprints. Savukārt „TTT Rīgai” izvēlējos, jo gribēju būt kopā ar ģimeni, kas iepriekšējos gados nav izdevies tik daudz, jo spēlēju un studēju ASV. Zināju, ka uz vēl vienu gadu tur nevēlos atgriezties. Vienīgā atšķirība, ka tur vispār par neko nebija jādomā, sākot ar medicīnas lietām, beidzot ar treniņu zāli un laikiem. Jebkurā diennaksts laikā tev ir pieejama zāle, kur vari iet trenēties kaut naktī. Rīgā gan ir noteikts grafiks un vēl citas atšķirības. Lai arī bija piedāvājumi no citām Eiropas komandām, nosvēros par labu Rīgai. Te ir arī ārsti un speciālisti, kurus labi pazīstu, un kuriem pilnībā uzticos. Mērķis ir vasarā censties nokļūt WNBA. Redzēsim, kā tas izdosies.”

Sindijai Bukšai bija paredzēts piedalīties pasaules čempionātā telpās Ķīnā, taču tur esošās koronavīrusa epidēmijas dēļ tas pārcelts uz nākamo gadu. „Tāpēc bija jāmaina visi sezonas plāni, līdz ar ko ir nedaudz zudusi motivācija, jo gatavojos tieši šim notikumam. Nav tā, ka motivācija ir zudusi pavisam, bet noteikti ir nepatīkami, ka PČ telpās nenotiks, jo tur bija iespēja iegūt svarīgus kvalifikācijas punktus par iekļūšanu olimpiādē. Tā dēļ arī sezonu noslēgšu ātrāk nekā plānots. Mans mērķis ir nokļūt olimpiskajās spēlēs. Ceru, ka nākamgad atkal varēšu šeit sēdēt un teikt, ka tas ir piepildījies.”

Ar saviem plāniem un jau paveikto iepazīstināja arī Kristaps Zutis: „Esmu nesen atgriezies Latvijā no pusotra mēneša garas taiboksa treniņu nometnes Taizemē. Pirms kāda laika debitēju arī cīņās pēc MMA noteikumiem, taču neizdevās kā cerēts, jo zaudēju. Tas man dod papildus motivāciju strādāt un kļūt labākam. Es vienmēr pieņemu grūtības un cenšos tās pārvarēt. Noteikti vēlos atgriezties arī MMA, lai pierādītu, ka varu. Tagad gatavojos cīņai ar Danielu Riekstiņu, taču tā diemžēl ir pārcelta, jo Daniels guvis savainojumu. Līdz ar to aizvadīšu cīņu Vācijā 28. martā ar līdz šim vēl neuzvarētu albāņu izcelsmes bokseri, kurš uzvarējis 21 vienā cīņā, pie tam visās ar nokautu, un nav izjutis zaudējumu rūgtumu. Visas viņa cīņa parasti noslēgušās pirmajos trijos raundos, tāpēc man tas ir liels izaicinājums. Uzreiz kā uzzinājām par Riekstiņa traumu, saņēmām piedāvājumu no vāciešiem. Savukārt par pasākumiem, ko rīkosim paši Rīgā, varu atklāt, ka 18. martā būs cīņu šovs, kas norisināsies „Elektrum” Olimpiskajā centrā. Viena no galvenajām cīņām būs ar Kambalas piedalīšanos.”

„Ja basketbolā biju pieradis, ka katru nedēļu kaut kas notiek, tad boksā ir savādāk. Cīņas notiek ar lielākiem intervāliem un atliek tikai šo laiku izmantot pareizi - kārtīgi sagatavoties un būt gatavam cīņai. Šobrīd lielāku uzmanību pievēršam spēka izturībai, svaru zālē notiek nopietns darbs. Pildu vingrinājumus pa vairākiem raundiem līdzīgi ka tas ir krossfitā. Rezultāts ir jūtams. Cenšos gūt mācības no pēdējās cīņas, kurā zaudēju un eju tikai uz priekšu. Būs jāuzvar!”

Tikmēr Zutis piebilda: „Kasparam Kambalam dzīvē vairāk nekas nav jāpierāda. Viss, ko viņš dara, tā ir pievienotā vērtība viņa sporta karjerai. Runājot par viņa nākamo pretinieku, šobrīd notiek aktīvas sarunas un ir palikuši trīs kandidāti. Ja sākotnēji, apskatoties uz viņa reitingu, potenciālie pretinieki ir ar mieru cīņai, tad apskatoties viņu”google” un ieraugot viņa parametrus, daudzu finansiālās prasības uzreiz aug. Protams, bokseris, kuram nav augsts reitings uzreiz piekrīt, bet tāds, kuram ir labāka situācija, tas padomās, jo viņam ir ko zaudēt.”

Savukārt pasaules čempions motokrosā blakusvāģiem Kaspars Stupelis: „Jāteic, ka pauze no sporta izvērtās garāka nekā ierasts. No decembra sākuma esmu sācis gatavoties sezonai, bet daudz sevi meklēju. Nevis motivāciju, bet virzienu, kurā man jāiet. Pēdējo trīs nedēļu gan situācija ir krietni vairāk izkristalizējusies. Jau drīzumā došos uz Nīderlandi, kur aizvadīšu pirmos treniņus uz močiem ar Danielu Viljamsu. Grūti teikt, cik loti viņš ir mainījies, jo vēl neesam daudz laika pavadījuši kopā. Man gribētos domāt, ka viņš ir nolaidies uz zemes, bet pārējo rādīs treniņi, sacīkstes un kopdzīve. Man ir sajūta, ka viņš kā 10-kārtējs, loģiski, vēlas atkal nokļūt virsotnē. Ja viņš patiesi to vēlas, tad viņam noteikti ir jāmainās. Piedalīšos arī Latvijas čempionātā iespēju robežās. Ir cerība, ka pirmo reizi savā 20 gadus ilgajā karjerā man būs iespēja izcīnīt arī Latvijas čempiona godu.”

Edgars Točs: „Gatavošanās jaunajai sezonai rit pilnā sparā. Esam aizvadījuši piecu nedēļu treniņu nometni Ēģiptē. Bija arī interesanti gadījumi, kā piemēram, jau ne pirmo reizi palikām bez tīkla, jo kāds to nolēma „aizņemties”. Bet mēs par to īpaši nepārdzīvojam - kāda ir situācija, tāda tā ir jāpieņem. Jāspēj paņemt labākais no katras situācijas. Guvām morālo rūdījumu, ja tā var teikt. Pagaidām ir neskaidrības par Ķīnas posmiem koronavīrusa dēļ, Singapūrā jau posms ir atcelts. Bet būsim gatavi uz sezonas pirmajām sacensībām Katarā.”

Tikmēr viņa partneris Mārtiņš Pļaviņš papildināja un atbildēja uz jautājumu, kāpēc sportisti vispār izskata iespēju doties uz Ķīnas turnīriem, ņemot vērā situāciju: „Interesanti klausīties, ko Edgars stāstīja, jo es tādās situācijās esmu bijis vairakkārt, tāpēc arī uz to visu skatos citādāk. Bet viss tāpat ritēja pēc plāna, trenējamies cītīgi gan volejbola elementu uzlabošanā, gan fiziskajā sagatavotībā. Esam apmierināti ar notiekošo procesu. Runājot par Ķīnas turnīriem, nav tā, ka par visām varītēm tur gribam braukt. Saprotam, ka OS ceļazīmi esam izcīnījuši un mums nav obligāti piedalīties visos turnīros, tomēr pārāk daudz izlaist arī nedrīkst. Ir jāuzņem ritms un jābūt spēļu praksei. Rēķināmies aizvadīt 75% no visiem turnīriem. Lai sagatavotos PČ jūlijā, sākām strādāt jau no janvāra. Tāpēc arī olimpiskajā gadā neko kardināli nemainām.”

Apmaksāta publikācija

 

Abonē