Spilgtākie aizvadītā gada notikumi Latvijas sortā.
Līdz šim mums ir bijuši gana daudz sportistu, kuri algas čekos ik sezonu saņēmuši prāvas naudas summas, kuras rakstāmas ar sešām nullēm, taču kopš aizvadītās vasaras mums ir ne tikai kārtējais miljonārs, bet miljonārs, kurš pat uz visa profesionālā sporta fona izskatās iespaidīgi. Pat ļoti iespaidīgi. Par to, ka Kristapam Porziņģim jaunais līgums būs tāds, ka pat visbadīgākajam latvietim to būs grūti sagremot, bija nojausma, kopš viņš spēra kāju uz NBA basketbola grīdas dēļiem. Pirmais līgums ar Ņujorkas Knicks uz esošā līguma ar Dalasas Mavericks tāda kabatas nauda vien ir. Pat neskatoties uz to, ka Porziņģis izlaida visu pagājušo sezonu, Mavericks riskēja un galdā lika aptuveni 150 miljonu vērtu līgumu turpmākajiem pieciem gadiem. Tā kā NBA nav pieņemts slēpt spēlētāju algu summas, tad bez pārmetumiem sev par svešas naudas skaitīšanu var publicēt KP6 līguma summas. Tātad - šajā sezonā Kristaps nopelnīs 27 285 000 USD. Nākamajā gadā drusku vairāk - 29 467 800 dolāru. Vēl pēc gada klāt nāk vēl pāris miljoni - 31 650 000. Līguma ceturtajā gadā 33 833 400, bet pēdējā - 2023./24. gada - sezonā visi 36 016 200 dolāri.
Lai noskaidrotu labāko tenisisti Latvijā, it kā pietiktu apskatīties uz WTA rangu un viss kļūtu skaidrs. Praktiski visa gada garumā Anastasija Sevastova mīņājās ap desmito vietu, bet Aļona Ostapenko vienubrīd pat izkrita no pirmā simtnieka. Kādu vēl vajag pierādījumu tam, kurš ir pirmais numurs, bet kurš otrais? Protams, ka Sevastova, taču vislabākais veids, kā noskaidrot, kurš ir visvislabākais, ir savstarpējais duelis. Abas tenisistes jau ilgāku laiku, it īpaši Sevastova, atrodas WTA apritē, taču līdz pat šā gada aprīlim šajā līmenī viena pret otru nebija spēlējušas. Jā, bija reiz 2015. gadā Maskavā viens randiņš, taču tas bija kvalifikācijā un Ostapenko šo maču nepabeidza. Toties šogad Štutgartē viss bija pa īstam - gan atbilstošs līmenis (Premier sērijas turnīrs), gan abas pabeidza maču veselām rokām un kājām. Tobrīd Ostapenko rangā vēl atradās pieklājīgajā 29. vietā, bet Sevastova turnīrā bija starp izsētajām tenisistēm. Šo maču uzvarēja Sevastova (6:2, 4:6, 6:0), un jautājumi par to, kurš ir pirmais numurs Latvijā, atkrita paši par sevi.
Gada bardaks
Jau kādu laiku Latvijas futbola laukumos iestājies klusais ziemas miegs, taču tas nenozīmē, ka visu gadu bija šāds klusums. Ļoti iespējams, ka pat paši futbolisti lāgā nesaprata, kas notiek pašu aizgaldā. Gaišie vai tumšie spēki, varam saukt viņus, kā gribam, ar entajiem ārkārtas kongresiem panāca to, ka rudens pusē no federācijas prezidenta krēsla tika izmests Kaspars Gorkšs. Kamdēļ opozicionāri tā bija iespringuši, ka varītēm Gorkšu kā prezidentu bija jālikvidē vēl rudenī, ja 2020. gada pavasarī to pašu varēja izdarīt kārtējā kongresā. Bez piebildes - ārkārtas… Tie ir tikai minējumi, taču savā neilgajā prezidentūras laikā Gorkšs paspēja daudziem uzkāpt uz varžacīm, un, nonākot atklātībā aizdomīgiem finanšu darījumiem, vienam otram būtu darīšanas ar attiecīgām iestādēm. Nav Gorkša, un visi gali atkal ir ūdenī, un var turpināties agrāko gadu prakse - mētāties ar naudu.
Kaut kad vasarā savu vienīgo cīņu šogad aizvadīja Mairis Briedis, un tā bija cīņa par iekļūšanu Pasaules boksa supersērijas finālā. Tāpat ringā tika likta vienas no daudzajām boksa organizācijām pasaules čempiona josta. Pretinieks - polis Kšištofs Glovackis. Briedis šo cīņu uzvarēja un kļuva par pasaules čempionu WBO versijā, kura boksa aprindās skaitās itin prestiža. Tāpat iekļuva supersērijas finālā. Tiktāl viss ir skaisti un glorificējoši, un uz šā āķa uzķērās arī Gada balvas sportā rīkotāji, izvirzot Briedi kā kandidātu gan gada labākā sportista godam, gan populārākā sportista nosaukumam. Kad vēl nebija izsludināti nominanti, Briedim čempiona josta tika anulēta, bet, kad būs supersērijas finālcīņa, par to šobrīd nezina neviens.
Tā vien šķiet, ka basketbola aprindu un lielas daļas līdzjutēju lielais sapnis par nacionālās vīriešu izlases uzvaras gājienu ir izsapņots uz ilgiem laikiem, bet viss varēja būt krietni savādāk. Kurš vainīgs, kurš mazāk vainīgs, tam šobrīd vairs nav nozīmes, taču 2019. gada 25. februārī Latvijas basketbolā iestājās kapa klusums un lielā aizkulišu veļas mazgāšana. Kas tad notika šajā dienā? Latvijas izlase aizvadīja izšķirošo pasaules čempionāta kvalifikācijas spēli, viesos tiekoties ar Melnkalni. Latvijas izlase šo maču uzvarēja (80:74), taču lielo uzvaru tik un tā izcīnīja Melnkalne. Tieši viņi aizbrauca uz pasaules čempionātu Ķīnā, bet mūsējie ar šo uzvaru palika pie ratiem. Vajadzēja nedaudz lielāku uzvaru, taču bija tikai +6… Kādas ir šā zaudējuma sekas? Netika izmantota reāla iespēja pirmo reizi spēlēt pasaules čempionātā, un līdz ar šo zaudējumu (uzvaru) tika palaista vējā vēl viena unikāla iespēja - tikt uz nākamā gada olimpiskajām spēlēm Tokijā. Kad būs nākamā šāda iespēja, to šodien nepateiks neviens.
Ja pašmāju futbola gaiteņos bija haoss, bardaks un viss pārējais, kas saistīts ar sliktu pārvaldību, tad futbola laukumos bija redzama bezcerība, nomāktība un viss pārējais, kas saistīts ar nacionālo izlasi. Šogad izlase piedalījās 2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā un aizvadīja desmit spēļu. Var norīt to, ka mūsējie futbolisti ir klibi uz visām kājām, taču sportā pastāv tāds jēdziens kā pašcieņa pret sevi, cieņa pret līdzjutējiem, cieņa pret savu valsti. Ar pēdējām trim īpašībām šā gada izlasei nebija nekā kopīga. To, ko laukumā rādīja tā sauktie vilki, pat nevar nosaukt par futbola imitāciju. Tā bija parodija par futbolu! Ja kādam futbola sabiedrībā šķiet, ka cikla pabeigšana ar uzvaru pār Austriju ir iemesls svinībām, tad der atgādināt, ka austrieši uz pēdējo spēli Rīgā ieradās bez daudziem labākajiem spēlētājiem un jau ar izcīnītu ceļazīmi uz finālturnīru. Respektīvi, nav vērts kaifot par šo uzvaru!
Mums ir paveicies, ka šajā laikā Latvijai ir divas pasaules līmeņa tenisistes. Vienubrīd gan Anastasija Sevastova, gan Aļona Ostapenko vienlaikus mīņājās ap WTA ranga pirmo desmitnieku. Labi, šogad Ostapenko rezultāti, it īpaši līdz rudenim, bija tādi, kādi tie bija, taču, atrodoties uz iepriekšējo rezultātu viļņiem, izdevies pasaules tenisa sabiedrībai vairāk pievērsties Latvijai. Ja Federācijas kausa izcīņā itin bieži mači tiek rīkoti kaut kur Latvijā, tad atsevišķs WTA turnīrs pie mums šogad notika pirmo reizi. Savulaik, pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, Jūrmalas kortos tika noskaidroti Eiropas čempioni, bet šogad International sērijas turnīrs sievietēm. Tas nebija pats prestižākais turnīrs, taču ar kaut ko jau ir jāsāk. Vai izdosies Jūrmalā ievilināt nākamā līmeņa turnīru, maz ticams, taču ir jāpriecājas par to, kas ir. Arī nākamajā gadā būšot šis turnīrs. Ja vēl Sevastova kļūst par vienspēļu čempioni, bet Ostapenko dubultspēlēs iekļūst finālā, tad tenisa ballīte ir izdevusies.