Ar lielisku Latvijas orientieristu sniegumu noslēdzies pasaules veterānu čempionāts orientēšanās sportā, kas pirmo reizi notika Latvijā. Sacensībās Rīgā un Pierīgas mežos startēja 3688 sportisti no vairāk nekā 40 valstīm, un Latvijas veterānu kontā ir 13 medaļas, kas izcīnīto godalgu topā dod augsto ceturto vietu – uzreiz aiz Skandināvijas valstu orientieristiem, Neatkarīgajai pastāstīja sacensību rīkotāju pārstāvis Juris Vaidakovs.
Pasaules veterānu čempionātā jeb WMOC2019 sportisti sacentās trijās disciplīnās - sprintā, kas notika Vecrīgā, vidējā distancē Bumbukalna mežā pie Buļļupes un garajā distancē Lilastes mežos pie Garezeriem. Šajās sacensībās Latvijas orientieristi ieguva piecas augstākā kaluma medaļas. Divas zelta godalgas ir Latvijas orientēšanās sporta leģendai Alīdai Ābolai, kas 1989. gadā kļuva par pirmo Latvijas sportisti, kura izcīnījusi medaļu pasaules čempionātā. Šoreiz Alīda Ābola bija nepārspēta veterānu čempionātā W65 grupā gan vidējā, gan garajā distancē, līdz ar to viņas kontā ir jau sešas zelta un viena sudraba medaļa, kas izcīnītas pasaules veterānu čempionātos. M40 grupā ar divām zelta medaļām meža distancēs un uzvaru sprintā sacensības beidza pasaules veterānu čempionāta debitants Jānis Krūmiņš. Zelta medaļu veterānu čempionātā izcīnīja arī Latvijas izlases orientieriste Irita Puķīte, kura, startējot W45 grupā, vidējā distancē iegūtajai sudraba medaļai pievienoja augstākā kaluma godalgu garajā distancē.
Divas sudraba medaļas ir W50 grupas meistarei Ilzei Lapiņai, sudraba medaļa arī Paulam Platajam M40 grupā vidējā distancē un Mārai Plaudei W70 grupā garajā distancē. Vēl vidējā distancē pie sudraba medaļas tika Baiba Ozola W55 grupā, Ilmārs Limbēns M70 grupā, Raisai Mazzariņai - bronza W85 grupā. «Līdz ar to pasaules veterānu čempionātā Latvijas orientēšanās meistari izcīnīja 13 medaļas, un valstu kopvērtējumā Latvija ieņem ceturto vietu,» stāsta J. Vaidakovs. «Visvairāk medaļu kaklā kāra Zviedrijas veterāni, kuri izcīnīto godalgu ziņā bija krietni pārāki par citu valstu orientieristiem.» Kopumā sacensībās pieteicās 590 orientieristi no Zviedrijas, un šo sportistu kontā ir 54 medaļas. No tām 17 zelta, 21 sudraba un 16 - bronzas. 25 medaļas ir Somijai, kas sacensībās bija visplašāk pārstāvēta - 724 dalībnieki. Septiņas zelta medaļas izcīnīja vēl vienas Skandināvijas valsts - Norvēģijas - orientieristi. Latviju šajās sacensībās pārstāvēja 191 orientēšanās meistars, un Latvija pēc medaļu skaita ierindojusies ceturtajā vietā. Par medaļu mazāk Krievijai, bet medaļnieku Top 6 noslēdz Dānija ar astoņām medaļām - četrām zelta un pa divām sudraba un bronzas godalgām. Dāniju pārstāvēja 97 orientieristi.
Atgādinot sacensību vēsturi, J. Vaidakovs stāsta, ka pirmo reizi pasaules veterānu čempionāts notika 1996. gadā Spānijā. Šajās Starptautiskās orientēšanās federācijas (IOF) oficiālajās sacensībās var startēt sportisti, kas sasnieguši 35 gadu vecumu, un dalībnieki sacenšas atsevišķās vecuma grupās, kas sadalītas ik pa pieciem gadiem, sākot no 35 gadu vecuma grupas, līdz grupām M100 un W100, kurās spēkiem mērojas orientieristi vecāki par 100 (!) gadiem. Uz šāgada sacensībām Latvijā pieteicās 3698 sportisti no 42 valstīm, tostarp no Brazīlijas, Bulgārijas un Kipras. Vislielākā dalībnieku konkurence bija vecuma grupās virs 50 gadiem. Piemēram, M70 grupā bija pieteikušies 368 orientieristi, savukārt W60 grupā - 238 orientieristes. Vecumā virs 90 gadiem pasaules čempionātā startēja četri kungi un četras dāmas.