Pārbaudes spēlē izcīnīto uzvaru nevajadzētu uztvert nopietni. Tā krievu izlase, kas spēlēja Rīgā, bija pavisam cita. Protams, uzvarēt krievus vienmēr bijis patīkami, it īpaši kā toreiz Pēterburgā, taču pēdējo četru savstarpējo spēļu rezultāti tieši pasaules čempionātos liek aizdomāties, kā nokāpt no sausās takas. Visos četros mačos piedzīvoti zaudējumi (zaudējumu sērija iestiepusies jau sešu maču garumā) un trijās no tām tā arī nespējām gūt vārtus. Laiks labot šo netaisnību. Vismaz vārtu gūšanā. Kopējā savstarpējo spēļu bilance: divas uzvaras un deviņi zaudējumi.
04.05.1998. Bāzele (Šveice). 5:7
Vārtu guvēji: Kerčs, Ņiživijs, Sējējs, Tambijevs, Čudinovs.
Čempionāts Šveicē iesākās baisi, ar divām pamatīgām gaisa bedrēm. Pirmajā spēlē pret somiem otrajā periodā desmit minūšu laikā pieci zaudēti vārti, bet nākamajā mačā pret krieviem pirmajās 13 minūtēs četri zaudēti vārti. Un tas viss ar mūri Artūru Irbi vārtos. Pret krieviem izdevās atkopties tikāl, cik nu šādās reizēs vispār var atkopties. Piecas minūtes pirms spēles beigām bija palicis vairs tikai 5:6, taču varoņdarbs palika līdz galam nepaveikts.
05.05.2000. Sanktpēterburga (Krievija). 3:2
Vārtu guvēji: Semjonovs (2), Beļavskis.
Šī vēsturiskā uzvara varēja arī nebūt, ja vien toreiz nebūtu pavisam cita izspēles kārtība. Proti, ja iepriekšējā čempionāta neveiksminiecēm netiktu dota iespēja atgriezties elitē cīnoties kvalifikācijas turnīrā. Tas bija laiks, kad izlasē notika treneru maiņa, kad Haralds Vasiļjevs Latvijas izlasē pieklusināja tajā valdošo krievu valodu un atbrīvojās no tobrīd ne pārāk ērtā Oļega Znaroka. Kā atbrīvojās, tas ir pavisam cits jautājums, bet, ja ir rezultāts, tad noteikti Vasiļjevs darīja pareizi.
Šodien varam teikt, ka toreiz, 2000. gadā, krievus sita katrs, kuram nebija slinkums un prata nostāvēt uz slidām, taču arī šajā situācijā Krievijas izlase bija un palika Krievijas izlase. It īpaši savā čempionātā! Krievi pirmajā posmā jau bija norāvušies no ASV un Šveices un otro posmu iesāka ar apaļu nulli. Ar izredzēm visu nokārtot otrajā posmā, bet te, otrā posma pirmajā spēlē pretī stājas Latvijas izlase! Krieviem pārsvars visos veidos, tikai ne pašā galvenajā - rezultātā! Arī latviešu mūris Irbe bija kā mūris un tā tiešām bija UZVARA, dēļ kuras bija vērts sevi ziedot hokejam! Būtībā, pārējais, kas notika šajā čempionātā, kļuva mazsvarīgs! Uz šī fona pat zaudējums čehiem ceturtdaļfinālā nelikās tik skarbs. Krievi bija uzvarēti viņu pašu mājās un visi laimīgi varēja atgriezties Rīgā. Starp citu, krieviem zaudējums Latvijai bija trešais pēc kārtas čempionātā un bija arī ceturtais. Nākamajā spēlē viņus piesmēja arī baltkrievi (1:0).
04.05.2003. Turku (Somija). 2:1
Vārtu guvēji: Tambijevs, Romanovskis.
Otrā posma noslēguma tabulā Šveicei, Krievijai un Latvijai pa četriem punktiem. Krievi bija uzvarējuši Šveici (5:2), mēs bijām zaudējuši šveiciešiem (2:4) un, lai “krutkas” gadījumā mūsējie būtu priekšā, krievus vajadzēja uzvarēt ar lielāku pārsvaru. Pareizāk sakot, vispirms vajadzēja uzvarēt un tad domāt par vārtu starpību. Tiesa, tobrīd šī krutka vēl nebija aktuāla, jo vēl bija jāaizvada pēdējā spēļu kārta… Latvija izcīnīja uzvaru, pēc tam arī dāņus (4:2), taču bija drusku par īsu. Dēļ pieticīgās uzvaras pār krieviem… Prieks par šo uzvaru bija, taču nesalīdzināmas ar tām gavilēm, kuras pirms trīs gadiem bija Pēterburgā.
03.05.2009. Berne (Šveice). 1:6
Vārtu guvēji: Vasiļjevs.
Spēle, kurai nebija lielas nozīmes. Neticami, bet jau pirms pēdējās spēļu dienas Latvijas izlase jau bija nodrošinājusi vietu ceturtdaļfinālā un pret krieviem varēja iesildīties pirms kanādiešiem. Savukārt Krievijas izlasei jau bija rezervēta pirmā vieta grupā.
05.05.2012. Stokholma (Zviedrija). 2:5
Vārtu guvēji: Indrašis, Daugaviņš.
Īdzīgi kā šogad, arī toreiz pirms Stokhlomas ar krieviem Rīgā aizvadījām divas pārbaudes spēlēs. Pirmajā zaudējām (1:2), otrajā uzvarējām (1:0). Tieši tāpat kā šogad pirms Bratislavas. Mūsējiem (arī krieviem) tā bija pirmā spēle turnīrā un Latvijai šis čempionāts sākās tradicionāli. Bez tālejošām sekām. Ne uz ceturtdaļfinālu nopietni tēmējām, ne izkrišana draudēja.
04.05.2013. Helsinki (Somija). 0:6
Čempionāts jāsāk ar ierasto zaudējumu, taču izlases galvenā trenera Teda Nolana mundieris kļuva pagalam saburzīts. Skaitot iepriekšējo čempionātu, jau ceturto spēli pēc kārtas nespējam gūt vārtus.
17.05.2014. Minska (Baltkrievija). 1:4
Vārtu guvēji: Indrašis.
No Latvijas izlases tiek gaidīts brīnums un diezgan pamatoti. Čempionāta ievadā uzvara pār Somiju (3:2), trīs punkti no Kazahstānas (5:4), tikpat arī no ASV (6:5) un kāpēc gan arī no krieviem kaut ko nepaņemt? Nepaņēma. Un arī nākamajos divos mačos neko nepaņēma, bet ceturtdaļfināls bija turpat aiz stūra. Latvija gruā palika sestajā vietā ar deviņiem punktiem, bet somiem kā ceturtajiem tikai par diviem punktiem vairāk.
09.05.2016. Maskava (Krievija). 0:4
Pirmās trīs sēles pret lielvalstīm. Pirmajā mačā paņēmām punktu no zviedriem (1:2 pagarinājumā), otrajā to pašu paņēmām arī no čehiem (3:4 pēcspēles metienos), bet trešajā spēlē četru dienu laikā jaudas vairs nebija.
15.05.2017. Ķelne (Vācija). 0:5
Pirmajās trīs spēlēs paņemam maksimālo no Dānijas, Slovākijas un Itālijas, taču tad pretī nāk trīs lielās izlases un tur paliekam tukšā (0:2 pret Zviedriju, 3:5 pret ASV un 0:5 pret Krieviju). Būtu kāds punktiņš no lielajām izlasēm, kas zina, kā izvērstos pēdējā spēle pret Vāciju, kurā izšķirās ceturtdaļfināla liktenis.