Balcers apsteidz Znaroku, Ozoliņu, Ņiživiju un citus
Pasaules čempionāta pirmajā spēlē Latvija uzvarēja Austriju (5:2). Kā zināms, tad par labāko Latvijas izlasē tika atzīts vārtsargs Kristers Gudļevskis, taču, tikpat labi šie lauri piestāvēja arī Rūdolfam Balceram, kurš kļuva par pirmo spēlētāju izlases vēsturē, kurš vienā spēlē sakrāja četrus rezultativitātes punktus.
Pēc uzvaras pār austriešiem daudzi līdzjutēji gaidīja (un cerēja), ka par labāko spēlētāju Latvijas izlasē tiks atzīts Rūdolfs Balcers un tam bija nopietns arguments - Rūdolfs sakrāja četrus rezultativitātes punktus gūstot vārtus un izdarot rīs rezultatīvas piespēles, taču šis gods tika Kristeram Gudļevskim. Labākā noteikšana bieži vien devusi lieku pamatu mēļu patrīšanai par noteicēju kompetenci, taču visam ir savs izskaidrojums. Labākos spēlētājus savā komandā izvēlas katras izlases treneru kolektīvs un šoreiz Latvijas izlases virsvadība lēma par labu Gudļevskim. Kāpēc, ja Gudijam tik vien tā darba bija kā atvairīt nieka 18 metienus no kuriem divus tomēr neatvairīja? Viss ir pavisam vienkārši. Kā zināms, tad vārtsargi ir atsevišķa hokejistu grupa ar savu psiholoģiju un savu iekšējo pasauli. Ikvienam ir zināms, ka aizvadītā sezona Gudļevskim Krievijas čempionātā nebija tā labākā un arī pasaules čempionātos viņš tik bieži vārtos nebija stājies.
Iespējams, ka ar šo žestu treneri paši sevi iedzinuši stūrī un visu dienu skaloja kafijas biezumus cenšoties saprast, kuru vārtsargu likt vārtos pret Šveici.
Atzīstot viņu par labāko, treneri viņam iedod papildus pārliecību par sevi, ka viņam uzticas. Respektīvi, cēls žests no treneru puses. Vai šai balvai būs tālejošas sekas, to neviens šodien nepateiks. Iespējams, ka tas bija mājiens tam, ka arī nākamajā spēlē pret Šveici viņam tiks uzticēta Latvijas izlases vārtu drošība. Iespējams, ka ar šo žestu treneri paši sevi iedzinuši stūrī un visu dienu skaloja kafijas biezumus cenšoties saprast, kuru vārtsargu likt vārtos pret Šveici. Elvis Merzļikins šobrīd formāli skaitās pirmais numurs, taču divus mēnešus ir bez spēļu prakses un arī aklimatizācija nav beigusies (Elvis Bratislavā ieradās tikai 10. maijā, bet spēle ar Šveici bija pēc pāris dienām). Savukārt Gudļevskis tika atzīts par labāko pret austriešiem un pieklājīgi sargāja vārtus arī pirmajā pārbaudes spēlē pret šveiciešiem... Rēbuss pamatīgs.
Ko pret austriešiem izdarīja Balcers? Viņš izdarīja to, ko līdz šim Latvijas izlasē neviens nebija izdarījis - vienā spēlē sakrāja četrus rezultativitātes punktus. Līdz sestdienas vakaram trīspadsmit dažādiem spēlētājiem bija izdevies vienā spēlē sakrāt pa trim punktiem. Rekordists šajā rādītājā ir Aleksandrs Ņiživijs, kuram šādu spēļu bijušas pat trīs. Pa divām trīspunktu spēlēm bijis Oļegam Znarokam, Sergejam Žoltokam un Kārlim Skrastiņam, pa reizei - Sergejam Čudinovam, Aigaram Ciprusam, Sandim Ozoliņam, Oļegam Sorokinam, Herbertam Vasiļjevam, Mārtiņam Cipulim, Miķelim Rēdliham, Kasparam Saulietim un Rodrigo Ābolam. Jau otro čempionātu pēc kārtas kādam no mūsējiem kādā no spēlēm izdodas sakrāt trīs rezultativitātes punktus. Pērn to mačā pret Koreju izdarīja Rodrigo Ābols, bet pirms tam kas līdzīgs nebija noticis septiņus gadus.
Par vēl vienu zīmīgu notikumu parūpējās izlases kapteinis Lauris Dārziņš, kuram ar piespēlēm piepalīdzēja Balcers un Teodors Bļugers. Dārziņa gols trešās trešdaļas ievadā bija 400. gols Latvijas izlasei pasaules čempionātos. Ne visos čempionātos, bet gan tikai elitē. Ne tikai čempionātos, kuros spēlējam kopš 1997. gada, bet skaitot arī trīsdesmito gadu čempionātus. Vārtu gūšana aizsākās 1933. gada 18. februārī, kad savā pirmajā pasaules čempionātu spēlē (turnīrs notika Prāgā) ar 1:5 tika zaudēts Šveicei. Pirmajos neatkarības gados (piecos čempionātos) paspējām gūt 37 vārtus, bet lielā vārtu skaitīšana sākās sākot ar 1997. gadu, kad atgriezāmies elitē un tur esam līdz pat šai dienai. Ja var ticēt Starptautiskās hokeja federācijas statistiķiem, tad jāpieņem, ka Dārziņa vārtu guvums tik tiešām bija 400. gols Latvijas izlases vēsturē. Ja par atskaites punktu ņem Latvijas hokeja federācijas apkopotos datus, tad 400. gols tika gūts vēl pagājušā gada čempionātā. Savukārt it kā visu zinošās vikipēdijas faniem Latvijas izlasei līdz šai robežai vēl krietns laiks spēlējams. Katrā ziņā, vikipēdijas versijā Latvijai 400. gols šajā turnīrā nemaz nespīd. Kam ticēt vairāk? Noteikti ne vikipēdijai.
Visvairāk punktu vienā spēlē
| Datums | Spēlētājs | Pretinieks | Punkti |
|---|---|---|---|
| 06.05.1997 | Oļegs ZNAROKS | Vācija | 3 (1+2) |
| 08.05.1997 | Sergejs ŽOLTOKS | Francija | 3 (2+1) |
| 04.05.1998 | Oļegs ZNAROKS | Krievija | 3 (0+3) |
| 04.05.1999 | Sergejs ČUDINOVS | Francija | 3 (0+3) |
| 04.05.1999 | Aigars CIPRUSS | Francija | 3 (3+0) |
| 05.05.2001 | Sergejs ŽOLTOKS | Japāna | 3 (3+0) |
| 05.05.2001 | Sandis OZOLIŅŠ | Japāna | 3 (0+3) |
| 29.04.2003 | Kārlis SKRASTIŅŠ | Baltkrievija | 3 (3+0) |
| 06.05.2003 | Kārlis SKRASTIŅŠ | Dānija | 3 (0+3) |
| 09.05.2006 | Aleksandrs ŅIŽIVIJS | Slovēnija | 3 (0+3) |
| 04.05.2007 | Oļegs SOROKINS | Ukraina | 3 (2+1) |
| 02.05.2009 | Herberts VASIĻJEVS | Francija | 3 (0+3) |
| 02.05.2009 | Aleksandrs ŅIŽIVIJS | Francija | 3 (1+2) |
| 07.05.2011 | Aleksandrs ŅIŽIVIJS | Baltkrievija | 3 (1+2) |
| 07.05.2011 | Mārtiņš CIPULIS | Baltkrievija | 3 (2+1) |
| 07.05.2011 | Miķelis RĒDLIHS | Baltkrievija | 3 (0+3) |
| 08.05.2011 08.05.2018 | Kaspars SAULIETIS Rodrigo ĀBOLS | Austrija Koreja | 3 (2+1) 3 (0+3) |
11.05.2019 Rūdolfs BALCERS Austrija 4 (1+3)