No LFF valdes atkāpjas arī Žuks, Keišs un Starkovs

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

No Latvijas Futbola federācijas (LFF) valdes locekļu amatiem ceturtdien oficiāli atkāpās Vladimirs Žuks, Juris Keišs un Aleksandrs Starkovs, tāpēc tuvākajā laikā gaidāms vēl viens organizācijas ārkārtas kongress, kurā notiks jaunu valdes locekļu ievēlēšana, aģentūrai LETA skaidroja LFF sabiedrisko attiecību speciālists Toms Ārmanis.

Par Žuka, Keiša un Starkova atkāpšanos tika runāts jau aprīļa beigās, kad notika LFF ikgadējais kongress. Viņi pauda apņemšanos atkāpties, bet oficiāli tas tika izdarīts ceturtdien notikušajā valdes sēdē. Tiesa, Starkovs valdē bija bez balstiesībām.

Savukārt kongresa laikā no valdes locekļa amata atkāpās Māris Verpakovskis, bet nedaudz vēlāk to izdarīja arī Žoržs Tikmers. Vēl pagājušajā gadā darbu pārtrauca cits LFF valdes loceklis Dainis Gudermanis, kura vieta tā arī palika tukša.

Līdz ar to šobrīd LFF valdē palikuši tikai federācijas prezidents Kaspars Gorkšs, Vadims Direktorenko, Artūrs Zakreševskis, Aleksandrs Isakovs un Guntis Blumbergs.

Tādējādi no 11 valdes locekļiem darbu turpina tikai pieci, tāpēc tā nav lemttiesīga.

Kā atklāja Ārmanis, ņemot vērā to, ka valde vairs nav lemttiesīga, pašreiz tajā esošajiem cilvēkiem līdz nākamās nedēļas beigām dots laiks, lai pieņemtu savu individuālo lēmumu par darba turpināšanu vai neturpināšanu. Pēc tam LFF lems par turpmāko rīcību un ārkārtas kongresa sasaukšanu, kas pēc organizācijas statūtiem jāizdara viena mēneša laikā.

Savukārt LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks organizācijas mājaslapā uzsvēra, ka šajos apstākļos saskaņā ar LFF statūtiem nepieciešamības gadījumā lēmumus var pieņemt Speciālā komiteja, kurā ietilpst prezidents un četri valdes locekļi. Tātad fakts, ka LFF valdi pašlaik veido tikai pieci balsstiesīgi locekļi, ikdienas darbu faktiski neietekmēšot.

"Respektēju katra valdes locekļa pieņemto lēmumu, lai arī kāds tas nebūtu. Patlaban mūsu galvenā prioritāte ir turpināt LFF iesāktās pārmaiņas. Tieši tādēļ uzskatu, ka man kā prezidentam šādā brīdī pamest federāciju būtu bezatbildīgi. Turklāt balsojumi kongresos rāda, ka biedru atbalsts mūsu idejām pieaug. Tas dod motivāciju turpināt un veidot komandu, kas spēj saliedēti darboties," tikmēr pauda Gorkšs.

LFF valdes locekļus iespējams ievēlēt tikai kongresa laikā, tāpēc tuvākajā laikā federācijai būs jāsasauc ārkārtas kongress, lai ievēlētu cilvēkus uz atlikušo pilnvaru termiņu.

Februārī jau norisinājās ārkārtas kongress, kurā organizācijas biedri pārliecinoši izteica uzticību prezidentam Gorkšam, bet aprīlī bija ikgadējais kongress, kurā netika virzīti apstiprināšanai jaunie LFF statūti. Tāpēc sagaidāms, ka gada otrajā pusē būs vēl vienas ārkārtas kongress, lai to izdarītu.

Sports

Rīgas apgabaltiesa šodien plkst.13.30 sāks skatīt apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru bijušajam Latvijas Kanoe federācijas (LKF) viceprezidentam Aigaram Agleniekam un viņa dēlam, airēšanas trenerim Raivo Agleniekam par līdzekļu piesavināšanos piespriesti sabiedriskie darbi uz 420 stundām, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais