Pavisam drīz Rīgā atkal būs lielais teniss. Latvijas izlase ar Anastasiju Sevastovu un Aļonu Ostapenko sastāvā aizvadīs Federācijas kausa izcīņas maču pret spēcīgo Vācijas izlasi. Ja pirms iepriekšējās turnīra cīņas ar Slovākiju abas mūsējās WTA rangā atradās labāko divdesmitniekā vai ļoti tuvu tam, tad pēc pāris nedēļām šis skats var būt krietni savādāks un arī skumjāks.
Nav šaubu, ka Ostapenko šis gads iesācies ļoti pieticīgi. Nevienā no līdz šim aizvadītajiem turnīriem nav izdevies uzvarēt vairāk par vienu maču, un šī neveiksmju sērija tūlīt pat bija redzama WTA rangā - vairs tikai 31. vieta. Kritums tika piedzīvots pēc turnīra Maiami. Pagājušajā gadā viņa šajā turnīrā tika līdz pat finālam un nopelnīja krietnu daudzumu ranga punktu. Toreiz par to bija liels prieks, taču pēc gada šos punktus vajadzēja aizstāvēt un to varēja paveikt, tikai atkārtoti tiekot līdz finālam. Šogad līdz finālam Aļonai bija ļoti tālu - zaudējums jau pirmajā mačā un mīnusos 650 punktu, un attiecīgi arī kritums rangā. Ļoti iespējams, ka šobrīd notiekošajā Čārsltonas turnīrā Ostapenko atgūs kādu pozīciju. Cerību uz atgriešanos pirmajā divdesmitniekā vieš tas, ka Čārlstonas turnīrs ir pirmais uz māla seguma un tas ir parocīgs tieši Aļonai. Prieku par atgriešanos uz sev ērtajiem laukumiem Ostapenko neslēpa pēc uzvaras pirmajā kārtā pār zviedrieti Larsoni. Vakar vēlu vakarā Ostapenko aizvadīja otrās kārtas maču pret vietējo spēlētāju Šelbiju Rodžersu... kamēr šis mačs nav aizvadīts, tikmēr varam pafantazēt par Aļonas vietu rangā. Ja notiek šobrīd neticamais (Aļonas spēle nerada pārliecību par šādu iespēju) un Ostapenko uzvar Čārlstonā, viņa noteikti atgriezīsies TOP 20, taču, kurā vietā, tas būs atkarīgs arī no pretinieču iespētā turpat Čārlstonā. Katra uzvara šajā turnīrā Ostapenko ir plusā, jo pērn viņa Čārlstonā nespēlēja un punktus šogad nav jāaizstāv. Tāpēc arī ir prognozējama virzība rangā uz augšu...
Ir vēl viens motivējošais arguments, kāpēc Ostapenko vajadzētu pamatīgi iespringt. Raug, pavisam drīz būs sezonas otrais Grand Slam turnīrs Francijas atklātais čempionāts. Raugoties, kā šodien spēlē Ostapenko, pat neticas, ka pavisam nesen, pirms diviem gadiem, viņa kļuva par šā turnīra uzvarētāju. Šodien Ostapenko ir jādomā par to, kā Parīzē ierasties, rangā esot vismaz 32. vietā, jo tieši tik daudz spēlētājas French Open ir izlikto sarakstā un tas garantē pirmajās divās kārtās izvairīšanos no spēlēšanas ar ranga augšgala spēlētājām. Lai būtu starp izsētajām, Ostapenko līdz Parīzei jāaizstāv 300 punktu un tas jāizdara piecos turnīros (Federācijas kauss neskaitās), un pār plecu jāskatās, kā klājas konkurentēm (bez Čārlstonas vēl plānoti turnīri Bogotā, Štutgartē, Madridē un Romā). Atrašanās TOP 32 vidū nav noteicošais sekmīgam startam vienā vai otrā turnīrā, un pati Ostapenko to ir pierādījusi. Par French Open čempioni viņa kļuva, rangā esot vien 47. vietā...
X stunda būs nākamajā Grand Slam turnīrā - Vimbldonā. Pērn šajā turnīrā Ostapenko tika līdz pat pusfinālam, par ko, protams, liels gandarījums, taču reizē ar šo pusfinālu līdzi nāk arī piekabe - šogad par pagājušā gada pusfinālu būs jāaizstāv 780 punktu. Vienkāršāk sakot - lai neiedzīvotos pamatīgos mīnusos, arī šogad Vimbldonā jātiek pēc iespējas tālāk. Vēlams, līdz pusfinālam. Pat pirmo divu kārtu pārvarēšana būs par īsu, lai nepiedzīvotu kritienu rangā. Nevis vienkāršu, bet tā, ar blīkšķi. Neiedziļinoties niansēs, Ostapenko pēc Vimbldonas draud pat izkrišana no pirmā simtnieka... Ar piebildēm, ja pirms Vimbldonas notiekošajos turnīros neizdosies iekrāt pamatīgu punktu rezervi.
Anastasijai Sevastovai šobrīd nav jāuztraucas par izkrišanu no labāko divdesmitnieka, par trīsdesmitnieku pat nerunājot, bet… Pagājušā gada izskaņā un arī šā gada ievadā Anastasija mīņājās ap pirmo desmitnieku. Ja kādā no turnīriem būtu izcīnīts par vienu uzvaru vairāk, Sevastova pirmo reizi iekļūtu TOP 10, taču šobrīd viņa no tā ir attālinājusies. Ne gaismas gadu attālumā, taču tuvākajā laikā nesasniedzamā attālumā. Pat kļūstot par Čārlstonas turnīra uzvarētāju, viņai pietrūktu pārdesmit punktu, lai ieņemtu ranga desmito ailīti, un arī tad nav garantijas, ka būtu šī desmitā vieta. Pirms vakardienas otrās kārtas mača ar Džesiku Pedulu Sevastovu no desmitajā vietā esošās baltkrievietes Arinas Sabaļenkas šķīra 450 punktu. Pat 11. vietā esošā Serēna Viljamsa ir drošā attālumā, un kārotais desmitnieks var pat attālināties. Pagājušajā gadā Sevastova Čārlstonā aizspēlējās līdz pat pusfinālam, un, lai šogad punktos nebūtu mīnusi, jāatkārto pērn sasniegtais. Šobrīd Sevastovas 12. vieta ir teju kā akmenī iekalta. Pat nesekmīgi aizvadot Čārlstonas turnīru, viņa esošajā vietā paliks ar jaunajā rangā.
Vakardienas mačā pret ranga 81. vietā esošo Pegulu neapšaubāma favorīte bija amerikāniete, taču tas, kas notika laukumā, par to neliecināja. Tikai pašā ievadā Sevastova apliecināja savu statusu, maču iesākot ar breiku. Pat nākamajā geimā Pegulas atpakaļbreiks nebija nekas ārkārtējs un nekas ārkārtējs nebija arī pirmā seta turpinājumā. Abas tenisistes uzbruka, abas kļūdījās, bija skaistas epizodes, ilgu laiku iztika bez breikbumbām, līdz desmitajā pie tās tika Pegula. Arī nekāda katastrofa, pat, ja zaudēts pirmais sets (4:6), taču turpinājums - tā gan bija bēdu ieleja. Ja pirmajā setā Sevastovas spēlē bija pamanāmas apātijas pazīmes, tad otrajā tā vairs nebija apātija. Tā bija vienaldzība no liepājnieces puses. It kā gribas viņai spēlēt, it kā ne, ja kāds ļoti uzstāj, tad viņam par prieku var arī padauzīt bumbiņu. Apmēram tāda bija Sevastovas ķermeņa valoda otrajā setā. Nelīdzēja pat pārtraukumā izsauktā dzīvesbiedra un trenera Šmita audzināšanas minūte. Kaut kādas dzīvības pazīmes parādījās brīdī, kad mačs jau praktiski bija zaudēts. Otrajā setā rezultātam esot 0:5, sestajā geimā tiek atspēlētas divas mačbumbas, bet septītajā arī breiks (2:5). Uzreiz pašai jāservē, taču savas serves geimā ātri vien 0:40 un sets zaudēts ar 2:6.
