Pēc neilgas pauzes šodien ar pirmajām ceturtdaļfināla spēlēm atsāksies sieviešu Eirolīgas turnīrs. Starp turnīra astoņām spēcīgākajām komandām ir arī Rīgas TTT, kurai pirmajā kārtā pretiniekos patrāpījās visnevēlamākā komanda – bezlimita budžeta Jekaterinburgas UMMC no Krievijas. Atbildes spēle piektdien Rīgā.
TTT bija itin laba iespēja aizmukt no šī sieviešu basketbola briesmoņa, ja vien pamatturnīra pēdējā spēlē savā laukumā būtu pārspēta Ungārijas Euroleasing. Neaizmuka, un, uzskrienot virsū UMMC, ar 99% pārliecību var teikt, ka pat sieviešu basketbolā nenotiek tādi brīnumi, lai noticētu, ka TTT sērijā līdz divām uzvarām pārspēs šo Eiropas sieviešu basketbola zvēru. It īpaši ja sērija sāksies pretinieču laukumā un varbūtējā trešā spēle arī būs Urālu pusē. Jekaterinburgas jaudu raksturo daudzi basketbola lielumi, taču pietiks ar vienu - četri Eirolīgas tituli, un pēdējais no tiem izcīnīts pagājušajā gadā.
Proti, šķēlēja ir amerikāniete Šeilanija Pedija. Labu gribēdama, Pedija un viņas domubiedri vienu basketbola sabiedrības daļu sadzinuši vienā laukuma pusē, otru - otrā, un pa vidu laukuma centrā ir Latvijas pilsonība.
Lai arī sieviešu basketbolam nav pievērsta tik liela uzmanība kā vīriešu, tomēr tieši dāmas, vismaz Latvijā, līdz šim tikušas tālāk. Tikušas tur, kur vīri vēl nav bijuši un, kas zina, tuvākajā nākotnē arī nebūs. Neiedziļinoties TTT komandas budžetā un neskaitot, cik Rīgas satiksmes tramvaju šogad izmaksājusi šī komanda, kādai no vīru komandām spēlēšana Eirolīgā ir kā utopija. Visticamāk, ka līdz ar spēlēm pret UMMC arī beigsies stāsts par TTT, taču ne par to šoreiz. Arī sieviešu izlases iespētais ir nesalīdzināms ar vīru izlasi, kaut tai tagad ir jau četras greznas spalvas - četri spēlētāji ar NBA pierakstu.
Kamēr basketbola aprindās tiek meklēti vainīgie vīru izlases neiekļūšanai pasaules čempionāta finālturnīrā, tikmēr kaut kur pa kaktiem kāds iečukstas par kādu citu, ne mazāk aprunātu, basketbola sabiedrību divās daļās šķeļošu aktualitāti. Proti, šķēlēja ir amerikāniete Šeilanija Pedija. Labu gribēdama, Pedija un viņas domubiedri vienu basketbola sabiedrības daļu sadzinuši vienā laukuma pusē, otru - otrā, un pa vidu laukuma centrā ir Latvijas pilsonība, kura, visticamāk, tiks piešķirta Pedijai. Strīda jautājums ir pavisam vienkāršs - dot vai nedot viņai Latvijas pasi? Pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem Latvijas labā pie mums nav nekas jauns, taču neiedziļināsimies šī formulējuma niansēs. Par un pret pilsonības piešķiršanai Pedijai pirmie galdā sit nacionālo un emocionālo latviešu lepnuma kārti, bet otrie - racionālo.
Pirmie kā argumentu nedot Pedijai pilsonību min iepriekšējo gadu pieredzi. Raug, viss, kas sieviešu basketbolā sasniegts, ir latvju zelteņu roku darbs. Gan uz olimpiādi pašas tika, gan uz pasaules čempionātu, gan Eiropā bija ceturtās. Cietākus argumentus ir grūti atrast, taču, kā jebkurai rungai, arī pilsonības jautājumam ir divi gali. Eiropā jau sen ir izplatīta parādība naturalizēt spēlētājus, it īpaši mazajās valstīs, kurās ir zināmas problēmas ar divpadsmit vienlīdz spēcīgu spēlētāju sagatavošanu izlases vajadzībām. Vienā no pēdējiem Eiropas čempionātu finālturnīriem saskaitīts, ka 11 no 16 izlasēm bija šādas spēlētājas. Latvijas izlase bija to piecu komandu vidū, kuras iztika bez palīdzības no malas. Ko tur noliegt, savs lepnums par šādu statusu ir, bet... Par rungas otro galu.
Vai šā brīža Latvijas izlasei ir pietiekama jauda, lai pietuvotos 2020. gada Tokijai? Teorētiski ir, bet praktiski... Praktiski tiek saukta talkā Pedija, kura ilgākā laika posmā jau ir apradusi ar Latvijas izlases pamatkodolu, arī ar galveno treneri Mārtiņu Zībartu.
Pavisam svaigi piemēri iz nacionālo izlašu pieredzes. No vīriešu izlases pēdējās spēles Podgoricā. Melnkalnei bija tāds spēlētājs kā Dereks Nīdhems. Ar Melnkalni viņam tik vien sakara kā pase. Respektīvi, naturalizēts spēlētājs. Ko viņš izdarīja minētajā spēlē? Pareizi, ne gluži vienatnē, taču tieši viņš bija tas, kurš liedza latviešiem prieku par finālturnīru (Nīdhemam 22 punkti). Pirms pāris gadiem tā pati vīru izlase Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā zaudēja slovēņiem. Slovēņi pēc tam kļuva par čempioniem, un viena medaļa tika Entonijam Rendolfam. Arī viņš vienatnē neapspēlēja latviešus (viņam 16 punkti un 9 atlēkušās bumbas) ar pašu Porziņģi sastāvā. Rendolfam līdzās bija Luka Dončičs un Gorans Dragičs. Trijotne cits citu papildināja, un mēs nekad neuzzināsim, kā Dončičs un Dragičs iztiktu bez Rendolfa, ja viņam nebūtu slovēņa pases. Toties zinām, ka slovēņi kļuva par čempioniem, bet latviešu sapņu izlase palika pie ratiem. Mazliet senāks notikums. No sieviešu Eiropas čempionāta, kurš savulaik notika Rīgā (2009. gadā). Toreiz pirms čempionāta latvietēm kaklā tika kārtas visu kalumu medaļas, taču... Ceturtdaļfinālā pagarinājumā zaudējām Krievijai, kuru no kauna paglāba jaunkrieviete Bekija Hemona, kura būtībā vienatnē nokārtoja Krievijai šo uzvaru...
Šogad Rīgā atkal notiks Eiropas čempionāts, un šī būs iespēja atkārtot 2007. gadā iespēto - vispirms tikt uz olimpisko kvalifikāciju un pēc tam arī uz olimpiādi. Lai tiktu uz kvalifikāciju, jābūt vismaz sestajām, un, kā liecina iepriekšējā pieredze, tikt uz kvalifikāciju ir nesalīdzināmi grūtāk nekā pēc tam uz pašu olimpiādi. Vai šā brīža Latvijas izlasei ir pietiekama jauda, lai pietuvotos 2020. gada Tokijai? Teorētiski ir, bet praktiski... Praktiski tiek saukta talkā Pedija, kura ilgākā laika posmā jau ir apradusi ar Latvijas izlases pamatkodolu, arī ar galveno treneri Mārtiņu Zībartu. Atmetot emocijas, auseklīšus, prievītes un citus latviskumus, ieslēdzam racionālo domāšanu un uz papīra uzliekam visas daiļavas, kuras skaitās saspēles veidotājas, un pretī noliekam vienu pašu Pediju. Skaitliski Pedijai ir tikai viena konkurente - Elīna Dikeulaku. Kvalitāšu ziņā - bez konkurences. Atceramies, ka šovasar Rīgā notiks Eiropas čempionāts, ka būs iespēja pietuvoties Tokijai, ka vairumā pretinieču sastāvu būs naturalizētas spēlētājas. Emocionāli labprāt turpinātu skatīties uz divpadsmit latvju blondīnēm, taču racionāli - ne mazāko iebildumu pret vienpadsmit blondām skaistulēm un jaunlatvieti Pediju. Neviens no variantiem negarantē nedz uzvaras, nedz izgāšanos, taču būs sajūta, ka lielo uzvaru dēļ ir izdarīts viss. Vismaz sieviešu izlasē.
Lai nebūtu tukša runāšana par Pedijas kvalitātēm, jāsit ar skaitļiem un tie ir pārliecinoši. Raug, 16 pamatturnīra mačos Pedija vidēji ik spēlē guva 16,2 punktus un tas ir piektais rādītājs visā turnīrā. Tāpat katrā spēlē Pedija izdarīja pa 5,4 rezultatīvām piespēlēm un tas ir septītais labākais rādītājs. Katrā mačā Pedija vidēji nozagusi pa 2,8 piespēlēm un tā jau ir otrā ailīte šajā rādītājā. Vidējā efektivitāte katrā spēlē - 18,3. Starp TTT spēlētājām - labākā, visā turnīrā - septītā.
