Gorkšs komentē savu demisijas pieprasījumu
Vairāku Latvijas Futbola federācijas (LFF) biedru iesniegtā prasība par ārkārtas kongresa sasaukšanu, kurā viens no jautājumiem būtu prasība par Kaspara Gorkša atstādināšanu no organizācijas prezidenta amata, ir atbilde uz viņa vēlmi attīrīt futbolu, paziņojumā pauda Gorkšs.
Portāls "Delfi" piektdien ziņoja, ka vairāki LFF biedri iesnieguši prasību par ārkārtas kongresa sasaukšanu, kurā mēģinātu gāzt Gorkšu no organizācijas vadītāja amata. Kā galvenais iemesls ārkārtas kongresa sasaukšanai tiek minēts tas, ka Latvijas izlasei vairāk nekā mēnesi nav galvenā trenera, nav apstiprināts 2019.gada budžets, taču tas jau tiek tērēts. Tāpat LFF joprojām esot slēgta, nevis caurskatāma organizācija, kā arī nav piesaistīts neviens ievērojams sponsors.
LFF apstiprinājusi, ka saņēmusi šādu vēstuli par kongresa sasaukšanu.
"Demisijas pieprasījums ir manu pretinieku atbilde uz manu vēlmi attīrīt futbolu no koruptīvām shēmām un netīriem darījumiem," situāciju skaidro Gorkšs.
"Šogad esam pieņēmuši daudz kvalitatīvāk izstrādātu federācijas budžetu, skrupulozi izvērtējot katra projekta lietderību un pievienoto ilgtermiņa vērtību Latvijas futbolam. Attiecībā pret mūsu biedriem un sabiedrību esam atvērta un caurskatāma organizācija, kas skaidro savus lēmumus un to kontekstu. Tas attiecas gan uz finansiāliem jautājumiem, gan nacionālās izlases trenera atlasi, gan sacensību sistēmas reorganizāciju un attiecībām ar mūsu sadarbības partneriem."
"Man ir liela motivācija celt Latvijas futbolu jaunā līmenī un pārliecība, ka varu mainīt iepriekš ierasto darba kārtību. Padošanās provokācijām nav manā dienas kārtībā. Tajā ir tikai soļi un darbi Latvijas futbola kopējai ilgtermiņa izaugsmei," akcentē LFF prezidents.
Par tālāko saistībā ar saņemto iesniegumu LFF informēs pēc tā izskatīšanas.
Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts pagājušā gada aprīlī, kad viņš ārkārtas kongresā vēlēšanās pārspēja Vadimu Ļašenko un Krišjāni Kļaviņu. Viņš amatā tika ievēlēts uz diviem gadiem, nomainot iepriekšējo prezidentu Gunti Indriksonu. Pēc statūtiem nākamās vēlēšanas paredzēts aizvadīt nākamā gada kongresā, tajā prezidentam iegūstot pilnvaras uz četriem gadiem.