Sports kā bizness

Gada nogale sportā ir ražas laiks. Runa ir par Latvijas sportu, jo decembrī valsts seifa sadaļā neparedzētiem izdevumiem tiek atrasts kāds lieks eiro, un tas tiek sadalīts sportistiem par tā sauktajiem izcilajiem sasniegumiem aizvadītajā gadā. Līdzīgi kā citos gados, arī šogad bija pa kādam izcilniekam, taču joprojām rodas iespaids, ka pie prēmiju pupa piesūcas ikviens, kurš metis kaunu krūmos un stājies garajā rindā pie kases lodziņa.

Par to, ka esošā prēmēšanas kārtība jau daudzus gadus ir izkropļota, arī pagājušajā gadā aizdomājās pat Izglītības un zinātnes ministrija. Tieši ministrijas gaiteņos atskārtuši, ka augstu sasniegumu sports nav jāieliek zināmos rāmjos, ka, piemēram, starp olimpiskajām spēlēm un, piemēram, makšķerēšanu nav liekama vienlīdzības zīme. Viens ir profesionāls sports, otrs - hobijs un atpūta upes vai ezera krastā ar šādām izklaidēm piestāvošajiem atribūtiem. Respektīvi, ministrija vēlējās sakārtot šo bardaku un ierosināja jaunu kārtību. Proti, lai gan saskaņā ar Sporta likumu naudas balvas var piešķirt tikai par izciliem sasniegumiem sportā, patlaban spēkā esošais normatīvais regulējums un sasniegumi, par kuriem Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas, sniedz maldīgu priekšstatu par to, kas Latvijā tiek uzskatīti par izciliem sasniegumiem sportā. Ierobežotu finanšu resursu apstākļos ir jānosaka prioritātes, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu pieejamo valsts budžeta līdzekļu izmantošanu tam paredzētajam mērķim. Līdz ar to izmaiņu pamatā ir sporta nozares vienošanās par naudas balvu piešķiršanas kritēriju būtisku paaugstināšanu, kā arī nepieciešamība sniegt sabiedrībai skaidru signālu, kas ir izcili sasniegumi sportā. Izmaiņas paredz paaugstināt naudas balvu piešķiršanas kritērijus, samazinot sacensību kategorijas, par kurām var tikt piešķirtas naudas balvas. Tāpat naudas balvas rosināts piešķirt tikai olimpisko sporta veidu disciplīnām un paraolimpiskā sporta veidiem un disciplīnām. Izmaiņas paredzētu arī to, ka naudas balvas piešķirtu tikai par sasniegumiem pieaugušo konkurencē, kā arī tiktu pārskatīti naudas balvu maksimālie apmēri, diferencējot tos atbilstoši izcīnītai vietai un sasnieguma nozīmīgumam. Piemēram, par uzvaru olimpiskajās spēlēs individuālajos sporta veidos sportisti varētu saņemt 100 000 eiro. Sudraba ieguvēji varētu pretendēt uz 75 000 eiro, bet bronzas medaļas īpašnieki - uz 50 000 eiro naudas balvām. Prēmijas saņemtu arī 4.-6.vietas ieguvēji attiecīgi 30 000, 20 000 un 10 000 eiro apmērā. Komandu sportā olimpiskajās spēlēs naudas balvu apmērs būtu trīs reizes lielāks nekā individuālajās disciplīnās.

Šie ierosinājumi galdā tika celti pagājušā gada novembrī, taču rādās, ka tie tā arī paliks uz papīra. Katrā ziņā gada laikā nekas nav dzirdēts par izmaiņām, un apliecinājums tam ir jaunākais saraksts ar prēmējamo sportistu uzvārdiem un summām. Neliels salīdzinājums. Pagājušajā gadā, kurš nebija olimpiskais, prēmijās tika sadalīti 398 344 eiro, bet šogad, olimpiskajā gadā, summa ir trīskāršojusies, kas pats par sevi ir tikai loģiski, jo viena olimpiskā medaļa krietni iztukšo valsts kasi. Tātad, par 2018. gadu sportisti par izciliem panākumiem jau ir sadalījuši 1 240 050 eiro, un šis miljons ar asti ir sadalīts 177 sportistiem, treneriem, personālam utt.

Protams, lielākais pīrāga gabals ir ticis vienīgajiem medaļniekiem, bobslejistiem Oskaram Melbārdim un Jānim Strengam par bronzu divniekos. Katram pa 67 430 eiro. Jāpiebilst, ka šajā summā ietilpst arī paredzētā prēmija par piekto vietu četriniekos. Vēl piekto vietu četriniekos izcīnīja Arvis Vilkaste un Daumants Dreiškens, un katrs par šo sasniegumu saņem 17 356 eiro. Kopumā bobslejistu katlā iekrita 252 106 eiro. Šajā katlā ietilps sportisti, treneri un apkalpojošais personāls. Zem viena jumta ar bobslejistiem sadzīvo skeletonisti, kuriem no Phjončhanas pīrāga atlēca 93 672 eiro. Tas par Martina un Tomasa Dukuru ceturto un piekto vietu. Protams, daudzi pukstēs, ka Dukuriem, it īpaši Martinam, ceturtā vieta ir kā pēdējā, taču ceturtā vieta olimpiādē ir ceturtā un par to kaut kas pienākas. Saliekot abus sporta veidus kopā, Latvijas bobsleja un skeletona federācija par Korejā sastrādāto tika pie 71 144 eiro lielas prēmijas. Saskaitām kopā visas summas - bobslejisti un skeletonisti no 1,2 miljonus lielā kumosa atkoduši vairāk nekā 410 tūkstošus. Nav žēl, jo uz šiem sporta veidiem nudien var attiecināt apzīmējumu izcili rezultāti. Šajā kategorijā var ielikt vēl vienu otru ziemas sporta veidu, bet, pārlasot visu prēmēto sporta veidu un sportistu sarakstu, jau daudzus gadus jāsadzīvo ar pārliecību, ka sports, kurš pārsvarā ir kā hobijs, tiek itin labi finansēts no valsts.

Lai kā orientieristi sevi pozicionētu un rautos uz olimpiskajām spēlēm, šis sporta veids nav olimpiskais, tāpat kā motokross, tāpat kā ūdens motosports, tāpat kā sporta dejas, taču, kā katru gadu, arī šiem sporta veidiem kaut kas atlec. It kā ne pārāk lielas summas (uz bobsleja un skeletona fona), taču, prēmējot šos sporta veidus, naudas prasītāji šādā veidā tikai parāda, ka viņiem minētie ministrijas ierosinājumi ir pilnīgi vienaldzīgi.

Raug, piemērs. Par pasaules taku orientēšanās čempionātā izcīnīto otro vietu stafetē Latvijas Orientēšanās federācijas sportistiem Kristapam Mierlaukam, Laurai Elīzai Lapiņai un Ilzei Lapiņai prēmijās plānots izmaksāt

4482 eiro katram. Viņu treneriem Normundam Narvaišam, Elīnai Mankai un Guntaram Mankam - katram pa 2241 eiro. Savā ziņā kļūst pat neērti bobslejistu priekšā, ka viņu izcilie panākumi ir vienā listē ar orientieristu izcilajiem sasniegumiem. Olimpiskā bronza un taku orientēšanās! Tikai orientieristi vien tikuši pie aptuveni 15 000 eiro, un tā viens desmits tūkstošu, otrs, trešais, un, skat, tā arī tā naudiņa saskrienas, bet sporta aprindu priekšnieki un puspriekšnieki nekautrējas rīkot akcijas, ka sportam nav naudas.

Kamēr sporta aprindās netiks noteiktas prioritātes, par kurām prēmēšanas kontekstā runā arī Izglītības ministrijā, tikām katru gada nogali vienā katlā liksim augstu sasniegumu sportu un izklaidi.