Par ko ir apvainojies Briedis un viņa komanda?

© f64

Dienu pirms došanās uz Čikāgu, kur Mairim Briedim gaidāma nākamā cīņa, pats bokseris un viņa komanda šodien rīkoja atklāto treniņu un preses konferenci. Treniņš kā treniņš, preses konference kā preses konference, taču ar vienu piebildi: pirms sākt runāt, no telpām tika palūgts iziet portāla Sportacentrs.com pārstāvjiem, jo tas kaitējis boksera karjerai, publicējot materiālus par Brieža bijušā menedžera Ala Siestas komentāriem. Par šo tēmu tika publicēti trīs materiāli.

Par ko tad šādā nežēlībā krita kolēģi no Sportacentrs.com? Lai katrs izdara savus secinājumus par Brieža komandas rīcību un izpratni par dažādu viedokļu publicēšanu, kuri ne vienmēr "glauda pa spalvai" sportistam.

1. publikācija.

Als Siesta asi kritizē Briež attieksmi, naudaskāri un skopumu

Alberts Hačuturovs jeb Als Siesta, kurš iepriekš kā menedžeris pārstāvēja Latvijas boksa zvaigzni Mairi Briedi, publiskā uzrunā tiešraidē sociālajā tīklā "Facebook" pārmeta Briedim nekorektu sadarbības uzturēšanu un pārtraukšanu, kā arī nevairījās no personīgiem apvainojumiem un pārmetumiem. Siesta uzskata, ka Briedis izvairījās noslēgt līgumu ar viņu, bet tagad, kad sasniedzis savus mērķus un piedalījies Supersērijā, vairs neuzskatot Siestu sev par vajadzīgu un izmetis no komandas. Brieža pārstāvis Raimonds Zeps portālam Sportacentrs.com, atbildot uz Siestas teikto, norādīja, ka nevēlas iesaistīties publiskos apvainojumos un savstarpējo lietu skaidrošanā.

"Mairis Briedis ir talantīgs bokseris - par to vispār nav jautājumu. Taču viņš ir mantkārīgs cilvēks. Runā par zvaigžņu slimību, bet nekā tāda," intervijā norādīja Als Siesta. "Karjeras sākumā viņam palīdzēja visi, ieguldīja laiku un naudu. Kad nonāca augšā, tad sāka domāt, kā atbrīvoties no cilvēkiem, kuri palīdzēja, lai nopelnītu pēc iespējas vairāk. Tāds ir tas jūsu leģendārais Briedis. Sāka strīdēties ar mani, sāka strīdēties ar Sandi Kleinu. Nezinu nevienu cilvēku, kuram tik daudz palīdzētu - apkārt bija sponsori, cilvēki, nauda, visa Latvijas valsts. Neviens neko neatteica. Šajā laikā viņā ieguldīju trīs reizes vairāk naudas nekā savā ģimenē, man ir sieva un divi bērni. Izdarīju daudz, lai viņu paceltu un padarītu par čempionu. Briedis ir kā meitene, kas dzīvo kopā ar oligarhu, bet tāpat skatās apkārt un meklē sev vēl kādu."

"Un tad man pateica: Al, paldies par ieguldīto darbu, savu darbu esi izdarījis un par to saņēmis pietiekami lielu naudu. Bet dabā tā nenotiek," teica Siesta, kurš sarunas laikā izteica draudus fiziski izrēķināties ar Brieža pašreizējo menedžeri Raimondu Zepu, paužot nožēlu, ka pats tagad neatrodas Rīgā un Zeps nav pa rokai. "Kā jums, idiotiem, var ienākt prātā, ka mums nav līguma. Esam likuši parakstus uz kopīgiem dokumentiem. Visa pasaule taču zina, kurš ir tavs menedžeris. Visa pasaule!"

"Vairākas reizes sēdējām pie galda un gribējām parakstīt līgumu. Teicu, ka varbūt pirms šīs cīņas? Nē, labāk pēc tam, viņš teica. Pienāk nākamā. Varbūt pēc šīs, ir viņa atruna. Beidzot pateica: nu davai, uztaisi līgumu, atnes, es paskatīšos. Pēc tam Mairis iedeva saviem advokātiem kaut kādiem. Atnesa uzlaboto versiju atpakaļ. Tur skaidri redzams, ka advokātam nav ne jausmas par boksa leksiku. Paskatījos un pateicu, ka tur ir viena liela putra. Mūsu sadarbības laikā Als Siesta ir izpildījis katru vienošanās punktu! Briedis dzīvoja kā kaķis pienā, kā oligarhs - PR, pasaules līmeņa treneri, labi sparinga partneri, nometnes, sponsori. Bet pēc tā visa viņš man aiz muguras aizbrauca uz Poliju, lai parakstītu līgumu ar citu menedžeri. Beigās gan tur nekas nesanāca. Pēc tam taisnojās, ka tikai ar poļu draugiem satikties aizbraucis. Un viņš ir policists!"

"Kleins ir ģeniāls treneris - viņš veltīja visu savu laiku, lai izveidotu bokseri, kurš bija ringā pret Usiku. Kleins zina Briedi kā atvērtu grāmatu - katru plusu un mīnusu, katru mazāko traumu. Viņš sastādīja programmas, bet Mairim atlika tikai trenēties. Taču Mairis nesaprata, ka tas ir komandas darbs. Ka esam mašīna, taču mašīnai ir nepieciešams benzīns. Viņš domāja, ka uz priekšu varam braukt ar ūdeni. Strādājām bez maksas. Tagad redzējām citu Briedi. Pretī taksists no Francijas, un te redzējām īsto Briedi, kurš neko nevar izdarīt. Kāds viņš bija pret Usiku un kāds tagad - tā ir milzu starpība," norādīja Siesta.

"Es tevi aizvedu uz boksa supersēriju. Es. Bet tu man aiz muguras dari sliktas lietas. Visa Latvijas boksa sabiedrība mani par to brīdināja. Uztaisīju tevi par čempionu, un pēc Usika cīņas teicu, ka josta atkal būs mūsu. Bet tu domā tikai par naudu. Kad cilvēki domā tikai par naudu, viņiem tās nekad nav. Visi zina, ka tev nav taisnība. Es esmu tīrs, man viss ir kārtībā. Es un Sandis tavā labā izdarījām tik daudz. Sandis beigās vairs nevarēja izturēt," teica Siesta, piebilstot, ka pēdējo Brieža pretinieku Brendonu Delorjē pēc nelieliem treniņiem uzvarēt varētu pat viņš pats.

"Man jau sen teica, ka Briedis piečakarēs. Lai gan kopā ar mani viņš nopelnīja šajā svara kategorijā neredzētu naudu. Kad viņš sapratīs, ka ar mani bija labāk, būs par vēlu. Tagad publiski varu teikt - ja Briedis atnāks un atvainoties, tad paņemšu viņu atpakaļ. Jo viņš ir talantīgs bokseris, un cilvēki ir pelnījuši vēl vienu iespēju. Bet tikai tad."

Siesta bija Brieža komandā jau tad, kad Mairis izcīnīja IBF starptautisko čempiona jostu 2016. gada sākumā. Siesta pārstāvēja Briedi pirms cīņām par WBC obligātā pretendenta pozīciju un WBC pasaules čempiona jostu, kā arī laikā, kad Briedis tika iekļauts Supersērijas astoņu dalībnieku sarakstā. Neilgi pirms jūlija cīņas Maskavā Brieža pārstāvis Raimonds Zeps publiski atklāja, ka Siesta vairs neesot Brieža menedžeris.

Brieža pārstāvis pauž nožēlu par Siestas ķeršanos pie personīgiem apvainojumiem

„Katram cilvēkam ir tiesības izteikt savu viedokli,” portālam Sportacentrs.com norādīja Raimonds Zeps, Maira Brieža pārstāvis, apstiprinot, ka iepazinies ar Siestas publiski izteikto. „Protams, mēs katrs izvēlamies formu, kā to pasniegt. Strādājot ar Siestu, tika sekmēta Brieža karjeras izaugsme, tas ir nenoliedzami, bet viņa piedāvātie sadarbības nosacījumi nākotnei mums vienkārši nebija pieņemami. Žēl, ka cilvēks to ir uztvēris tik ļoti personīgi.”

Zeps atteicās iedziļināties Siestas pārmetumos un apsūdzībās, norādot, ka nevēlas ne par ko publiski taisnoties un ka labprāt vēlētos savstarpēju jautājumu apspriešanā izvairīties no paziņojuma sniegšanas medijiem. Zeps uzsvēra, ka Siestas izteiktais ir tikai viņa paša viedoklis, savukārt uz jautājumiem par to, kāda tieši bijusi sadarbība ar Siestu, vai tā bijusi ar juridisku vienošanos un kādos apstākļos tā tikusi pārtraukta, Zeps nevēlējās atbildēt publiski.

2. publikācija

Briedim un viņa bijušajam menedžerim gaidāms tiesas process

Viena no Latvijas sporta 21. gadsimta lielākajām zvaigznēm Mairis Briedis būs iesaistīts tiesas prāvā, ja vien viņš neizvēlēsies atgriezties pie sarunu galda ar „Siesta Boxing Promotions” vadītāju Alu Siestu, cilvēku, kurš iepriekšējos gados darbojās kā Brieža menedžeris, Siesta atklāja portālam Sportacentrs.com. Siesta apsūdz Briedi savstarpējas vienošanās vienpusējā pārkāpšanā un apliecināja savu nolūku tiesā risināt veidu, kā Briedis pārtraucis sadarbību. Maira Brieža pārstāvji noraidīja apsūdzības kā „interpretāciju, kas ir tālu no realitātes”, un, ja Siesta vēlas lietas skaidrot tiesībsargājošajām iestādēm, Briedis to pieņem un nevairīsies no tiesas procesa, par kuru viņa pārstāvji jūtas ļoti droši.

Siesta vēlas tiesas prāvu, Briedis neiebilst

„Vispirms gribu paskaidrot, ka tas, ko izdarīju „Facebook” uzrunā, bija tikai sākums. Tās bija emocijas,” sarunā ar portālu Sportacentrs.com sacīja Alberts Hačaturovs, boksa pasaulē pazīstams kā Als Siesta. „Taču negrasos pie tā apstāties, tāpēc tagad runāsim konkrēti. Saskaņā ar iepriekš noslēgto vienošanos joprojām esmu Brieža menedžeris un mūsu sadarbība bija atrunāta uz turpmākajiem gadiem. Varu publiski apliecināt, ka meklēšu taisnību Latvijas tiesā, vēršoties pret Mairi Briedi par sadarbības nosacījumu vienpusēju pārkāpšanu. Vai esmu drošs par šādu rīcību? Absolūti! Tas nav vienas dienas process, bet viss jau notiek.”

Maira Brieža pārstāvis Raimonds Zeps portālam Sportacentrs.com deva šādu atbildi: „Mēs nevēlamies iesaistīties publiskā veļas mazgāšanā. Uzskatām, ka laiks visu saliks pa plauktiņiem. Siestas publiski izteiktie apvainojumi ir viņa paša interpretācija, kas ir tālu no realitātes.”

Uz jautājumu, vai Briedis būs gatavs piedalīties tiesas prāvā, Zeps atbildēja šādi: „Ja Siesta vēlas uzsākt tiesas prāvu, mēs atbalstām, ka viņš savas pretenzijas izsaka tikai un vienīgi tiesas veidā. Ja viņš griezīsies tiesā un iesniegs prasību pret mums, tad lai tā būtu, darīsim tā!”

Mairis Briedis pats par šo tēmu izteikties nevēlējās. Savukārt Zeps, uzzinājis Siestas nolūkus vērsties tiesā, nevēlējās iztirzāt konkrētus apvainojumus un situācijas apstākļus, kā arī sniegt jelkādu raksturojumu par Siestas lomu Brieža karjerā un dzīvē pēdējā pusgada laikā. Kā noprotams, tas tādēļ, ka šie argumenti varētu tikt izmantoti tiesas procesā. Arī Siesta izteicās, ka visus sava advokāta apkopotos materiālus nevar publiskot, taču viņš ļoti labprāt dalījās savā versijā par pēdējā laika notikumiem.

Siesta apstiprināja, ka eksluzīvs līgums starp viņu un Briedi oficiāli noslēgts netika, taču tikuši apspriesti dažādi līguma varianti, un Siesta arī portālam Sportacentrs.com uzrādīja Brieža pārstāvju atsūtīto līguma piedāvājumu, kā arī e-pasta sarakstes par to. „Šeit arī ir Brieža kļūda,” sacīja Siesta. „Viņš uzskata, ka, ja nebija parakstīta oficiāla līguma, tad viņš var darīt, ko vēlas. Tā nav. Mums bija vienošanās par kopīgu sadarbību, kas risinājās jau vairākus gadus, tā tika apstiprināta mutiski un redzama arī mūsu sarakstē. Boksa pasaulē visi zināja, ka es darbojos kā Brieža menedžeris, es viņam organizēju cīņas, es liku parakstus uz viņa cīņu līgumiem, viņš mani aicināja pārstāvēt sevi publiski preses konferencēs. Kā par to var strīdēties?” Viņš arī norādīja, ka līdzīga prakse starp bokseri un menedžeri bez rakstiska līguma ir ierasta lieta boksā, tā sadarbojas arī, piemēram, Tonijs Beljū ar promouteru Ediju Hērnu.

Siesta norādīja, ka jau vairākus mēnešus iepriekš sācis apsvērt savas iespējas vērsties tiesā pret Briedi un nolīdzis advokātu Latvijā, ar kuru kopā apzināti lietas materiāli un tiek gatavota prasība. „Briedis ļoti labi zina, ka es kārtoju viņa finansiālos dokumentus un es tos ļoti labi pārzinu. Viņš ļoti labi zina, ka taisnība ir manā pusē, tādēļ ne viņš, ne Raimonds Zeps nevēlas neko publiski teikt,” apgalvoja Siesta ar sev raksturīgo pašpārliecinātību. „Ja es uzaicinātu abus Rīgā uz publisku diskusiju, uz preses konferenci, lai pastāstītu visiem, kas īsti notiek un atrastu kopsaucēju, vai viņi atnāktu? Protams, ka nē. Viņi saka, ka nevēlas publisku skandālu. Es arī nevēlējos. Bet kas cits atliek, ja es martā no medijiem uzzinu, ka mans bokseris ar Kalli Zauerlandu aizmuguriski vienojies par cīņu, pēc tam vairs neatbild uz komunikāciju un vasarā paziņo medijiem, ka es vairs neesmu viņa menedžeris? Līdz pat šim brīdim neesmu saņēmis ne rakstiski, ne mutiski ziņu no Brieža vai viņa pārstāvja, ka mūsu sadarbība ir beigusies. (Raksta turpinājumā minētie avoti šo apgalvojumu gan apstrīd, attiecīgi arī var pieņemt, ka Siestam par Brieža nākamo pretinieku nebija jāzina - aut.p.) Līdz ar to uzskatu, ka tā turpinās un viņš pārkāpj tās noteikumus. Privātas komunikācijas mums vairs nav, tad nu iesim uz tiesu. Bet nedomāju, ka līdz tiesai nonāks, jo Brieža advokāts jau arī nav muļķis. Paredzu, ka viņi tomēr atgriezīsies pie sarunu galda, jo zina, ka tiesā zaudēs,” pašpārliecināti apgalvoja Siesta. Brieža pārstāvju vidū savukārt bija nojaušama pretēja noskaņa.

Siesta apgalvo, ka likums ir viņa pusē, tāda pati nostāja sagaidāma arī no Brieža komandas. Portāls Sportacentrs.com pēc teorētiska viedokļa vērsās pie jurista Āra Kakstāna, portāla „Jurista vārds” tieslietu redaktora, kurš pētījis arī vairākas sporta lietas. Viņš paskaidroja, ka Latvijas civiltiesa šāda veida prasību noteikti pieņemtu un, lai arī bez konkrēta savstarpēji parakstīta oficiāla līguma šādā prāvā daudz labākā situācijā būtu sportists, arī aģenta/menedžera prasība nebūtu bezcerīga, un viss būtu atkarīgs no iesniegtajiem lietas materiāliem. Plašāk šī tēma iztirzāta „Sportacentrs.com” sadaļā „Vienos Vārtos”, kur jurists paskaidro, kā šī lieta varētu izskatīties praksē un kādos apstākļos aģenta/menedžera prasība varētu tikt apmierināta, kā arī norāda, ka saredz pamatu Brieža pusei vērsties tiesā pret Siestu par goda un cieņas aizskaršanu, kā arī reputācijas nomelnošanu.

Kas notika Brieža komandā pēc zaudējuma Usikam?

Līdz pat 20. jūlijam, kad Raimonds Zeps intervijā pieminēja, ka Briedis vairs nesadarbojas ar Siestu, arī portāls Sportacentrs.com, balstoties uz publiski pieejamo informāciju un komunikāciju ar Brieža komandu, uzskatīja, ka Siesta ir Brieža menedžeris. Par pārmaiņām uzzinājām tikai tieši pirms Brieža un Delorjē cīņas, attiecīgi arī visās publikācijās pēdējā pusgada laikā mūsu portālā viņš tika raksturots tieši šādi. Brieža pārstāvji ar iebildumiem pie portāla vadības nevērsās, taču tagad tiek apgalvots, neprecizējot konkrētu datumu, ka sadarbība ar Siestu bijusi jau pārtraukta.

Neko sīkāk Zeps par šīs sadarbības pārtraukšanas apstākļiem un datumiem paskaidrot nevēlējās, kamēr Siesta labprāt pastāstīja savu skatu punktu. Siestas vienīgais lūgums bija publikācijā neiekļaut trenera Sanda Kleina aiziešanas apstākļus. ”Pēc cīņas ar Usiku kopā ar Briedi, Zepu, Sandi Kleinu un viņa komandu mums bija vakariņas ar WBC prezidentu Maurisio Sulaimanu. Viņš, visiem dzirdot, apstiprināja, ka Briedis paliks kā pirmais numurs WBC rangā un būs nākamais titula pretendents,” sacīja Siesta. „Pēc tam sacīju Briedim, ka labākais risinājums tagad ir apmēram maijā noorganizēt cīņu Arēnā Rīga, un es tajā sarunāšu tev honorāru ap 100 tūkstošiem eiro. Briedis teica, ka vēlas padomāt. Par ko tieši padomāt, brīnījos.”

„Tad man cilvēki sāka stāstīt, ka Kalle Zauerlands bijis Rīgā un runājis ar Briedi aiz manas muguras. Viņam sarunāta vieta Supersērijas finālā „undercard”, turklāt Kalle esot solījis, ka tieši Briedis, nevis Usiks finālā cīnīsies ar Gasijevu. Usiks nebraukšot uz Maskavu, atteiksies no fināla Krievijā, tad nu Mairis būs finālā. Zvanīju Briedim un teicu: „Tiešām esi tāds muļķis, ka noticēji? Kurš ies uz tavu cīņu pret Gasijevu? Usikam ir divas čempiona jostas, visi grib viņa un Gasijeva cīņu.””

Portāla Sportacentrs.com vairāku dienu ilgie mēģinājumi sazināties ar Zauerlendu nebija sekmīgi, un viņa preses pārstāvis šodien deva atbildi, ka Zauerlands ir atvaļinājumā un būs pieejams tikai nākamās nedēļas izskaņā.

„Taču Briedis bija alkatīgs. Kad kāds piesauc lielāku naudu, tad viņš tālāk vairs neklausās,” turpināja Siesta. „Ar viņu nevar runāt par finansēm un izdevumiem, tad viņš vienmēr meklē veidu, kā aiziet no istabas. Kad uzzināju par tikšanos ar Kalli, prasīju Mairim, vai viņš tiešām grib man aiz muguras sarunāt cīņu. Viņš tikai neveikli atrunājās, ka es jau neko, tad nu arī dusmīgi pateicu, ka tā nav taisnīgi - ka es viņu uzliku uz lielā boksa skatuves un padarīju par to, kas viņš ir tagad. Runāju ar viņu dusmīgi, droši vien aizsvilos, lamājos. Bet ja man būtu licies, ka tas Briedim ir īstais ceļš, es taču būtu to ieteicis. Bet es ticēju Brieža spējām atkal kļūt par čempionu, biju sācis pārrunas par viņa ienākšanu Anglijas tirgū, kas varētu novest pie sadarbības ar Ediju Hērnu. Taču Briedis gribēja naudu šeit un tagad.”

Siesta paskaidroja, ka tad no citiem avotiem uzzinājis, ka 17. martāBriedis kopā ar Zauerlandu rīko preses konferenci. „Nezināju, ko tieši viņi jau sarunājuši. Protams, devos uz pasākumu, un variet iztēloties, kas notika? Mani preses konferencē nemaz neielaida. Apsargi paskaidroja, ka pasākuma rīkotāji norādījuši, lai Als Siesta netiktu ielaists,” sacīja Siesta. „Tie bija apsargi, kurus izmantojām arī iepriekšējo pasākumu rīkošanā, viņi mani labi atcerējās, ieraudzīja un pateica, piedod, mums pateikts, ka tevi nedrīkst ielaist.” Brieža pārstāvis Zeps norādīja, ka par šo situāciju viņam nav komentāru.

Pēc tam Siestam bijušas pāris strīdu pilnas diskusijas ar Mairi, kurās viņš draudējis iegāzt Briedi, sarūpēt viņam problēmas un panākt savu taisnību. „Pēc tām liku Briedim mieru, nolīgu advokātu Latvijā un ļāvu viņam darboties, lai sagatavotu lietu. Jūlijā medijos redzēju Zepa citātu, ka vairs neesmu Brieža menedžeris, uz to nolēmu atbildēt publiski „Facebook” video. Līdz pat šodienai (astotā augusta rītam) nekādas komunikācijas no Brieža puses ar mani nav bijis, neviens no viņiem man pateicis acīs, ka uzskata sadarbību par pārtrauktu, to es varu apgalvot 100% kategoriski.”

Briedim Lietuvā tika apturēta boksera licence. Siestas paziņu rīcība?

Jā, pret Briedi Lietuvas boksa federācija ir ierosināta lieta - šo faktu neapstrīd neviena iesaistītā puse, taču atšķiras versijas, kā, cik pamatoti un vai vispār pamatoti tas noticis. Siesta apgalvoja, ka „Briedis savā naudaskārē nodeva” ne tikai viņu, bet arī Lietuvas boksa federāciju, konkrētāk gan nepaskaidrojot, kāpēc Briedis nevarēja izvēlēties citas valsts boksera licenci un kādus labumus Lietuvas boksam deva Brieža cīnīšanās ar šīs valsts licenci. Briedis bija piedalījies savas karjeras lielākajās cīņās ar Lietuvas boksera licenci, kas saistīts ar formālu licences prasību izpildīšanu, un Lietuvā tās izpildīt bija parocīgāk un izdevīgāk nekā Latvijā, ar kuras licenci Briedis startēja iepriekš. Tas - startēšana ar Latvijas licenci - mainījās pēc Siestas ierašanās komandā, jo viņš prata bez liekām problēmām izkārtot Briedim licenci Lietuvā. Taču cīņu šovā Maskavā Briedis piedalījās ar Austrijas licenci, apgalvoja Siesta, jo Briedis bija palicis bez Lietuvas licences.

Siesta notikušo izklāstīja šādi: pavasarī viņš apstrīdējis, kā Briedis gatavojas piedalīties Supersērijas „undercard” cīņā un iesniedzis Lietuvas boksa federācijai lietas materiālus, uzsākot legālu strīdu. Lietuvieši to izskatījuši un atzinuši, ka ir pietiekams pamats uzsākt lietu, uz kuras izskatīšanas laiku Brieža licence tikusi apturēta. Portālam Sportacentrs.com šo faktu apstiprināja arī Lietuvas Profesionālajā boksa līgā (LPBL), kas ir Eiropas Boksa savienības (EBU) locekle un atbildīga par licenču izsniegšanu un kas Brieža licences izsniegšanas gaitā no viņa komandas uzturējusi sakarus tikai ar pašu Siestu.

„Pirms pāris gadiem Mairis Briedis ieguva Lietuvas boksera licenci, ar kuru viņš piedalījās vairākās cīņās,” apstiprināja LPBL viceprezidents Dmitrijs Meļņikovs. „Taču cīņu šovā Maskavā, šī gada jūlijā, viņš ar Lietuvas licenci vairs nepiedalījās. Kādēļ notika šādas pārmaiņas? Saskaņā ar mūsu federācijas statūtiem Briedim tika apturēta Lietuvas boksa licence. Pēc licences apturēšanas mēs izsūtījām attiecīgo informāciju citām Eiropas boksa federācijām, bet Briedis acīmredzot saņēma citas valsts licenci, lai varētu cīnīties Maskavā, man nav oficiālas informācijas, kura valsts tā bija. Vai tas bija saskaņā ar EBU noteikumiem? Redziet, mēs esam maza federācija, ko mēs daudz varējām iebilst?” Viņš arī apstiprināja, ka Siesta bijis iniciators tam, ka Briedis licences iepriekšējām cīņām saņēmis Lietuvā, taču uzsvēra, ka Brieža cīnīšanās ar Lietuvas licenci viņa pārstāvētajai organizācijai praktiski nekādu finansiālo labumu nesniedza, tiesa, Meļņikovs nepieminēja faktu, ka Brieža pārstāvji pēc paziņojuma par licences apturēšanu aicinājuši Lietuvas licenci anulēt.

Siestas teikto par to, ka viņš nav nekādā veidā ticis informēts par sadarbības pārtraukšanu, apstrīd teikums Lietuvas Profesionālās boksa līgas prezidenta vēstulē (kuru apskatīja arī portāls Sportacentrs.com), kurā prezidents Brieža licences apturēšanas sakarā min, ka Siestas iesniegtajā prasībā norādīts, ka ar viņu (menedžeri) pārtrauktas attiecības mutiskā veidā, nepaskaidrojot iemeslu, kas arī ir Siestas prasības un Lietuvā ierosinātās disciplinārlietas pamatā.

No LPBL vēstuli par Brieža licences apturēšanu saņēma arī Latvijas Profesionālās boksa federācijas (LPBF) prezidents Andrejs Ahmedovs, viņš apstiprināja portālam Sportacentrs.com: „Redziet, bokseris ar savu licenci pārstāv attiecīgo federāciju, kas savukārt rūpējas par savu reputāciju. Tad nu arī licences apturēšana ir federācijas iekšēja lieta, par ko lemj viņi paši. Manuprāt, arī boksera un menedžera attiecības ir viņu pašu iekšēja lieta, kuru ne vienam, ne otram nevajadzētu risināt publiski.”

Jāpiemin, ka Ahmedovam pirms pāris gadiem bija publisks konflikts ar Siestu par cīņas Briedis-Durodola organizācijas jautājumiem, un toreiz cita Latvijas boksa federācija (LBF) norādīja, ka Siesta mēģina apiet noteikumus un draudējis Ahmedovam. „Jā, Mairis izmantoja Lietuvas licenci, par ko viņam toreiz prasīju - nu kāpēc tā vajag?,” sacīja Ahmedovs. „Taču mēs tāpat ar viņu lepojamies un palīdzam, kad nu vajag, lai arī viņš neizmanto Latvijas licenci.” Jāpiemin, ka citas valsts licenci, saskaņā ar EBU statūtiem, var izņemt tikai ar boksera valsts federācijas piekrišanu.

Briedim licence tika kārtota pirms katras nākamās cīņās, taču Ahmedovs, kura vadītā federācija atbildīga par boksera licenču izsniegšanu Latvijā, norādīja, ka licences tik un tā tiek izsniegtas uz gadu, nevis vienu konkrētu cīņu: „Licenci izsniedzam uz gadu. Mēs neesam unikāli, darbojamies pēc EBU statūtiem un paraugiem. Tāpēc arī uzsveru, ka Briedim licence Lietuvā tika nevis atteikta vai atņemta, bet apturēta, iesaldēta.”

Arī Meļņikovs nevēlējās plašāk diskutēt par Siestas izteikumiem par Brieža licences maiņu, taču Siesta gan nebija skubināms uz EBU statūtu citēšanu: „2013. gada pieņemtajos EBU statūtos ir punkts, ka federācija nedrīkst iejaukties citas federācijas lēmumu pieņemšanā un iekšējo konfliktu risināšanā. Ja Austrija izdeva Briedim licenci tikmēr, kamēr Lietuvā izskatīja viņa lietu, tas ir EBU pārkāpums. Taču EBU prezidents nevēlējās konfliktu ar Zauerlandu pirms Supersērijas fināla, tāpēc arī neko neteica.”

Publiski pieejamajos EBU statūtu fragmentos gan tieši šādu punktu nevar atrast, turklāt norādīts, ka finansiāli vai līgumsaistību strīdi nevar būt par iemeslu licences diskvalifikācijai, un izņēmumi pieļaujami tikai ar EBU padomes lēmumu. Tiesa, minēts, ka licenci var apturēt medicīnisku iemeslu dēļ, dopinga pārkāpumu dēļ, kā arī kriminālsoda dēļ. Boksa pazinēji, kuri vēlējās palikt anonīmi, gan norādīja, ka boksa licenču jautājums ir ļoti nesakārtots un arī dažādu federāciju statūti ne vienmēr tiek konsekventi ievēroti. Jāpiemin, ka arī LPBL statūti organizācijas mājaslapā nav pieejami.

Stāsts par Lietuvas un Austrijas licencēm gan ir tikai neliela daļa no šīs situācijas, kurās abas puses vismaz publiski ir ļoti pārliecinātas par savu taisnību. Vai līdz tiesai patiešām nonāks, vai arī kāda puse „piebremzēs” un lūkos panākt vienošanos vai arī vienkārši klusi nolīdīs maliņā? Atkārtojot Brieža pārstāvja Zepa paziņojuma fragmentu, gan jau „laiks saliks visu pa plauktiņiem”.

3. publikācija

Kādas būtu Siestas izredzes bez rakstiska līguma uzvarēt tiesas prāvu pret Briedi?

Pasaules čempiona jostas ieguvējs WBC versijā, viens no Latvijas populārākajiem sportistiem Mairis Briedis pret Latvijas sabiedrībā maz zināmo Albertu Hačaturovu jeb Alu Siestu - kura teiktais izraisa lielāku ticību? Taču tiesā ticības vietā tiktu izskatīti abu pušu iesniegtie lietas materiāli, un, lai arī rakstiska līguma neesamība Siestas prasībai būtu milzīgs mīnuss, tas nenozīmē, ka viņam nebūtu izredžu uzvarēt tiesā. Jurists Āris Kakstāns, kurš pētījis vairākas ar sportu saistītas tiesas prāvas, paskaidroja, kā tiesas process varētu izskatīties, kādas tieši prasības Siesta varētu veikt, ko viņš varētu pieprasīt no Brieža un kādus pierādījumus viņš varētu iesniegt. Taču - Briedim esot pamats uz Siestas rīcību un publiskajiem izteikumiem un apvainojumiem celt savu prasību par neslavas celšanu un apmelošanu.

Latvijā nepastāv tāda lieta, kā savstarpēju līgumu starp aģentu/menedžeri un sportistu iesniegšana vai apstiprināšana centralizēti. Dažādām sporta federācijām var būt savas prasības par aģentu un komisijas līgumu reģistrēšanu, piemēram, Latvijas Basketbola savienība (LBS) pavisam nesen pieņēma noteikumus, ka basketbola aģentam, kurš vēlas strādāt Latvijā, jāreģistrējas LBS Aģentu reģistrā, citu dokumentu starpā norādot spēlētājus, kurus viņš ir tiesīgs pārstāvēt uz līguma pamata.

Latvijas boksā šādu regulējumu nav, savukārt Latvijā valsts līmeņa līgumu reģistra vispār nav un līgumi nevienai iestādei nav jāiesniedz, skaidroja Sportacentrs.com uzrunātais neatkarīgais eksperts Āris Kakstāns, izdevuma „Jurista Vārds” tieslietu redaktors, raksturojot situāciju tīri no teorētiskā viedokļa starp aģentu X un sportistu Y. „Padomju laikā līgumi virs noteiktas summas bija jātaisa rakstiski, tagad ir pilnīga brīvība par jebkuru summu. Attiecīgi aģents, kurš vēlas tiesas ceļā saņemt naudu, lai gan nav rakstiska līguma, ir sliktākās pozīcijās, taču - ne bezcerīgās.”

Vai aģents/menedžeris var iesūdzēt tiesā sportistu? „ Jā, formālu tiesas procesu var uzsākt. Tiesas ir pieejamas jebkuram, kā to paredz Civilprocesa likuma pirmais pants („Katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Personai, kas griezusies tiesā, ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.”),” norādīja Kakstāns, paskaidrojot, ka principā katrs var iesniegt prasību pret kādu citu personu un prasīt tiesai jautājumu atrisināšanu, pieprasot vai nu vienošanās atzīšanu, vai tās pārkāpšanas dēļ nodarītos zaudējumus vai morālo kaitējumu. „Tas principā atkarīgs no prasītāja iztēles, prasīt var ļoti daudz,” tika norādīts.

Galvenais izaicinājums parasti ir noformēt lietas materiālus atbilstoši tiesas prasībām un samaksāt valsts nodevu. Minimālā valsts nodeva ir 70 eiro, bet lielākām prasībām tā būs mērāma jau tūkstošos. „Piemēram, lai celtu prasību par 100 tūkstošiem, jāiemaksā nedaudz virs 2.3 tūkstošiem eiro. Ja lietu zaudē, nodevu neatmaksā.” Interesanti var dažādus scenārijus izmēģināt simulēt šeit.

„Prasību var celt sākot no vienkārši sadarbības vai notikuma fakta fiksēšanas, vai prasot "atzīt līgumu par noslēgtu", "piedzīt zaudējumu", utt. Tas atkarīgs no neapmierinātās puses stratēģijas (cik daudz naudas un laika gatavs veltīt tiesas procesam). Mazāk par gadu caur standarta tiesvedību vienu lietu ļoti retos gadījumos izdodas izskatīt, parasti jārēķinās ar vairāk nekā gadu,” skaidroja jurists. „Būtībā jebkurš konkrētā sportista dzīves ceļā satikts cilvēks varētu sākt domāt, ka ir palīdzējis viņam sasniegt virsotnes un prasīt procentus par sevis izdomātiem kritērijiem. Tas viss robežojas ar morāli ētisko pieklājību, ka par labu darbu pasaka paldies, utt.” Senāk bijusi prasība, ka pirms došanās uz tiesu vismaz trīsreiz jāsazinās ar otru pusi, bet tagad pirmstiesas strīda risināšanas process kā prasība ir ļoti retā lietā.

Līdz ar to skaidrs, ka Siestam prasību iesniegt nav lielu problēmu. Problēmas toties būtu tajā uzvarēt. Savu vērtējumu izteica neatkarīgais eksperts Kakstāns, joprojām vērtējot nevis Brieža un Siestas pagaidām neskaidro lietu, bet gan sportista Y un aģenta X konfliktu: „Labākajā gadījumā tas būtu 50/50. Cik zinu, līdz šim ļoti maz gadījumos kādam ir izdevies vispār pierādīt (arī ne sportā) no mutiskas vienošanās vai sarakstes. Bez rakstiska papīra (vai e-dokumenta) vai arī vairāku liecinieku klātbūtnē veikta „rokasspiediena", kur abas puses konkrēti vienojušās par sadarbības noteikumiem (termiņi, summas, izpildāmie darbi, apmaksas kārtība), izredzes ir visai apšaubāmas. Pat ja paspiestu roku miljons skatītāju priekšā ar tekstu "mēs sadarbosimies" vai tamlīdzīgi, tas ir pārāk nekonkrēti un grūti iedomāties ka Latvijā kāds tiesnesis šādu prasību apmierinātu. Grūti iedomāties sadzīvisku situāciju, ka aģents un sportists sarunātos vai sarakstītos ar tādiem apzīmējumiem, kā "ar šo esam vienojušies par ekskluzīvu pārstāvniecību" vai "no manas algas turpmāko trīs gadu laikā atdošu tev 1% no katra mēneša maksājuma".”

Taču Kakstāns atzina, ka, ja aģenta rīcībā būtu kaut viens maksājums uz savu bankas kontu ar atzīmi „aģenta komisija” vai tamlīdzīgi, tad tiesnesis to vērtētu jau daudz nopietnāk: „Latvijas Civilprocesa likums paredz plašas iespējas iesniegt pierādījumus visdažādākajos veidos, ko tiesnesis konkrētā situācijā tad vērtētu. Katram ir jāpierāda savu apgalvojumu pamatojums, kas nozīmē - rakstisks un konkrēts līgums ir vislabākais veids, kā pierādīt panākto vienošanos. E-pasta sarakstes un cita saziņa var palīdzēt pierādīt kādu apgalvojumu, bet tur atkal daudz atkarīgs no tiesneša vērtējuma. Ja es būtu aģents, kurš tic ka sportistam būtu jādod man kaut kādi procenti par savas karjeras veicināšanu, tad es atsauktos uz Civillikuma 1474.pantu - līgumam nav jābūt rakstiskam: "Darījuma dalībnieki var noslēgt to notāriālā vai Bāriņtiesu likumā paredzētā vai privātā kārtībā, apmierināties ar mutisku vienošanos vai sastādīt rakstisku aktu, slēgt darījumu liecinieku klātbūtnē vai bez tiem, kā arī darīt to atklātībai zināmu vai ne. Šis noteikums neattiecas uz tiem gadījumiem, kuros likums prasa noteiktu darījuma noslēgšanas kārtību."

Jāpiemin, ka Brieža publiski pieejamajā amatpersonas deklarācijā par 2017. gadu norādīts, ka viņš no „Siesta Boxing Ltd” saņēmis 300 tūkstošus dolāru, kas, visticamāk, ir honorārs par aizvadītajām boksa cīņām.

Siesta pārstāvējis Briedi vairākos publiskos pasākumos, ieskaitot preses konferencēs, un apgalvo, ka viņa paraksts ir uz vairākiem līgumiem par Brieža cīņām, kuras organizējis viņa uzņēmums „Siesta Boxing”. Cik liela nozīme tam varētu būt viņa prasības izskatīšanā? „Minimāla,” norādīja Kakstāns. „Tas var pierādīt, ka cilvēki bija savstarpēji pazīstami un varbūt uzticējās. Pilnvarojuma attiecības vai civillikumā lietotā "neuzdotās lietvedības" teorija apstājas vietā, kur komisijas saņemšanai tāpat vajag papildus vienošanos. Respektīvi, parakstoties cita cilvēka vietā, Tu nepadari sevi par viņa aģentu vai menedžeri. Cita lieta, ka ir tiesības prasīt ar pilnvarojuma izpildi saistīto izdevumu atmaksu (pildspalvas iegāde, papīrs, printeris, varbūt arī jurista piesaiste, transports). Ja ir līgums par kādu iepriekš notikušu boksa cīņu, kur ir atzīme „ Brieža menedžeris”, un tur ir Siestas paraksts, arī tas nav nekāds izšķirošs pierādījums, taču var tikt izmantots citu pierādījumu pamatošanai.”

Svarīgi var izrādīties arī tas, vai aģents saņēmis ziņu par sadarbības pārtraukšanu. Kakstāns norādīja, ka tiesa klusēšanu parasti uzskata kā piekrišanu: „Primitīvs piemērs- ja man ir RIMI klienta karte un es saviem draugiem pasaku, ka vairs to neizmantoju un vairs neesmu RIMI klients, bet veikalam šo informāciju nesniedzu, tāpat skaitās, ka piekrītu būt RIMI klients. Sportista un aģenta attiecībās tas gan ir daudz sarežģītāk, it sevišķi bez rakstiska līguma ar skaidru termiņu, taču, ja var apliecināt, ka paziņojums par sadarbības pārtraukšanu nav saņemts, tas var spēlēt lomu lietas izskatīšanā. To apliecināt un pierādīt gan ir grūti.”

Taču šajā situācijā viss var notikt arī pretējā virzienā, un atsevišķi signāli no Brieža komandas liecina, ka arī Siestam varētu nākties atbildēt tiesībsargājošajām iestādēm. Konkrētāk tas netiek paskaidrots, taču Kakstāns norādīja uz acīmredzamo - goda un cieņas aizskaršanu, kā arī apmelošanu.

„Redzēju to „Facebook” video, tajā noteikti var atrast pamatu, uz kura Briedis varētu celt prasību tiesā pret Siestu,” sacīja jurists. „Tā var būt gan atsevišķa prasība vai atbilde uz Siestas ierosināto - tas jau atkarīgs no sportista advokāta stratēģijas. Tam, kurš iesniegtu pirmais, izšķirošas nozīmes nebūtu, un iespējams, ka tiesa tāpat nolemtu abas prasības sapludināt kopā un izskatīt reizē. „Facebook” video var kalpot kā pierādījums, taču tiesā ir formālas prasības, kā to iesniegt, nepietiek, ka vienkārši lejupielādē un nodod tālāk.”

Arī publiskas apsūdzības un apvainojumi medijos var kļūt pamata prasībai par apmelošanu un neslavas celšanu - ja kāds intervijā izsakās, ka cits cilvēks ir zaglis vai krāpnieks, bet tiesa šādu spriedumu nav pasludinājusi, tad tas ir pamats vērsties tiesā. „Amerikā šādi tiesas procesu norisinās nemitīgi. Mums ir nedaudz atšķirīga sistēma, turklāt arī cilvēki nav pieraduši tiesāties un īpaši nevēlas to darīt,” sacīja Kakstāns. Šajā gadījumā gan svarīgi būtu, vai Siesta ir Latvijas rezidents un vai lietā, par ko apsūdzēts, bijis Latvijā, un var izrādīties, ka apsūdzība pret viņu jāceļ citas valsts tiesā.

Portāls Sportacentrs.com ir iepazinies ar atsevišķiem materiāliem (līguma melnrakstiem gan no Siestas, gan Brieža puses, arī e-sarakstes par to), ko Siesta gatavojas izmantot tiesā, taču portālam nav tiesību tos pārpublicēt, tāpat arī portāls atturas no jebkādu prognožu izteikšanas par tiesas prāvas vai prāvu potenciālo iznākumu. Tāpat arī Brieža pārstāvis Raimonds Zeps nevēlējās iztirzāt atsevišķas detaļas par pēdējā pusgada komunikāciju ar Siestu - kā noprata portāls Sportacentrs.com, tad šīs detaļas ir argumenti, kuri varētu tikt izmantoti tiesā un attiecīgi nav piemēroti publicēšanai.

Rezumējot apspriesto tēmu, Kakstāns norādīja, ka, ja Siesta vērsīsies tiesā, tad Latvijas tiesu sistēmai tas būs liels ieguvums, jo būs iespēja beidzot izskatīt šāda veida lietu. Līdz šim sportistu un viņu pārstāvju/aģentu/treneru utt. juridiski strīdi bijuši reti, un rastos jauns precedents. Tas no jurista viedokļa. Vai arī no Latvijas sporta viedokļa šeit būtu jelkāds ieguvums - tas jau pavisam cits jautājums.