BK “Ventspils” pārtrauc gadu ilgo zaudējumu sēriju
FIBA Čempionu līgā pirmajos divos mčos piedzīvojusi divus zaudējumus, BK “Ventspils” šovakar savā laukumā pārsējot Turcijas “Banvit” un pārtrauca šo mazo sēriju, kā arī pēc gada pārtraukuma tika pie panākuma savā laukumā. Nākamā spēle 31. oktobrī izbraukumā pret Francijas “Le Mans”.
Ja daudzām komandām jebkurā sporta veidā savs laukums ir kā papildus motivators un palīdz uzvarām, tad ventspilniekiem mājas spēles ir kā neatminama mīkla, ar kuru nekādi nespēj tikt skaidrībā jau otro sezonu. Nav runa par pašmāju turnīriem, bet tikai par Čempionu līgu. Pieļauju, ka, ja Ventspilī tiktu veikta ekspresaptauja un minūtes laikā vajadzētu atbildēt - kad izcīnīta pēdējā uzvara savā laukumā, nez vai kāds atcerētos. Labākajā gadījumā atbildē tiktu saņemts - sen!
Nudien, vārds sen ir pašā laikā, jo pēdējā uzvara Eiropas turnīros izcīnīta pirms gada oktobrī, bet kopš tā laika statistika ir baisa un teju katrs nākamais zaudētais mačs savā laukumā no galvenā trenera Roberta Štelmahera puses tika komentēts pavisam īsi: “Man nav izskaidrojums”. Pāri reizes par zaudējumiem sarcis arī komandas kapteinis Māris Gulbis. Tas reizēs, kad zaudēts tika pēc pilnas programmas. Tā, ka kauns pa visu seju. Kopš pagājušā gada oktobra šādi zaudējumi ir sakrājušies jau septiņi! Pērn pieci Čempionu līgā, tad viens FIBA Eiropas kausā un, visbeidzot, šā gada bezcerība pret Polijas “Anwil”.
1. ceturtdaļa. BK “Ventspils” starta piecinieks: Džonsons, Lomažs, Gulbis, Arlidžs, Dreims. Pamazām, bet ventspilnieku sastāvs pamazām sāk izskatīties pēc sastāva, ar kuru kaut ko var arī vinnēt. Vismaz skaitliski noteikti komanda kļuvusi jaudīgāka. Latvijas - Igaunijas čempionātā jau spēlēja Jānis Bērziņš, bet šodienas mačā komandā debitēja tikko kā Ventspilī nokļuvušais Dreims, kuram tad arī vajadzēs aizlāpīt caurumus groza apakšā. Vēl viena tīkams papildinājums - pirmo oficiālo spēli šogad aizvada komandas simbols Rolands Zaķis un nu garais gals sāk izskatīties pēc garā gala.
Ceturtdaļas pirmā puse paiet rāmi, pat draudzīgi. It īpaši rezultāta izteiksmē (10:10), bet kādā no epizodēm rāmo spēles ritēju izjauc Zaķa saķeršanās ar pretinieku, kurš it kā nejauši aizskāris Rolanda seju jeb vietu, dēļ kuras aizkavējās viņa parādīšanās laukumā. Arī šis strīds beidzās “draudzīgi” - katram pa tehniskajai piezīmei. Toties nākamajās divās minūtēs jau pirmās nopietnās pretenzijas uz uzvaru un tās piesaka mājinieki. Kad Lomažs realizē trejaci, ventspilniekiem jau +7 (19:12). To neizdevās saglabāt, taču arī +3 nav zemē metams (23:20).
2. ceturtdaļa. Pirmajās divās minūtēs nekādu svārstību, taču tad divos uzbrukumos pēc kārtas ventspilnieki iemet tālmetienus un lielākais (+7) pārsvars ir atjaunots - 32:25. Pēc pusotras minūtes viesi pieprasa vēl vienu minūtes pārtraukuma un šoreiz vainīgs ir Ārledža trīspunktnieks (35:25). Kad savus pirmos punktus jaunajā komandā gūst Dreims, tobrīd ar gūtajiem punktiem Ventspils komandā ir pierakstījušies visi, kuri bijuši laukumā (kopumā 10 spēlētāji)…
Tuvojoties ceturtdaļas noslēgumam, tā vien šķiet, ka lielais pārtraukums tiks sagaidīts ar pieklājīgiem plusiem robežās no +12 līdz +15, tomēr nē. Viesiem viens veiksmīgs uzbrukums, ventspilniekiem viens misēklis un tūlīt Ventspils grozā ielido vēl trīs punkti. Tā pārdesmit sekunžu laikā no +13 palika tikai +8 (48:40). Bez minūtes pārtraukuma šādās reizēs neiztikt… Viesi paspēj vēl nedaudz samazināt rezultātu, taču tik un tā puslaiks pabeigts ar divreiz lielākiem un vēl drusciņ plusiem, kā pirmā ceturtdaļa - 50:43.
3. ceturtdaļa. Punkti krājas laiski. Mājiniekiem neizdodas atrauties tālāk par 12 punktiem, bet viesiem neizdodas pietuvoties tuvāk par septiņiem. Šajās robežās arī tiek aizvadītas pirmās piecas minūtes, bet pozitīvais tomēr ir tas, ka ventspilnieki atrodas visu laiku vadībā un laiku pa laikam sasniedz šos +12 (59:47). Vēl viena pozitīvā lieta - ceturtdaļas vidū visiem jau ir piezīmju norma. Tobrīd ar sodiņiem kurzemnieki ir guvuši jau 19 (no 23) punktiem un šāda sodu taktikai beigu beigās var izrādīties izšķiroša nozīme (turki metuši vien piecus sodiņus). Galvenā trešās ceturtdaļas atziņa - arī tā ir uzvarēta. Lai arī tikai ar diviem punktiem, tomēr summā ir +9 (67:58).
4. ceturtdaļa. Spēlē sāk parādīties emocijas un tās spēlē par labu viesiem. Viņiem pietiek ar vienu minūti, lai dzēstu vēl četrus punktus pēc kārtas un tas jau ir signāls, ka ir sākusies īstā cīņa par uzvaru. Par laimi turku emocijas savalda Gulbja trīspunktnieks, taču tā brīža notikumi laukumā teic priekšā, ka par lieliem plusiem var nedomāt. Vairāk jādomā par to, kā vispār uzvarēt… Pat neskatoties uz to, ka pēc trim minūtēm vēl ir +6 (72:66).
Turki atkal nospēlē par labu ventspilniekiem. Proti, jau pēc 3:30 minūtēm viņiem ir piezīmju norma un tobrīd rādītāji šajā elementā ir nomācoši - 26/31 pret 7/11… It kā ventspilnieki regulē satiksmi laukumā, it kā visu laiku atrodas vadībā ar puslīdz drošu pārsvaru, taču atliek turkiem iemest vienu tālo, kā 3:30 pirms pamatlaika beigām nekas vēl nav skaidrs - tikai 76:72. Pusminūti vēlāk mainījies tikai rezultāts (78:74), bet 1:50 pirms pamatlaika beigām kādreiz VEF spēlējušais Peress ar trīspunktu gājienu nodrošina karstu atlikušo spēles laiku (80:77)…. Uzvarētājs kļuva zināms 40 sekundes pirms mača beigām, kad viesi kļūdījās izmetot autu, bet Džonsons ar vienu soda metieniem panāk 83:77…
FIBA Čempionu līga
BK “Ventspils” un “Banvit” (Turcija) 86:80 (23:20, 27:23, 17:15, 19:22)
BK “Ventspils”: Lomažs 16, Arledžs 16, Gulbis 14, Freimanis 8, Zaķis 8, Jakovičs 7, Bērziņš 5, Bīns 5, Dreims 4, Džonsons 3;
“Banvit”: Torntons 18, Peress 16, Oncels 11, Morgans 10, Bircevičs 8, Olivers 7, Hazars 6, Ulusojs 2, Atars 2.