Latvijas sportā ir jāparādās saimniekam - valdībai jāizveido struktūra, kas spētu sakārtot sporta dzīvi valstī, sākot no celtnēm un infrastruktūras, līdz treneru kvalifikācijas celšanai, uzskata kādreizējais hokejists un pašreizējais treneris Oļegs Sorokins.
Otrdien Rīgā tika atklāta iniciatīva "Es atbalstu sportu!". Atklāšanas pasākumā Latvijas sporta pārstāvji sniedza savu redzējumu par šīs nozares situāciju valstī un iespējamiem uzlabojumiem. Šajā iniciatīvā ir apvienojušās vairāk nekā 50 Latvijas sporta organizācijas un virkne sportistu un treneru, tostarp Sorokins.
"Pilnīgi noteikti viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ šī situācija ir izveidojusies, ir likumdošanas maiņa. Iepriekšējos gados ziedotāji sportam varēja saņemt nodokļu atvieglojumus. Lai gan nauda nedaudz tika zaudēta, viņi tik un tā piedalījās sporta atbalstā. Šajā brīdī likumdošana ir mainījusies un sporta pārstāvju prognozes liecina par to, ka gada beigās ziedojumu ziņā būs par 10-15 miljoniem eiro mazāk naudas. Ieinteresētība no ziedotājiem ir kritusies," saruna ar žurnālistiem problēmas akcentēja Sorokins.
Pašlaik biedrības mājaslapā par pārmaiņām parakstījušies vairāk nekā 5000 cilvēku, kā arī vairāki simti sportistu un organizāciju.
"Principā sporta pārvaldības Latvijā nav, jo sports atrodas zem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM). Ministrijai ir savas prioritātes un sports nav to skaitā, tādēļ es domāju, ka mēs mazliet nepareizi skatāmies uz dzīvi. Veselā miesā ir vesels gars, un mums ir jāveido veselīgi un fiziski labi attīstīti cilvēki, lai viņiem ikdienas dzīvē viss būtu kārtībā un varētu mācēt iet, skriet, pietupties vai mest bumbiņu," emocionāls bija Sorokins.
"Profesionālais sports ir tikai tā redzamā daļa, kurai cilvēki arī seko līdzi. Ieraugot Kristapu Porziņģi, puikas ies spēlēt basketbolu, ieraugot Verpakovski - viņi spēlēs futbolu. Tas ir tas, kas piesaista bērnu sportot - nav runa par profesionālo sportu, bet gan sakārtotu sistēmu," neslēpa Sorokins.
Bijušais hokejists arī norādīja, ka šobrīd problēma Latvijā ir arī treneru trūkums un viņu atalgojums.
"Atalgojums ir tik zems, ka trenerim jātrenē vairākas grupas vai jāstrādā citos darbos. Tā politika, kā tiek maksāta alga trenerim, tiek pielīdzināta parastai skolas stundai, bet treneru darbs ir nedaudz citādāks un ilgāks, ņemot vērā gatavošanās procesu, treniņus, individuālās pārrunas un psiholoģiskās lietas. Ar to treneri atšķiras no skolotājiem," uzsvēra Sorokins.
Viņš uzskata, ka algas treneriem ir pārāk mazas. "Vēl viens iemesls ir treneru kvalifikācija, kas ir jāceļ ar semināru un apmācību palīdzību. Arī šai lietai netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība, un, ja arī tiktu, cits jautājums, vai trenerim būtu laiks apmeklēt seminārus, jo viņam ir jāstrādā trijos darbos."
"Mēs gribētu redzēt situāciju, ka sportā parādās saimnieks. Vēlamies, lai valdība izveido struktūru, kas spētu sakārto visu sporta dzīvi Latvijā, sākot no celtnēm un infrastruktūras līdz treneru kvalifikācijas celšanai. Vēlamies Latvijā redzēt strukturāli pārdomātu sporta vadību, kas nav vienā personā," izteicās Sorokins.
Tagadējais hokeja treneris aicināja iesaistītās puses sēsties pie galda un risināt problēmu.
"Dažas lietas jau jārisina šobrīd un daudz ātrāk kā gribētos. Skaidrs, ka viss nenotiek uzreiz, un, iespējams, gadu gaitā nonāksim pie kopēja plāna, kas varētu būt izveidots ar sportistu palīdzību valdības līmenī," minēja Sorokins. "Šī sistēma ir jāizveido ātri un nav runa par vairākiem gadiem. Cita lieta ir tās ieviešana dzīvē, kas savukārt paņems ilgāku laiku. Šobrīd ir ātri jāizdomā, ko un kā darīt un kā sakārtot pašreizējo sistēmu."
Iniciatīvas pārstāvji ir iesnieguši vēstuli premjeram Mārim Kučinskim (ZZS) un partijām, kas piedalīsies vēlēšanās.
"Es atbalstu sportu!" izveidē piedalījās sešas Latvijas sporta organizācijas - Latvijas Futbola federācija (LFF), Latvijas Hokeja federācija (LHF), Latvijas Basketbola savienība (LBS), Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija (LKSSA), Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) un Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).
Neviena no šīm organizācijām neizmanto valsts finansējumu, bet gan sponsoru naudu un organizāciju rīcībā esošos līdzekļus.
Iniciatīvas pārstāvjus neapmierina sarukušais ziedojumu apjoms sportam, uzsverot, ka tādēļ sportisti esot spiesti atteikties no dalības starptautiskās sacensībās un turnīros. Vienlaikus viņus satrauc novecojošais treneru un sporta pedagogu sastāvs, kā arī, viņuprāt, nepārdomātā sporta infrastruktūra.