Aizvadītajā nedēļā beidzās Eiropas jauniešu basketbola vasara. Kā ik katru gadu, arī šogad visas vasaras garumā trīs dažāda vecumu grupas gan jauniešiem, gan jaunietēm sadalīja sešus medaļu komplektus un starp dalītājiem šogad bija arī latvieši junioru čempionātā izcīnot sudraba godalgas. Kā katru gadu, arī šogad niez rokas salīdzināt Latvijas izlašu vasaras darbus ar tuvāko kaimiņu lietuviešu un igauņu sastrādāto un, lai arī šā vecuma rezultātus nevajadzētu uztvert ļoti nopietni, tomēr katra maziņā uzvara ļauj justies lieliem.
Latvija pret Lietuvu basketbola laukumos - mūsu pusē tas ir kaut kas īpašs. Leišiem, visticamāk, ka šāda duelēšanās ir ne silts, ne auksts, jo kaimiņezmē jau gadu desmitiem uz mums, par igauņiem nemaz nerunājot, skatās Lietuvā neesošo debeskrāpju augstumiem. Tiesa, pēdējos pāris gados leišu tonis ir kļuvis mazliet pielaidīgāks un bijīgāks. Ne pret igauņiem, bet pret mums. It īpaši attiecībā pret nacionālo vīriešu izlasi. Ja reiz lietuvieši ir atzinuši, ka vīriešu izlase jau ir un tuvākajā laikā kļūs par vēl nopietnāku spēlētāju Eiropas laukumos, tad, ja to pasaka vīzdegunīgais lietuvietis, tad tam arī gribas ticēt. Tā visa ir tikai un vienīgi filosofija un cieņas izrādīšana pret tuvāko kaimiņu, taču, lai nebūtu vandīšanās pa tukšu ķešu, galdā jāliek piemēri un arī tie teic priekšā, ka šobrīd lietuvieši nekur tālu ums priekšā nav aizskrējuši.
Lai saskaitītu godalgas, nebija jāņem talkā pēdējās paaudzes skaitļojamās mašīnas, jo uz abām valstīm ir tikai viena medaļa un tā pati mūsējā - sudrabs junioru čempionātā.
Vislabākais veids, kā samērīties ar to, ar ko basketbola laukumos iespējams samērīties, ir abu valstu izlasēm satikties laukumā oficiālās spēlēs. Aizvadītajā vasarā nacionālo izlašu līmenī šādu randiņu nav bijis nedz vīriem, nedz sievām, taču ir bijušas divas spēles sešpadsmitgadnieku čempionātos. Vispirms jauniešiem, nedēļu vēlāk arī jaunietēm. Šīs divas klātienes cīņas nesēj noteikt, kurā valstī konkrētajā brīdī basketbols ir meistarīgāks. Jaunieši savu spēli zaudēja ar 61:82, bet jaunietes uzvarēja ar 56:41. Jauniešiem tā bija spēle par septīto vietu, jaunietēm - pusfināls par 9. līdz 12. vietu. Būtībā, spēlēs bez pievienotajām vērtībām, taču pieklājības labad jāfiksē ir rezultāts - 1:1.
Nākamais kritērijs, kā noteikt, kurš aizvadītajā vasarā bijis labāks, saskaitīt medaļas. Lai saskaitītu godalgas, nebija jāņem talkā pēdējās paaudzes skaitļojamās mašīnas, jo uz abām valstīm ir tikai viena medaļa un tā pati mūsējā - sudrabs junioru čempionātā. Šo nelielo dueli, bet ļoti būtisko, esam uzvarējuši. Vēl viens kritērijs - cik no sešām jauniešu izlasēm savos čempionātos finišējušas labāko astoņu komandu vidū. Arī te viegli saskaitīt. Latvijai trīs, Lietuvai - par vienu mazāk. Tātad - atkal esam labāki. Lai latviešu līdzjutējs vēl vairāk justos pārāks par lietuviešu kolēģiem, vēl viens papildus kritērijs - mums elites divīzijā spēlēja piecas komandas, kaimiņiem - par vienu mazāk. Lai laime būtu pilnīgi, vēl viens papildkritērijs - mums viena izlase spēlēja arī pasaules čempionātā (U17 juniores), bet leišiem šādu komandu nebija.
Nekas salīdzinājumā ar igauņiem nav mainījies un nemainās jau vismaz desmit, piecpadsmit gadus. Esma igauņiem tikpat tālu priekšā, cik reiz no mums bija atrāvušies lietuvieši.
Kaut kā esmu aizrāvies ar Latvijas un Lietuvas basketbola muskuļu mērīšanu aizmirstot, ka Baltijas ceļā ir arī igauņi. Nekas salīdzinājumā ar igauņiem nav mainījies un nemainās jau vismaz desmit, piecpadsmit gadus. Esma igauņiem tikpat tālu priekšā, cik reiz no mums bija atrāvušies lietuvieši. Par medaļām kādā no vecuma grupām igauņi nav dzirdējuši un nedzirdēs vēl daudzus gadus (B divīzijā izcīnītās medaļas netiek ņemtas vērā). Pr kādām medaļām igauņiem sapņot, ja tikai viena (no sešām) spēlēja elites divīzijā, bet divās vecuma grupās igauņiem nav pat izlašu (U20 un U18 sieviešu komandas). Respektīvi, Igaunija nedz mums, nedz Lietuvai šodien nav konkurents basketbola laukumos.
Vēl pirms pāris gadiem dīvāna eksperti pašmāju basketbolam brauca pāri ar smago tehniku. It īpaši pagājušajā gadā, kad viena izlase izlidoja no elites divīzijas un otrai arī bija jāizlido. U20 izlase pērn palika pēdējā vietā un šogad spēlēja B divīzijā. Arī U18 junioriem pagājušajā gadā pēc visiem priekšrakstiem bija jāizlodo no elites, taču no izkrišanas paglāba drošības spilvens - 2018. gada U18 čempionāts bija ieplānots Rīgā. Respektīvi, iepriekšējā gadā varējām spēlēt un zaudēt līdz apnikumam, tāpat vieta elitē saglabātos. Ar ko tas viss beidzās, visiem ir labi zināms - ar sudraba medaļām. Te gan nevar nepiekrist tiem skeptiķiem, kuri šā gada sudraba medaļas neuztver kā garantu 2019. gada vasarai un palikšanai elitē. Tāds nu reiz ir jaunatnes basketbols - vienā gadā tu esi čempions, bet nākamajā gadā viss ir slikti, basketbolā ir dziļa krīze, visus ir jāatlaiž…
Atrodoties elitē ar 100% sastāvu, kā lai sevi nepieskaita pie basketbola lielvalstīm, jo 2019. gadā nav daudz šādu valstu, kuras tiks pārstāvētas visās grupās elites čempionātos.
Divdesmitgadnieki šogad atgriezās elitē un tas nozīmē, ka nākamgad visas sešas izlases spēlēs Eiropas čempionātos elites grupā un mums vēl būs divas izlases, kuras spēlēs pasaules čempionātos. Atrodoties elitē ar 100% sastāvu, kā lai sevi nepieskaita pie basketbola lielvalstīm, jo 2019. gadā nav daudz šādu valstu, kuras tiks pārstāvētas visās grupās elites čempionātos. Viena no tām ir lietuvieši, kuriem šogad elitē bija tikai četras komandas. Vietas zem nākamā gada saules izcīnīja U20 un U18 sieviešu izlases. Vēl pilns komplekts būs Spānijai, Itālijai, Francijai un Vācijai. Viss, vairāk nav. Lai kāds pamēģina nomētāt ar akmeņiem basketbola savienību un pateikt, ka valstī ir krīze. Tas gan nenozīmē, ka pēc gada bilde būs pavisam cita, bet šodien ir tā, kas ļauj justies dižiem.
Pēc gada pa piecām izlasēm būs Serbijai un Krievijai, pa četrām - Horvātijai, Turcijai, Beļģijai un Polijai. Tās ir valstis, kurās nauda basketbolam tiek tērēta krietni lielākos daudzumos kā pie mums. It īpaši Turcijā. Nezinu, kādas problēmas ir Slovēnijā, bet šogad slovēņi elitē bija pārstāvēta tikai ar vienu izlasi. Nākamgad būs trīs, taču, tiem, kuriem ir piemirsies, atgādināšu, ka pirms gada Slovēnija kļuva par Eiropas čempioni. Blakus slovēņiem ir vēl viena basketbola dižvalsts - Grieķija. Arī šī valsts nākamgad elitē būs pārstāvēta ar trīs izlasēm.