Starptautiskā arodbiedrību konfederācija veikusi pētījumu par 2022. gadā Katarā paredzētā pasaules čempionāta futbolā stadionu, viesnīcu un citu objektu celtniecības gaitu un kādi ir darba apstākļi celtniekiem. Pētījuma laikā konstatēts, ka celtnicības darbos iesaistīti aptuveni 1,2 miljons iebraucēju un, paredzams, ka tuvākajā laikā ieradīšoties vēl vismaz miljons viesstrādnieku.
Starptautiskā arodbiedrību konfederācija veikusi pētījumu par 2022. gadā Katarā paredzētā pasaules čempionāta futbolā stadionu, viesnīcu un citu objektu celtniecības gaitu un kādi ir darba apstākļi celtniekiem. Pētījuma laikā konstatēts, ka celtnicības darbos iesaistīti aptuveni 1,2 miljons iebraucēju un, paredzams, ka tuvākajā laikā ieradīšoties vēl vismaz miljons viesstrādnieku.
Konfederācija konstatējusi, ka tik liela mirstība nav saistīta ar nelaimes gadījumiem celtniecības procesā, bet gan ar neciešamiem darba apstākļiem.
Celtniecības darbos iesaistītais celtnieku skaits nav nekas ārkārtējs, taču arodbiedrības pārstāvjus pārsteidzis kāds cits fakts. Nedēļas laikā objektos mirst aptuveni 12 cilvēki! Konfederācija konstatējusi, ka tik liela mirstība nav saistīta ar nelaimes gadījumiem celtniecības procesā, bet gan ar neciešamiem darba apstākļiem.
Tā jau ir kļuvusi par normu, ka darbs notiek milzīgā karstumā, kag gaisa temperatūra sasniedz pat +50 grādus. Reizē ar lielo karstumu, strādnieki regulāri sastopas ar darba devēju patvaļu un neiecietību, ar laikus neizmaksātām algām, ar sliktiem sadzīves apstākļiem. Esam dzirdējuši, ka latvieši, kuri aizbrauc peļņa uz Īriju, Angliju vai kādu citu valsti, bieži vien paliek bez pasēm, bet, kā izrādās, tad šī kaite nav sveša arī Katarā. Arī tur tā ir norma, kad viesstrādniekiem tiek atņemti personu apliecinoši dokumenti.
Esam dzirdējuši, ka latvieši, kuri aizbrauc peļņa uz Īriju, Angliju vai kādu citu valsti, bieži vien paliek bez pasēm, bet, kā izrādās, tad šī kaite nav sveša arī Katarā.
Tik lielu strādnieku skaitu nav viegli izkontrolēt. 70 Nepālas strādniekiem izdevās nokļūt līdz savam konsulātam un ar viņu palīdzību atgriezties dzimtenē. Visiem septiņdesmit strādniekiem bija atņemtas pases, tika draudēts par sūdzēšanos konsulātam. Savukārt Indijas vēstnieks Katarā paziņojis, ka pirmajos piecos 2018. gada mēnešos bojā gājuši 82 strādnieki no Indijas, bet turpat pusotra tūkstotis sūdzējies par katastrofālajiem darba apstākļiem.
BBC rīcībā ir informācija, ka arodbiedrību augstākās amatpersonas ir tikušās ar Kataras valsts darbiniekiem, lai apspriestu šo situāciju, bet tuvākajā laikā par to tiks informēta arī FIFA.
Starptautiskās migrācijas pētnieks, profesors Irudaja Radžans ir konstatējis, ka Katarai ir ļoti nepieciešami darbinieki no Indijas un Nepālas, jo šajās valstīs ir ļoti lēts darba spēks. Profesors par esošo situāciju jau ir informējis FIFA, kā arī brīdinājis Katāras attiecīgās iestādes, ka šādi turpinot, tā būtiski sāks ietekmēr valsts ekonomiku. Un tikai tāpēc, ka strādnieki pārstās braukt uz Katāru.
Lai labāk izprastu katastrofālo situāciju Katarā, noder salīdzinājums ar jau notikušiem lielajiem sporta sarīkojumiem. Piemēram, gatavojoties 2014. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos, celtniecības laikā bojā gāja 60 strādnieki. 2010. gada pasaules čempionāts futbolā “izmaksāja” divu cilvēku dzīvības, 2014. gada pasaules čempionāts - 10, 2008. gada olimpiskās spēles Pekinā - 6, 2012. gada olimpiskās spēles Londonā - 2. Šobrīd vēl nav apkopoti visi dati, taču tiek lēsts, ka 2022. gada čempionāta sarīkošan prasījusi jau vismaz 4000 cilvēku dzīvības.