Dešāms, Pavārs un 9,5 tūkstoši eiro par pasaules sudrabu
Pasaules čempionāts futbolā ir beidzies. Kamēr Parīzē, Elizejas laukos, tiek gatavota pasaules čempionu svinīgā sagaidīšana, ir īstais laiks nelielam kopsavilkumam par pēdējiem notikumiem Krievijā. Par līdzjutēju skaitu, par augsto rezultativitāti, par unikāliem sasniegumiem, par prēmijām...
Lieliskais trio
Francijas izlases galvenais treneris Didjē Dešāms kļuvis tikai par trešo, kurš par pasaules čempionu kļuvis gan kā spēlētājs, gan kā treneris. Par čempionu spēlētāja statusā Dešāms kļuva 1998. gadā, kad Francija pirmo reizi uzvarēja pasaules čempionātā. Kā pirmais, kurš par čempionu ļuva abos statusos, bija brazīlietis Mario Zagallo - 1958. un 1962. gadā kā spēlētājs, bet 1970. gadā arī kā treneris. Savukārt Francs Bekenbauers 1974. gadā kopā ar Vācijas izlasi čempiona godā tika kā spēlētājs, bet 1990. gadā - kā treneris. Dešāms kļuva arī par otro jaunāko galveno treneri, kurš uzvarējis pasaules čempionātu. Viņš šo titulu izcīnīja būdams 49 gadus vecs. Jaunāks bijis tikai Bekenbauers, kurš to iespēja 44 gadu vecumā.
Vērtīgākais - Modričs
Neskatoties uz to, ka Horvātijas izlase nekļuva par pasaules čempioni, par visa turnīra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts horvātu izlases 32 gadus vecais pussargs Luka Modričs. Šī ir sestā reize čempionātu vēsturē, kad par vērtīgāko tiek atzīts spēlētājs no izlases, kura nekļuva par čempioni. Pēdējā reize, kad par vērtīgāko tika atzīts kāds no čempionu komandas, bija 1994. gadā, kad šis gods tika brazīlietim Romario. Pirms četriem gadiem par vērtīgāko tika atzīts Mesi, bet vēl pirms četriem - urugvajietis Djego Forlans.
Trīs miljoni
Nule kā notikušā pasaules čempionāta futbolā 64 spēles klātienē noskatījušies 3 031 768 skatītāju un šis ir tikai piektais čempionāts, ka klātienes skatītāju skaits pārsniedzis trīs miljonus. Lielāka apmeklētība bijusi 1994. gadā, kad skatītāju skaits sasniedza 3,59 miljonus. 2006. gadā kopējā skatītāju auditorija bija 3,36 miljoni, bet 2010. gadā - 3,18 miljoni, bet 2014. gadā - 3,43 miljoni. Vidēji ik spēli Krievijā klātienē noskatījušies 47 371 skatītājs. Vislielākais skatītāju skaits vidēji katrā spēlē bija 1994. gadā, kad ik maču noskatījās 68 991 skatītājs. Otrais apmeklētākais turnīrs bija pirms četriem gadiem Brazīlijā - 53 592 skatītāju, bet trešajā vietā ir 2006. gada čempionāts ar 52 491 skatītājiem ik spēlē.
Trešais rezultatīvākais
Aizvadītais pasaules čempionāts futbolā ir unikāls ar to, ka tikai vienā spēlē tika fiksēts bezvārtu neizšķirts un tas notika grupas turnīra ietvaros mačā starp Dāniju un Franciju. Taisnības labad jāteic, ka šai spēlei nebija lielas nozīmes, jo šī bija grupas pēdējā spēle un abas komandas jau bija kvalificējušās izslēgšanas spēļu turnīram. Neskatoties tikai uz vienu 0:0 (1954. gada čempionāts ir vienīgais, kad nebija šādu rezultātu), šis čempionāts kļuva tikai par trešo rezultatīvāko turnīru vēsturē. Kopumā tika gūti 169 vārti, bet līdz rekordam vai tā atkārtojumam pietrūka pavisam nedaudz. 1998. un 2014. gada čempionātos tika gūts par diviem vārtiem vairāk.
Deviņi vārti
Viens no šā čempionāta rekordiem - pamatlaika kompensācijas minūtēs gūti deviņi uzvaras vārti. Proti, tie ir vārti, kuri gūti pēc 90. minūtes. Izņemot papildlaikus.
Talismans Pavārs
Benžamins Pavārs noteikti ir Francijas izlases talismans. Raug, kad izlasē ticis iekļauts Pavārs, Francijas izlase ne reizi nav piedzīvojusi zaudējumu. Pat neizšķirti ne reizi nav nospēlēts. Ar Pavāru sastāvā Francijas izlase izcīnījusi divpadsmit uzvaras. Tas vēl nav viss. Arī jaunatnes izlasēs Pavārs bijis kā talismans. Kad pavārs bija iesaukts U19 izlasē, kopā ar viņu izcīnītas četras uzvaras (neviena neizšķirta, neviena zaudējuma), bet kopā ar U21 izlase uzvarēts 15 spēlēs (arī bez zaudējumiem un neizšķirtiem). Kopā - 31 uzvarēta spēle!
Tikai divi
1998. gadā, kad Francija pirmo reizi kļuva par pasaules čempioni, Juri Džorkaefs pirms pasaules kausa titula kopā ar Milānas “Inter” bija izcīnījis arī UEFA kausu. Kopš tā laika nevienam citam nebija izdevies šāds dubultšāviens, līdz šogad uzreiz diviem izdevies kļūt gan par pasaules čempioniem, gan uzvarēt Eiropas līgā un tie ir Antuāns Grizmans un Lukass Ernandess.
Ceturtais
Ja Grizmans un Ernandess var lepoties ar savu džentelmeņu komplektu, tad Rafaels Varāns pretī var nolikt kaut ko vērtīgāku. Proti, viņš ir tikai ceturtais spēlētājs vēsturē, kurš vienā gadā kļuvis par pasaules čempionu un uzvarējis UEFA Čempionu līgā. Pirms viņa ko līdzīgu bija iespējuši Kristians Karembu 1998. gadā (Francija un Madrides “Real”), Roberto Karloss 2002. gadā (Brazīlija un Madrides “Real”) un Sami Kedira 2014. gadā (Vācija un Madrides “Real”).
Jauniņie
Francijas izlase šajā čempionātā bija viena no jaunākajām - tās vidējais vecums bija 25 gadi un desmit mēneši, tomēr bijusi vēl jaunāka izlase, kura kļuvusi par pasaules čempioni. 1970. gadā Brazīlijas izlases vidējais vecums bija 25 gadi un deviņi mēneši. Proti, tikai vienu mēnesi aunāks sastāvs par šā gada Francijas modeli.
Prēmijas par sudrabu
Pagaidām nav zināms, vai Francijas valdība prēmēs savu nacionālo izlasi par izcīnīto čempionu titulu, taču horvāti ar prēmijām jau ir tikuši skaidrībā. Patiesībā, skaidrība jau bija zināma 2017. gada 21. decembrī, kad tika nolemts, ka, ja Horvātija izcīnīs otro vietu, tad katrs spēlētājs ar īpašu valdības lēmumu saņems pa 9,5 tūkstošiem eiro. Galvenā trenera Zlatko Daliča darbs toriz tika novērtēts ar 8 tūkstošiem, bet pārējais apkalpojošais personāls ar 13 tūkstošiem.