BK Ventspils čempions?
Šovakar Latvijas Basketbola Līgas finālā starp BK "Ventspils" un VEF tika aizvadīta piektā spēle un tā notika Ventspilī un to ar 96:73 uzvarēja laukuma saimnieki. Līdzšinējā vēsture teic priekšā, ka komanda, kura uzvar piekto spēli, tā piecos no sešiem gadījumiem pēc tam kļuvusi par čempioni. Sērijas sestā, iespējams pēdējā, spēle notiks trešdien Rīgā.
Salīdzinot ar iepriekšējo abu komandu spēli, sastāvos nekādu izmaiņu nav noticis. Ventspils komandā joprojām jāiztiek bez Ingusa Jakoviča un Ronalda Freimaņa, bet VEF turpina baudīt bezjēdzīgās dalības Krievijas čempionātā sekas un iztiek bez sava līdera Mareka Mejera. Visticamāk, ka neviens no nosauktajiem šogad vairs nepiedalīsies nevienā spēlē un nāksies iztikt ar tiem spēkiem, kuri ir abu komandu treneru rīcībā. BK Ventspils ar deviņiem vīriem, VEF - ar divpadsmit.
1. ceturtdaļa. Abu komandu treneri pirms spēles uzsvēra aizsardzības nozīmi, taču pirmās trīs minūtes nekas par to neliecināja - šajā laika sprīdī abām komandām kopā skaitot izdodas samest jau 20 punktus, kas nebūt neliecina par cenšanos pildīt treneru norādījumus. Vairāk grēkoja rīdzinieki, jo divos uzbrukumos pēc kārtas Ubilla pats sev izkārtoja divus tālmetienus pēc kārtas un panāk savai komandai 13:7. Ceturtdaļas vidū jau 18:11. Uztvert šo +7 par nopietnu pieteikumu uzvarai vēl ir pāragri, jo jāspēlē taču vēl 35 minūtes un atceroties, cik vieglu roku iepriekšējos mačos ventspilnieki izsēja vēl lielākus pārsvarus, tad prieki ir priekšlaicīgi. Ceturtdaļas otrajā pusē visi ir izskrējušies, izmētājušies un nu tiešām vairāk tika piedomāts pie aizsardzības. Vienā no uzbrukumiem VEF pārkāpa pat 24 sekunžu laika limitu, bet tas nebija šķērslis, lai 1:45 minūtes pirms ceturtdaļas beigām mājinieki tiktu panākti rezultātā - 21:19 laukuma saimnieku labā. Pirmās desmit minūtes tomēr tiek pabeigtas ar Ikovļeva trejaci (24:19) un ventspilniekiem tas ir jau ceturtais precīzais tālmetiens no sešām iespējām. Interesanti, ka soda metienos realizēti 4 no 7...
2. ceturtdaļa. Pirmajās divās minūtēs VEF atkal neievēro 24 sekunžu uzbrukuma laiku, bet savā grozā ielaiž sešus punktus pēc kārtas un vismaz līdzšinējā mača gaita teic, ka +11 (30:19) jau ir nopietns pieteikums uzvarai šajā spēlē. Tiesa, nesenā vēsture atgādina, ka trešajā spēlē šāds pārsvars bija pat divas reizes, taču ventspilnieki pamanījās zaudēt ar 10 punktu deficītu. Vēl svaigākā atmiņā ir iepriekšējās spēles +12, kuri vieglprātīgi tika pazaudēti, taču beigu beigās uzvara tomēt tika izcīnīta. Pārsvars varēja būt vēl lielāks, ja vien Jucikas viens pats nebūtu aizmetis garām čerus soda metienus (no 9). Pēc četrām nospēlētām minūtēm ventspilnieku pieteikums uzvarai kļūst vēl nopietnāks. Lomaža trejacis dod +15 (38:23), bet jau nākamajā uzbrukumā Ubilla plusus palielina līdz 18 (41:23). Mājinieki realizējuši jau 7 no 12 tālmetieniem. Ar šādu precizitāti šādi plusi nav nekas pārsteidzošs (soda metienu precizitāte ir 7 no 13). Kad Ubilla iemet jau ceturto (no pieciem) tālmetieniem, pirmo reizi šajā sērijā kādas komandas pārsvars sasniedz divus desmitus (44:24). Vēl viens tālmetiens (Lomažs) plusā dod arī acīti (52:31), taču puslaiks tiek pabeigts ar mazliet pieticīgāku pārsvaru, taču gana drošu (52:33). Šo pārsvaru palīdzēja uzaudzēt augstā precizitāte no tālmetienu līnijas (9/14) un VEF zemā precizitāte šajos metienos (tikai 3 no 11). Arī kopējā metienu precizitāte no spēles ir krietni augstāka kurzemniekiem - 54% pret 38%.
3. ceturtdaļa. Otro puslaiku VEF treneris Jānis Gailītis nolemj iesākt ar visiem ārējās līnijas spēlētājiem un laukumā pat tiek laists jaunais Zotovs, kurš līdz šim finālā pie spēlēšanas nebija ticis. Signāls ir nepārprotams - VEF grasās palielināt ātrumus, bet vai palīdzēs? Nepalīdzēja. Arī Štelmahers spēlēja ar gana īsu sastāvu, taču zem groza atstāja Juciku, kurš tad arī saimniekoja pārsvarā zem pretinieku groza un ar viņa pūlēm tiek panākts jauns lielākais pārsvars - +24 (59:35). Kad mirkli vēlāk Lomažam izdodas 2+1 viens gājiens, vēlreiz tiek sasniegts jauns lielākais pārsvars (62:37). Lai kā Gailītis mainītu sastāvu, VEF šajā spēlē nav variantu. Rezultāts var mainīties, taču spēles raksturs ir nomācoši par labu ventspilniekiem. Kaut kad bija arī +26, arī +28, taču tam vairs nebija nekādas nozīmes. Finālos neviens neskaita uzvaras ar pēc iespējas lielāku punktu pārsvaru. Finālā ir nepieciešama uzvara katrā spēlē vienalga ar kādu pārsvaru.
4. ceturtdaļa. Formalitāšu kārtošana un nekas vairāk.
Līdz šim LBL vēsturē bija seši gadījumi, kad finālos pēc četrām spēlēm rezultāts bija 2:2 un piektās spēles uzvarētājs vēlāk kļuva par čempionu. Šādi gadījumi bijuši pieci un vienīgā reize, kad izjaukta ierastā kārtība, bija pavisam nesen, kad Valmiera/Ordo no 2:3 (pret VEF) atspēlējās un kļuva par čempioni. Starp citu, toreiz Valmieras komandu trenēja Roberts Štelmahers.
LBL čempionāts. Fināls. 5. spēle
BK "Ventspils" un VEF 96:73 (24:19, 28:14, 25:17, 19:23)
BK "Ventspils": Jucikas 18, Lomažs 14, Ubilla 14, Zaķis 10, Bārnets 10, Gulbis 9, Ikovļevs 8, Bresevics 7, Šķēle 6;
VEF: Vecvagars 12, Ate 11, Brauns 10, Peress 8, Gromovs 8, Bērziņš 6, Čavars 5, Misters 5, Zotovs 4, Janičenoks 2, Helmanis 2.
Sērijā - 3:2