Iespējams, šovakar Latvijas hokeja izlasei būs lielākā diena tās pastāvēšanas vēsturē. Lai tas notiktu, šodien jāpaveic viens neliels darbiņš un pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā jāuzvar Zviedrija. Vai tas ir reāli? Viegli noteikti nebūs un noteikti zviedri ir favorīti, taču pēc ilgiem laikiem pirms spēles ar kādu no lielajām hokeja izlasēm nav nolemtības sajūtas.
Latvijas izlase, atšķirībā no Zviedrijas, pasaules čempionātu ceturtdaļfinālos nav biežs viesis - šī ir tikai ceturtā reize 22 pavasaros kopš spēlējam elites divīzijā. Ja skatāmies tikai pēc vēsturiski izcīnītajām vietām, tad Latvijas izlasei uz doto brīdi bijuši trīs sekmīgāki čempionāti - 1997. gadā Somijā, 2004. gadā Čehijā un 2009. gadā Šveicē. Visos trīs gadījumos izcīnītas septītās vietas (1997. gadā 7. vieta pienācās pēc otrā grupas turnīra, nevis pēc ceturtdaļfināla). Savukārt 2000. gadā Pēterburgā pēc zaudējuma ceturtdaļfinālā čehiem mums noslēguma rangā pienācās 8. vieta.
Mūsējie toreiz cīnījās ar asiņainām mutēm (Aleksandrs Beļavskis), taču tā bija pirmā izteiktā reize, kad tiesneši uzskatāmi piekasījās mūsējiem par katru sīkumu.
Lai arī 2000.gadā Pēterburgā bijām astotie, šis čempionāts ir palicis atmiņā ar uzvaru pār Krieviju un pirmo ceturtdaļfinālu pasaules čempionātos. Toreiz tas bija kaut kas jauns, kaut kas nebijis, taču toreiz sajūtas bija līdzīgas kā šodien - varam pacīnīties arī par pusfinālu. Un, latvieši toreiz cīnījās ar asiņainām mutēm (Aleksandrs Beļavskis), taču tā bija pirmā izteiktā reize, kad tiesneši uzskatāmi piekasījās mūsējiem par katru sīkumu.
Var jau pārmest Artūram Irbem pirmajos zaudētajos vārtos, taču čehi visus trīs golus sameta esot skaitliskajā vairākumā un to izdarīja četru minūšu laikā. Šī noraidījumu sērija sākās spēles viducī, kad Aleksandrs Ņiživijs bija izvirzījis Latviju vadībā. Toreiz nebija ne mazākās nolemtības sajūtas un bija pārliecība, ka ar čehiem varam sisties kā līdzīgs ar līdzīgu. Sitās jau ar', taču čehiem bija sabiedrotie svītrainajos kreklos...
Arī nākamajos divos ceturtdaļfinālos pretiniekos nāca lielās valstis - 2004. gadā Prāgā Zviedrija (1:4) un 2009. gadā Bernē Kanāda. Par sajūtām neatceros, taču atmiņā ir palikusi Prāga, kad ceturtdaļfinālā pretī stājās zviedri. Nenoliedzami, draudīgi, taču tā laika zviedri nav pat salīdzināmi ar šā gada Zviedrijas izlases modeli. Toreiz Prāgā Zviedrijas izlases sastāvs, iespējams, bija viens no vājākajiem tās jaunāko laiku vēsturē un tā bija iespēja Latvijas izlasei, kuru vadīja ... zviedrs Kurts Lindstrēms. Diemžēl, bet šī iespēja netika izmantota. Taču noslēguma rangā Latvijai augstā 7. vieta, kas tobrīd bija atkārtots 1997. gada panākums. Attiecībā pret 2000. gada 8. vietu nepelnīti.
Gan jau arī pret Kanādu spēsim parādīt buldoga satvērienu. Pie Oļega Znaroka nemaz savādāk nevarēja būt.
2009. gadā Bernē ceturtdaļfinālā pretiniekos bija Kanāda (2:4). Laikam arī toreiz ceturtdaļfinālu nesagaidījām ar nolaistām nūjām, jo, ja reiz grupas turnīrā pratām pieveikt līdz tam neuzvarētos zviedrus (joprojām vienīgā uzvara pār Zviedriju pasaules čempionātos), gan jau arī pret Kanādu spēsim parādīt buldoga satvērienu. Pie Oļega Znaroka nemaz savādāk nevarēja būt.
Kādas ir sajūtas pirms šā vakara randiņa ar zviedriem? Noteikti ne nolemtības sajūta un šīs pozitīvās sajūtas Latvijas sabiedrībai un arī pašiem sev ir devuši paši hokejisti. Ne tikai tāpēc, ka paraustījām aiz ūsām hokeja lielvaras ASV un Kanādu, bet gan spēles satura dēļ. Pārdomāta spēles satura dēļ. Kvalitatīva spēles satura dēļ. Ne tikai spēju aizsardzībā nolikt autobusu (autobusus parasti piemin futbola kontekstā), bet arī pašiem uzspiest to spēles stilu, kāds parocīgāks mums. Zviedru komanda ir pārbāzta ar NHL spēlētājiem, taču šīs līgas spēlētāju vēl vairāk bija amerikāņiem un kanādiešiem. Pret viņiem nenobijāmies, katrai atņēmām pa punktam un zviedri uz šo abu valstu fona ne ar ko nav savādāki. Favorīti - jā, bet viņiem savu pārākumu ir jāpierāda laukumā. Savukārt latviešiem jāiet laukumā izbaudīt šo vakaru, hokeju un censties pārrakstīt visa Latvijas hokeja vēsturi! Lai izdodas!