3.30 naktī pēc Latvijas laika spēkosies Dāvja Bertāna pārstāvētā Sanantonio "Spurs" un kalnainās Denveras "Nuggets". Abas atrodas Rietumu konferencē un ir starp astoņām labākajām komandām tajā. "Spurs" ar 33 uzvarām un 19 zaudējumiem gozējas krietni augstāk nekā "Nuggets" ar savām 26 uzvarām un 24 zaudējumiem.
Dāvis Bertāns ir viens no šīs vienības lomu spēlētājiem, kurš ar savu spēli pastiprina komandu. No viņa netiek prasīti 20 punkti, taču viņa uzdevums ir vēl sarežģītāks un koncentrēšanos pieprasošāks. Bertānam ir jābūt gatavam jebkurā brīdi uznākt laukumā un dot savu pienesumu. Var diskutēt, kāds tad ir no viņa prasītais pienesums. Protams, Popovičs neatteikos no 100 procentiem no trīspunku līnijas, taču tas nav viņa spēju rāmjos.
Bertāns šosezon savas akcijas ir pacēlis daudz augstāk nekā tās bija pērn. Pagājušogad viņš bija rezerves soliņa apputējušā gala spēlētājs - par viņu reti kāds zināja. Tagad viņš savu uzvārdu liek izrunāt daudz skaļāk un daudz plašākā lokā. To var redzēt spēli pēc spēles, kad komandas biedri un treneris viņam dod lielāku uzticību, kas ļauj viņam būt pārliecinātākam par savām spējām.
Šajā mēnesī izcilas spēles vijušās ar diezgan kritiskām, taču konsistence nāks ar laiku. Labās spēles liecina par to, ka viņš var un ko viņš var. Sliktās liecina, ka ir kur augt, bet šī viņam ir tikai otrā sezona labākajā līgā pasaulē.
Janvārī Dāvis no perimetra met ar 35,3 procentiem, taču jāpiezīmē, ka pagājušajā mēnesī viņš izmeta divreiz mazāk metienu no šīs zonas. Tas nozīmē, ka viņam jāpierod pie sev atvēlētā spēles un metienu daudzuma spēlē. Ar katru spēli viņš kļūst arvien pārliecinātāks par sevi. To var redzēt piespēļu daudzumā. Janvarī viņš vidēji spēle izdala 1,8 piespēles, kad novembrī viņš spēja sasniegt tikai 0,3 piespēles vidēji spēlē. Šis rādītājs liecina par labāku redzējumu uz laukuma.
Denveras “Nuggets” ir jauna komanda ar talantīgiem spēlētājiem perimetrā un zem groza. Tās lielākais vilcējs šobrīd ir serbu centrs Nikola Jokičs, kurš ir daudšķautnains spēlētājs. Viņš ir viens no šī jaunā stila spēlētāju prototipiem, kuram saglabājušās vecā stila akcenti. Jokičs spēj mest tīnīšus, apspēlēt jebkuru pie groza un viņš ir viens no izcilākajiem piespēlētājiem garajā galā. Tas ir raksturojums spēlētājam, kuru jebkura komada paņemtu sekundes laikā. Tieši šādi spēlētāji ir līgas nākotne.
Vēl “Nuggets” var lepoties ar saviem jaunajiem perimetra spēlētājiem: Džamals Murejs un Garijs Herriss. Džamals Murejs ir saspēles vadītājs, taču abu spēles stils ir kā otrajiem numuriem, kuriem ir izteikti labs metiens. Džamals Murejs spēj labāk izlauzties uz grozu nekā Garijs Herriss, kurš savukārt ir bīstamāks no trīspunktu līnijas. Abi no šīs distances met ar attiecīgi 37 un 38 procentiem, kas nav izcils rādītājs, bet, lai turētos elites līmenī, pietiek.
Runājot par kopējo “Spurs”, tai šobrī viss neiet kā pa diegu, jo tās viennozīmīgais līderis Kavaji Leonards pēc NBA apskatnieku ziņām nav apmierināts ar Sanantonio vienības vadību un ārstiem. Proti, Leonards no pagājušās sezonas centās atveseļoties no iedzīvotās potītes traumas, taču šis process ir ieildzis. Viņš atgriezās uz pāris spēlēm. Izrādījās, ka pāragri, un šobrīd Kavaji atkal nav redzams komandas sastāvā. Tas nozīmē, ka varbūt uz svarīgāko sezonas daļu - izslēgšanas spēlēm - viņš varētu nebūt savā pilnīgā kaujas gatavībā. Savukart tas nozīmē - mināmālas iespējas “Spurs” uz titula tīkošanu.