Šonakt 2.30 pēc Latvijas laika savā starpā tiksies divas Ņujorkas komandas: "Knicks", kuru pārstāv Kristaps Porziņģis, un Bruklinas "Nets". "Nets" atrodas 13. pozīcijā Austrumu konferencē, bet "Knicks" ir divas uzvaras aiz astotās vietas, atrodoties 10. vietā.
Kristaps Porziņģis ir atgriezies. To var teikt ar pietāti, jo viņš vēl nemet 30 un vairāk punktus spēlē, bet spēle bez izteiktiem kritumiem. Tieši laikā, jo no traumas atgriezies Tims Hārdavejs juniors. Pats Porziņģis janvara mēnesī no spēles met ar 41,3 procentiem. No perimetra, kas ir Porziņģa lielākais ierocis, viņš lādē ar 43,9 procentiem. Tas ir atzinīgs rādītājs, ko var dēvēt par Porziņģa cienīgu.
Ņujorkas glābējs Kristapa veidolā pēc viņa teiktā un arī pēc spēles ir sapratis, ka viņam jābūt lielākam līderim un jālasa spēle vairāk nekā viņš to iepriekš ir spējis. Sezonas sākumā Latvijas lepnums centās apliecināt savu piederību NBA augstākajam slānim metot 22 metienus spēlē, kas ir liels skaitlis. Sākumā nebija daudz, kur piesieties, taču, kad metieni sāka nekrist cauri tīkliņam, pieauga skeptiķu un bažīgo skaits, kuri apšaubīja Porziņģa spēles izpratni. Daži teica, ka viņš ir tas pats Karmelo Entonijs, kurš lādē pat tad, kad viņam spēle neiet no rokas jeb viņš skrēja ar pieri pret sienu, neredzot apkārt notiekošo. Šobrīd to ir grūti teikt, jo viņš šajā mēnesī spēlē izmet 17 metienus, kas ir radikāls kritums, taču pozitīvs. Kristaps par katru cenu vairs necenšas izšaut no jebkuras pozīcijas - Porziņģis spēlē daudz gudrāk.
18. februārī saulainajā Losandželosā notiks NBA zvaigžņu izrāde, kur, par spīti tam, ka latvietis netika iebalsots, viņš tāpat piedalīsies. Nianse - Porziņģis spēli nesāks starta pieciniekā, bet ienāks spēlē no soliņa. Šogad šīs zvaigžņu spēles formāts būs mazliet neordinārāks kā citus gadus, kad savā starpā sitās Austumu un Rietumu konferenču spēlētāji. Tagad tika izvēlēti kapteiņi no katras konferences, kuriem bija iespēja sastādīt pašiem savu komandu. Lebrona Džeimsa kārts krita uz Kristapu Porziņģi.
Neviens cits no “Knicks” komandas ar savu talantu nespēja pārliecināt skatītājus, trenerus un žurnālistus, ka viņi būtu cienīgi, lai piedalītos zvaigžņu spēlē. Tas nenozīmē, ka nav vērts pieminēt to, ka ierindā ir atgriezies vasarā iegūtais Tims Hardavejs juniors, kurš paspilgtināja Ņujorkas kluba izredzes uz iekļūšanu izslēgšanas posmā. Pusi no šajā sezonā nospēlētajām spēlēm mēs nevarējām redzēt viņu sastāvā. Šobrīd Hārdavejs atkal sevi ir iezīmējis NBA kartē, jo janvarī nospēlētajās septiņās spēlēs ir spējis samest 18,7 punktus vidēji spēlē. Tims ir izcils trīspunktu metējs un labs aizsardzības spēlētājs.
Faktiskā pretinieku komanda, kuras mājas mītne arī ir Ņujorkā, Bruklinas “Nets” ir viena no līgas pastarītēm. Tā jau kārtējo gadu. Nekas nav mainījies, un nekas neliecina par pretējo. Vienīgos spēlētājus, kurus var izcelt ir Džeremijs Lins un Diandželo Rassels. Rassels ir atgriezies, bet vēl nav pilnībā atbrīvojies no traumas radītajām komplikācijām, kas neļauj pilnā krāšņumā rādīt savus ieročus. Par Džeremiju Linu ziņas karājas gaisā, kur tās ir nekonkrētas. Nav zināms precīzs datums, kad viņš atgriezīsies ierindā.
Pat ar šim diviem iepriekš pieminētajiem spēlētājiem “Nets” nav lielas izredzes uz kaut ko nozīmīgu, piemēram, izslēgšanas spēļu aizsniegšanu. Labākais “Nets” paskaidojums būtu tāds, ka tā peld pret talantīgo NBA straumi - Bruklinas komanda stāv uz vietas ar tendenci uz virzīšanos atpakaļ.
Vienīgais mierinājums ir tāds, ka viņiem ir daudz jaunu spēlētāju, kuri tiek pie spēlēšanas laika un tādā veidā pie pieredzes, kas ir ļoti vērtīgi spēkojoties ar lielajiem smagsvariem: “Warriors”, “Rockets”, “Celtics”, “Raptors” u.c. Labi šajā gaļas mašīnā sevi parādījis Spensers Dinvidijs, kuram kā saspēles vadītājam ir iespējas pilnveidoties un nākotnē jau likt savu uzvārdu pieminēt skaļāk. Viņš nebaidās uzņemties uzbrukuma slogu uz sevim. “Nets” vēl viens labs aspekts ir viņu trīspunktu mešanas spējas. Komandā ir vairāki spēlētāji - Demārs Kerolls, Džo Herriss, Alens Krabe un Niks Stauskas -, kuri spēj būt bīstami no tālās distances, taču viņu aizsardzība un nepietiekamais taktiskais zīmejums, un minimālā pieredze viņus tur nostāk no bagātīgā NBA galda gala.
Kārlis LIEPIŅŠ, speciāli nra.lv