Pārkera atgriešanās mačā "Spurs" uzņems novājināto "Mavericks"

© F64

3:30 sāksies mačš starp Sanantonio “Spurs” un Dalasas “Mavericks”. Sanantonio rotācijā atkal atgriezīsies veterāns Tonijs Pārkers. Abas komandas atrodas krasi atšķirīgās pozīcijās. “Spurs” Rietumu konferencē ieņem trešo vietu. Turpretī “Mavericks” vienība atrodas pašā pēdēja vietā. Tā spējusi izcīnīt tikai piecas uzvaras divdesmit spēlēs.

Pēdējo spēli Sanantonio uzvarēja, pārspējot “Hornets” vienību. Dāvis Bertāns šajā spēlē aizvadīja tikai septiņas minūtes, kas bija netipiski maz. Starp Bertānu un viņa spēles laiku ir skaidra aksioma- jo lielāks pārsvars vai deficīts, jo lielāks Dāvja spēles laiks. Iepriekšējā spēlē šī sakarība neattaisnojās. Viens no iemesliem Bertāna mazajam spēles laikam ir trīspunktnieku negribīgums krist cauri pretinieku groza tīkliņam.

Spēlēs, kad Bertānam rokas nav tik sasietas, kur viņš tiek pie pie vairāk minūtēm un tādā veidā vairāk metieniem, viņš spēj lādēt ar teicamu precizitāti.

Spēlēs pret Čikāgas “Bulls” un Oklohomas “Thunders” Bertāns tika pie attiecīgi sešiem un četriem metieniem no perimetra. Spēlē pret vējainās Čikāgas klubu viņš meta ar 83,3 procentu precizitāti, bet spēlē pret Teksasas komandu viņš iemeta 75 procentus no perimetra. Pretēja sakarība ir spēlēs, kur viņam tiek uzticēts minimāls spēles laiks, kas samazina iespējas. Tajās cīņās, kur viņš izmet divus vai trīs tālmetienus, Bertāns met neapskaužami slikti. Visās šīs sezonas spēlēs, kur viņam ir ļauts izdarīt tikai vienu trīspunktnieku, Dāvis nav spējis realizēt nevienu no tiem. Izteiktam snaiperim, kāds ir rūjienietis, tas ir psiholoģiski grūti.

Kopējais “Spurs” skats uz dzīvi ir saulains, jo pēc ne pārāk izteiksmīgā sezonas sākuma tā ir spējusi piecelties, nopurināties un doties tālāk. Sezonas ievadā tā paspēja izcelties ar četru zaudējumu periodu pēc kārtas. Pēdējā laikā novērojuma stabila spēle, produktīvu sniegumu demonstrējot pagaidu līderim Lemarkusam Aldridžam. Viņš ir atkal apliecinājis sevi kā draudu, no kura līga kādreiz baidījās. Sanatonio spēka uzbrucējs šosezon atkal spēj izmisumā iedzīt pretinieku komandas garos spēlētājus, kuriem jāsedz Aldridžs. Šo spēlētāju, kuram piemīt izcila kāju darbība un teicams metiens no viduszonas, ir grūti apturēt bez palīdzības no komandas biedriem. Viņš ir ierindojams tajā statusā, kurā spēlētājam nākas piesaistīt divu aizsargus, lai viņu pilnībā apturētu, taču tas uzreiz paver iespējas citiem “Spurs”spēlētājiem.

Svarīgu pienesumu devis vasaras papildinājums Rūdijs Gejs. Viņš nāk no soliņa, palīdzot otrajai vienībai noturēt komandu spēlē vai pat dažreiz palielināt pārsvaru. Rūdijs vairs nav tik atlētisks kā savos ziedu laikos, taču spēle nav krasi mainījusies. Gejs ir uz grozu tendēts spēlētājs, kuram patīk saņemt bumbu ar muguru pret grozu tā pašā tuvumā.

Par prietinieku ir lieka gara analīze un spriedelējumi. Šogad tā ir nespējnieku kolonnā. Tā ir trešā sliktākā komanda visā līgā, atrodoties priekšā tikai “Bulls” un “Hawks”. Markam Kjūbenam piederošais klubs jau kādu laiku varēja sākt pārbūvi, kā to dara daudzas citas komandas iekš NBA, taču īpašnieka lielais respekts pret komandas veterānu Dirku Novicki ir bijis šķērslis veikt radikālas pārmaiņas.

Dalasa ir mikslis starp bijušajām zvaigznēm, viduvējībām un jaunajiem spēlētājiem. Tai nav konkrētas vīzijas. Lielākā kļūda no Dalasas vadības puses bija uzskatīt Harisonu Bārnsu kā savas komandas jauno glābēju. Harisons nekad nav bijis un nebūs čempionu komandas līderis. Tas nav viņa asinīs.

Vienīgā cerība ir salikt rokas klēpī un gaidīt, kad Bārnsam beigsies līgums, un Novickis beigs karjeru. Tad atbrīvosies līdzekļi kāda NBA izcilnieka pārvilināšanai uz Dalasu. Otrs variants ir cerēt uz uz Denisu Smitu junioru, ka te izaugs lietas koks, kas ļaus Dalasai atkal izjust finālu vai pat plejofu smaržu.

Ir vieta cerībām, ka mēs šonakt ieraudzīsim laukumā latvieti, jo šai vajadzētu būt pārliecinošai uzvarai.

Svarīgākais