Šā gada 13. septembrī Limā notiks Starptautiskās olimpiskās komitejas sesija, kurā tiks nosauktas 2024. un 2028. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājas, taču tā vien šķiet, ka jau šobrīd viss ir sakārtots tā, ka Parīzē olimpieši pulcēsies 2024. gadā, bet Losandželosā vēl pēc četriem gadiem.
Pieteikšanās uz 2024. un 2028. gada spēļu sarīkošanu sākās laikus, pirms diviem gadiem, un rinda izveidojās gana gara, taču ne tik gara un iespaidīga, lai jau pēc pieteikumu iesniegšanas nekļūtu puslīdz skaidrs, kuras pilsētas kļūs par galvenajām pretendentēm un spēļu sarīkošanu. Izņemot Austrāliju, pieteikumus bija iesniegušas vai vismaz domāja iesniegt visu pārējo kontinentu valstis. Idejas līmenī par šīm spēlēm dzīvoja Doha (Katara) un Taibeja (Taivāna) no Āzijas, Nairobi (Kenija), Kasablanka (Maroka) un Durbana (DĀR) no Āfrikas, Baku (Azerbaidžāna), Stambula (Turcija), Sanktpēterburga (Krievija) un Roma (Itālija) - no Eiropas, bet Ziemeļamerikā par šīm spēlēm aizdomājās Toronto (Kanāda) un Gvadalahara (Meksika). Katrai no nosauktajām pilsētai apsverot visus par un pret, beigu beigās pret sakrājās tik daudz, ka tālāk par ideju nemaz netika.
Nopietnāki nolūki spēļu kontekstā bija vien sešām pilsētām. Pieteikumu šo spēļu rīkošanai iesniedza Hamburga (Vācija), taču 2015. gada novembrī referendumā pilsētas iedzīvotāji nobalsoja pret šādu dārgu prieku! Līdzīgs liktenis piemeklēja arī Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu. Referendums gan netika rīkots, taču pietika ar 260 000 pilsoņu parakstītu petīciju pret spēļu rīkošanu, lai iesniegums tiktu atsaukts. Līdz pieteikuma iesniegšanai tika arī Harkova Ukrainā, taču šeit jautājumi atrisinājās paši par sevi - pārāk jau nestabila politiskā situācija valstī. Starp pieteicējiem figurēja arī Bostona no ASV, taču ASV olimpiskā komiteja nejuta ieinteresētību no Bostonas varas iestādēm un iedzīvotājiem un atsauca šo pieteikumu, to ātri pārspēlējot uz Losandželosu. Līdzās Losandželosai nostājās Parīze, kuras tad arī palikušas pēdējās divas kandidātes uz abu spēļu sarīkošanu. Būtībā vairāk nekādu jautājumu, nekādu intrigu, jo, ja reiz septembrī Limā ir nolemts nosaukt divu spēļu rīkotājas un ja kandidātes ir palikušas tikai divas, tad vienīgais nezināmais palika tas, kura gada spēles tiks katrai no pilsētām.
Arī šis nezināmais ir kļuvis par zināmu. Tiesa, ne par oficiālu ziņu, taču aizkulisēs starp Parīzes un Losandželosas pārstāvjiem jau esot panākta vienošanās, ka Francijas galvaspilsētai tiek 2024. gads, bet Losandželosai - 2028. gads. Amerikāņiem esot izdevies ar Starptautisko olimpisko komiteju panākt vienošanos par izdevīgākiem finansiālajiem noteikumiem, ja tā atteiksies no 2024. gada, bet piekritīs 2028. gadam. Savukārt Parīzei bijis ļoti svarīgi tikt tieši pie 2024. gada spēlēm, jo spēļu objektu celtniecībai noskatītās zemes vēlāk nebūs pieejamas.
Ja viss notiks tā, kā tam jānotiek un aizkulišu vienošanās tiks apstiprinātas 13. septembrī Limā, tad Parīze jau trešo reizi rīkos vasaras olimpiskās spēles. Iegūt tieši 2024. gada spēles Francijai bija svarīgi arī tāpēc, ka šajā gadā apritēs tieši simt gadu kopš iepriekšējām spēlēm Parīzē 1924. gadā (pirmās spēles Parīzē notika 1900. gadā). Vēl viens zīmīgs fakts - 2024. gadā varētu atzīmēt vēl vienu simt gadu jubileju, jo tieši Francijā (Šamonī) 1924. gadā notika pirmās ziemas olimpiskās spēles. Vēl Francijā ziemas spēles notikušas Grenoblē (1968) un Albērvilā (1992).
ASV pēdējo reizi vasaras spēles tika rīkotas 1996. gadā Atlantā (ziemas - 2002. gadā Soltleiksitijā), un kopš tā laika amerikāņi vairākkārt centušies iegūt spēļu rīkošanas tiesības. Uz 2012. gada spēlēm pretendēja Ņujorka, taču priekšroka tika dota Londonai. Čikāga vēlējās 2016. gada spēles, taču uzvarēja Rio. Uz 2020. gada spēlēm ASV neizvirzīja nevienu kandidatūru, taču nacionālā olimpiskā komiteja pamatīgi iespringa uz 2024. gada spēlēm, uz kurām pieteicās Filadelfija, Vašingtona, Bostona, Čikāga, Sanfrancisko, Losandželosa, Dalasa un Sandjego. Paši amerikāņi nolēma tālāk virzīt Bostonu, kura vēlāk pati atteicās no šīs iespējas. Palika Losandželosa, kur spēles jau bija notikušas 1932. un 1984. gadā.