Sporta Avīzes jaunākajā numurā lasāmas Rīgas Katoļu baznīcas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča – starp citu, jaunībā daudzsološa vieglatlēta – atziņas par dīvainībām, ačgārnībām un netaisnībām mūsdienu profesionālajā sportā un to, kāpēc Dievs tādas pieļauj.
Sarunā arhibīskaps iestarpināja arī kādu personiskāku piezīmi - par Latvijas basketbola zvaigzni Kristapu Porziņģi.
“Tā ir kā narkotika - kad tev aplaudē, tevi atzīst un kad tev visu laiku vajag vēl un vēl. Mēs zinām, kāds ir narkotiku darbības princips - ar vienu un to pašu devu ilgtermiņā nevar nodrošināt baudas līmeni, devai visu laiku jāpalielinās. Tāpēc nav nekāds brīnums - es te vārdus nesaukšu - kad gan futbolisti, gan hokejisti, gan arī mākslas pasaules pārstāvji, vismaz daudzi no viņiem, ieiet krīzē. Jo sāk lietot narkotikas vai alkoholu, jo viņiem trūkst kāda cita stimula,” atbildot uz jautājumu, vai ar slavu un naudu Dievs pārbauda sportistus, saka arhibīskaps Stankevičs.
“Šajā ziņā gribu pateikt mazu komentāru - es apbrīnoju Kristapu Porziņģi. Kā sportists tik īsā laikā mūsu valstij un Latvijas vārdu nešanai pasaulē viņš ir devis kaut ko fantastisku. Taču tas nav pārsteigums, jo lasot un klausoties ziņas, man ir radusies pārliecība, ka viņam ir spēcīga atbalsta komanda - brāļi un vecāki ir līdzās, kas ir labs tāds sava veida drošības spilvens," atzīst Z. Stankēvičs.
"Savukārt, kad saskāros ar ziņām, ko dara viņa komandas biedri un citi NBA basketbolisti, kā viņi uzvedas... Tas diemžēl liecina par zināmu personības degradāciju, ka viņi jau iebraukuši riska zonā, un tas asmens pa kuru viņi ir sākuši staigāt, jau sācis sāpīgi un nepatīkami griezt un ievainot. Tādēļ Porziņģim vēlu, lai viņš nepeld pa straumi! Ārkārtīgi svarīgi saglabāt to personības kodolu un neļauties peldēt pa straumi ar to, kas viņam apkārt. Ar to, kas man te ziņu lentēs pavīdēja par to, kas notiek apkārt NBA laukumiem - manī iedegās sarkanā lampiņa, ka Porziņģim jābūt ļoti uzmanīgam! Noturēt savu identitāti, vērtības, neļauties patēriņa, dzīves baudījuma vilinājumam. Tas apkārtējais spiediens ir tik milzīgs, to kārdinājumu ir tik daudz. Ja cilvēkam nav kodola, vērtības, uz kurām viņš stāv, tad bremzes tiek palaistas...”