Ekspertu padoms tiem, kuri nav trenējušies, bet grib skriet
Cilvēkiem, kuri nav sportisti un kuri vēlas atbalstīt skrējienu vai piedalīties maratonā, jāsamēro savas spējas ar vēlamo rezultātu, jo netrenētam cilvēkam arī piecu kilometru skrējiens ir ļoti ekstrēms pasākums, norāda Valsts sporta medicīnas centrs (VSMC).
Centrā skaidro, ka fiziskā aktivitāte un kustības ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai saglabātu un uzturētu cilvēka veselību jebkurā vecumā, tomēr, ne jebkurš Latvijas iedzīvotājs vai viesis var piedalīties maratona skrējienā. VSMC aicina iepazīties ar informāciju, kas jāzina, lai piedalītos maratona skrējienā.
Pēc centra paustā, maratons ir viens no garo distanču sacensību veidiem, kas ir smaga pārbaude cilvēka veselībai. Slodze, ko rada dalība maratonā, netrenētam organismam var radīt ļoti nopietnus draudus veselībai. Maratona laikā uz organismu iedarbojas ļoti daudz būtisku riska faktoru, tostarp sirds muskuļa darbības pārslodze, organisma temperatūras regulējuma traucējumi, vielmaiņas traucējumi muskuļos un aknās un citi faktori.
Kaspars Krafts, F64 Photo Agency
Maratona skrējiens ir atbilstošs sporta veids sportistiem, kuri nodarbojas ar fizisko aktivitāti ar ilgstošu, augstas intensitātes slodzi apstākļos un kuru veselības stāvoklis ir izvērtēts arī paaugstinātas fiziskās slodzes apstākļos, norāda centrā.
Lai netrenēts cilvēks piedalītos maratonā, jāapzinās, ka tā būs tikai simboliska dalība savu spēju robežās un arī viens noskriets kilometrs lēnā tempā, uzsākot skrējienu kopā ar sportistiem, bet necenšoties turēties tiem līdzi, ir atbalstāms brīvā laika pavadīšanas pasākums.
Kā skaidro centrā, netrenētam cilvēkam, vai sportistam, kas nav nodarbojies ar regulāru augstas intensitātes slodzi jānosaka sev piemērots skrējiena temps, kā arī veicamais kilometru skaits, tāpat jāizvēlas piemērots apģērbs un ērti apavi, pirms skrējiena jāizvērtē sava pašsajūta un veselības stāvoklis.
Pirms skrējiena nedrīkst lietot organismu stimulējošus līdzekļus vai zāles, proti, enerģijas dzērienus, pretsāpju zāles, alkoholu, vienlaikus dienu pirms maratona un maratona skrējiena dienā jāievēro noteikts uztura, atpūtas, treniņu un miega režīms. Tāpat būtiski paļauties uz savām sajūtām, neļaujoties ietekmēties draugu pamudinājumam pārvarēt sevi, ja pašsajūta nav atbilstoša skrējienam, uzsver centrā.
VSMC Antidopinga nodaļa rekomendē par uztura bagātinātāju lietošanas nepieciešamību konsultēties ar sporta ārstiem un pirms to iegādes pārbaudīt Pārtikas un Veterinārā dienesta mājaslapā, vai uztura bagātinātājs ir Latvijā reģistrēts - nekādā gadījumā nedrīkst lietot sportā aizliegtas vielas un metodes, tādējādi pakļaujot sevi veselības riskam.