Valsts sporta politikas mērķis ir veidot veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības, un šī mērķa sasniegšanai valsts šogad tērē 50 miljonus eiro. Izglītības un zinātnes ministrija rosina sākt diskusiju par prioritāšu ieviešanu lielo sasniegumu sportā. Dot nevis katram veidam mazliet un panākumiem bagātajiem drusku vairāk, bet patiešām ieguldīt naudu medaļās.
Minimāls valsts atbalsts gan tāpat saglabātos visiem sporta veidiem, kuru federācijas uz to pretendē - arī gluži eksotiskiem. Procentuāli nebūs daudz cilvēku, kuri zinās, kas ir raketlons, kendo vai sportings. Un to, ka arī makšķerēšana un bridžs ir sports, nevis tikai vaļasprieks. Šiem sporta veidiem ir savas federācijas, un faktiski tās saņem no valsts naudu par savu pastāvēšanu. Protams, īstā sporta pārstāvjus tas kaitina.
Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols stāsta, ka, caurskatot šā gada federāciju finansējuma sarakstus, viņam radies jautājums, kādi ir Latvijas sporta politikas principi. Jo Hokeja federācijai konkrētajā programmā piešķirts pat ne uz pusi vairāk naudas nekā Galda hokeja federācijai. Un pamatojums prasītos arī, kāpēc par sportu tiek uzdoti vienkārši cilvēku hobiji. Pat ļoti lielas zivs noķeršana Latvijai nekad neatnesīs starptautisku atzinību sporta pasaulē. «Tāpēc tik mazai valstij kā Latvija savu naudu vajadzētu fokusēt,» uzskata V. Koziols. Piemēram, Lietuvā viņu prioritāte ir basketbols, un tikai tad, kad visas tā vajadzības apmierinātas, sporta budžeta atlikums tiek arī citiem sporta veidiem. Tomēr tā gluži nav, ka Latvijā prioritāšu nav pavisam. Vienīgā nelaime, ka tās, kā parādīja pēdējās olimpiskās spēles, ir pārāk izplūdušas.
Visiem pa mazumiņam
2017. gadā sporta federācijām saskaņā ar aktivitāšu kritērijiem atvēlētie 751 876 eiro sadalīti 81 organizācijai. Gan tādām, kas pārstāv olimpiskos sporta veidus, gan tādām, kuru nodarbes par sportu grūti saukt. Pēdējām šis tikpat labi ir vienīgais finansējuma avots. Kritēriji kopskaitā 12 - entuziastu skaits, dalība sacensībās, pat sieviešu/vīriešu proporcija valdē. Lielajiem sporta veidiem ir pieejamas vēl citas - daudz bagātīgākas programmas. Tādējādi jau pēc definīcijas tie kļūst prioritāri. Ir programma augstas klases sasniegumu sportam ar 6,7 miljoniem, ir 1,65 miljonu dotācija komandu sporta spēļu izlasēm, dotācija nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai - 1,28 miljoni. Liela pozīcija budžetā ir sporta pedagogu algas - 14,66 miljoni - un vēl lielāka - sporta būves - 17,42 miljoni. Nauda sportam tiek piešķirta arī valsts uzņēmumu ziedojumu veidā. Un arī hokejam atvēlētā valsts nauda ir krietni lielāka nekā tikai caur Latvijas sporta federāciju padomi sadalītā. Pērn, piemēram, kopumā tie bijuši 695 tūkstoši.
Rezultātam vajag nevienlīdzību
Tomēr par sporta politiku atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija piekrīt, ka naudas sadalē nepieciešamas izmaiņas. Kā atzīst Sporta departamenta direktors Edgars Severs: «Nav jēgas vilkt uz priekšu sporta veidu, kurā nav potenciāla sasniegumiem.» Šobrīd bāzes finansējums visām 34 federācijām, kas pārstāv olimpiskos sporta veidus, ir vienāds - 21 tūkstotis eiro. Taču ne visos veidos esam konkurētspējīgi. Šajā līmenī sporta politikas mērķis nav vis masveidība, bet gan rezultāts. Attiecīgi vairāk naudas vajadzētu ieguldīt tieši tajos sporta veidos, kuros esam vai varam kļūt stipri. Ja kamaniņniekiem vajadzīga nauda jaunām sliecēm, lai iegūtu klāt dažas sekundes tūkstošdaļas un kāptu uz pjedestāla, tai jābūt prioritātei.
«Esošā sistēma nav nepareiza, bet, ja gribam augstus sasniegumus, vienlīdzība nedod rezultātu,» skaidro E. Severs.
Sava vieta tautas sportam
Šī nebūs viegla diskusija. Kura federācija gan gribēs brīvprātīgi pieteikties uz budžeta apcirpšanu? Pirmās cīņas gaidāmas starp olimpiskajām un neolimpiskajām federācijām. Ministrija rosina turpmāk balvas par izciliem sasniegumiem sportā piešķirt tikai olimpiskajos sporta veidos.
Savukārt neolimpiskie un neparastie - lai saņem ikgadējo mazumiņu un rūpējas par tautas nodarbināšanu. Tā arī caur federāciju padomi dalītās naudas galvenā jēga - palīdzēt dažādu nodarbju entuziastiem pašorganizēties. Latvijas Galda hokeja federācija, piemēram, par šo naudu rīko vietējos čempionātus un labākajiem sportistiem vēl apmaksā ceļu uz pasaules čempionātu. Panākumi ir - 2013. gadā finālā pat divi latvieši savā starpā cīnījušies. Federācijas pārstāvis Sandis Kalniņš atzīst, ka valsts atbalstīto federāciju sarakstā patiešām atrodami dažādi kuriozi ieraksti, bet tas jau esot latviešu dabā - mūsu cilvēki aizraujas ar jaunām lietām, un kas gan tur būtu slikts?
***
Neparastākais valsts sporta naudas izlietojums 2017. gadā (EUR)*
Latvijas Amerikāņu futbola federācija 1617
Latvijas Bridža federācija 5062
Latvijas Darts organizācija 2622
Latvijas Galda hokeja federācija 6497
Latvijas Kamanu suņu sporta federācija 7473
Latvijas Kendo federācija 2264
Latvijas Korespondencšaha federācija 848
Latvijas Krosmintona federācija 3208
Latvijas Lakrosa federācija 1470
Latvijas Makšķerēšanas sporta federācija 6391
Latvijas Muay Thai federācija 1444
Latvijas Raketlona federācija 2803
Latvijas Savatē federācija 2199
Latvijas Sportinga federācija 2679
* Valsts budžeta līdzekļu sadale 2017. gadam saskaņā ar aktivitāšu kritērijiem.